Vai interneta saturs jacenze, ja tas runa pret zinatni?

Published: Feb. 8, 2022, 8:07 a.m.

b'Covid pand\\u0113mija ir izgaismojusi vienu no m\\u016bsu sabiedr\\u012bbas \\u012bpatn\\u012bb\\u0101m spilgt\\u0101k nek\\u0101 jebkur\\u0161 cits notikums l\\u012bdz \\u0161im. \\u0160is fenomens ir \\u0101rk\\u0101rt\\u012bga sabiedr\\u012bbas sa\\u0161\\u0137elt\\u012bba teju ikvien\\u0101 jaut\\u0101jum\\u0101. Ar at\\u0161\\u0137ir\\u012bgiem viedok\\u013ciem un da\\u017e\\u0101d\\u0101m paties\\u012bb\\u0101m ir pilni soci\\u0101lie t\\u012bkli un tie sniedzas p\\u0101ri vakcin\\u0113\\u0161an\\u0101s un epid\\u0113mijas jaut\\u0101jumiem. Tie skar gan 5G t\\u012bklu, gan v\\u0113l\\u0113\\u0161anas, pat m\\u016bsu plan\\u0113tas forma ir apspriesta. Vai tas noz\\u012bm\\u0113, ka dz\\u012bvojam laik\\u0101, kad ikviens viedoklis pretend\\u0113 uz paties\\u012bbu, piln\\u012bgi degrad\\u0113jot simtiem gadu kaltos zin\\u0101tnes pier\\u0101d\\u012bjumos b\\u0101z\\u0113tos principus un vai tas noz\\u012bm\\u0113, ka \\u0161ie viedok\\u013ci ir j\\u0101cenz\\u0113 \\u2013 j\\u0101dz\\u0113\\u0161 un j\\u0101blo\\u0137\\u0113, analiz\\u0113\\xa0Dezinform\\u0101cijas izmekl\\u0113t\\u0101ja Baltijas valst\\u012bs digit\\u0101laj\\u0101 izp\\u0113tes laboratorij\\u0101 "DFR-Lab"\\xa0Nika Aleksejeva un komunik\\u0101cijas zin\\u0101tnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska.\\n\\nBritu zin\\u0101tnieki mudina necenz\\u0113t t\\u0101dus ierakstus soci\\u0101lajos t\\u012bklos, kas balst\\u0101s nepatiesos faktos vai pseidozin\\u0101tn\\u0113. T\\u0101 viet\\u0101 lab\\u0101k izveidot algoritmus, kas ne\\u013cauj \\u0161im saturam sasniegt lielu auditoriju un peln\\u012bt.\\xa0\\n\\nNika Aleksejeva atz\\u012bst, ka nevajag cenz\\u0113t ierakstus soci\\u0101los t\\u012bklos, ar\\u012b ne l\\u012bdz galam p\\u0101rbaud\\u012btai kvalitat\\u012bvai inform\\u0101cijai ir vieta informat\\u012bvaj\\u0101 telp\\u0101.\\n\\n\\u201eIr nepiecie\\u0161ams saglab\\u0101t v\\u0101rda br\\u012bv\\u012bbu, vienlaikus darot visu, lai uzlabotu inform\\u0101cijas kvalit\\u0101ti,\\u201d nor\\u0101da Nika Aleksejeva.\\n\\nZin\\u0101tn\\u0113 visu laiku kaut kas main\\u0101s, kas ir bijusi paties\\u012bba vakar, var main\\u012bt r\\u012bt.\\n\\n\\u201eSaprotu v\\u0113lmi cenz\\u0113t, jo ar\\u012b pa\\u0161u kaitina visas mu\\u013c\\u0137\\u012bbas, kas j\\u0101lasa. Bet tas ir neefekt\\u012bvi un kait\\u012bgi zin\\u0101tnei,\\u201d atz\\u012bst Olga Procevska.\\n\\n\\n\\u201eNeefekt\\u012bvi, jo dezinform\\u0101cija ir k\\u0101 upe, ja nosl\\u0113dz vienu gultni, t\\u0101 atrad\\u012bs citu un vienalga aizpl\\u016bd\\u012bs pie cilv\\u0113kiem, kas to inform\\u0101ciju mekl\\u0113. Kait\\u012bga taj\\u0101 zi\\u0146\\u0101, ka tas nerespekt\\u0113 zin\\u0101tnes procesu, kas ir t\\u0101ds, ka iepriek\\u0161\\u0113j\\u0101s paties\\u012bbas visu laiku tiek izaicin\\u0101tas un diezgan bie\\u017ei tiek pier\\u0101d\\u012bts pret\\u0113jais. Kas bija absol\\u016bti zin\\u0101tniski \\u0161\\u0137ietami pier\\u0101d\\u012bts un cieta paties\\u012bba vakar, var izr\\u0101d\\u012bties nepaties\\u012bba r\\u012bt. Ko tad m\\u0113s dar\\u012bsim, cenz\\u0113sim katru iepriek\\u0161\\u0113jo?\\u201d\\n\\n\\nVi\\u0146a v\\u0113rt\\u0113, ka sapr\\u0101t\\u012bg\\u0101kais risin\\u0101jums ir izgl\\u012btot cilv\\u0113kus, m\\u0101c\\u012bt kritisko dom\\u0101\\u0161anu, lai dezinform\\u0101cija, kas ir publiskaj\\u0101 telp\\u0101, atrod maz\\u0101k dzird\\u012bgas ausis, k\\u0101 tas ir \\u0161obr\\u012bd.\\n\\nOlga Procevska uzskata, ka satura mar\\u0137\\u0113\\u0161ana, nor\\u0101dot, k\\u0101 k\\u0101di tv\\u012bti vai video ir pseidozin\\u0101tniski, ir neefekt\\u012bva un izdara zin\\u0101tnei l\\u0101\\u010da pakalpojumu, no sazv\\u0113rest\\u012bbu teoriju piekrit\\u0113ju viedok\\u013ca: ja zin\\u0101tnei ir vajadz\\u012bga politiska aizmugure, t\\u0101 zin\\u0101tne ir v\\u0101ja, tur ir kaut k\\u0101da probl\\u0113m\\u0101. Tas v\\u0113l vair\\u0101k diskredit\\u0113 zin\\u0101tni.\\n\\n\\xa0\\n\\n\\u201ePar cenz\\u016bru mald\\u012bgi uzskata, ka faktu p\\u0101rbaud\\u012bt\\u0101ji nodarbojas ar cenz\\u0113\\u0161anu. T\\u0101 nav. Ja pie\\u0146emam, ka ir ties\\u012bbas b\\u016bt dezinform\\u0101cijai informat\\u012bvaj\\u0101 telp\\u0101, un ir faktu p\\u0101rbaud\\u012bt\\u0101ji, t\\u0101s ir t\\u0101das pa\\u0161as ties\\u012bbas,\\u201d atz\\u012bst Nika Aleksejeva. \\u201eT\\u0101 ir norm\\u0101la diskusija, ko cilv\\u0113ki, kam p\\u0101rmet dezinform\\u0101ciju, uztver saasin\\u0101ti un s\\u016bdzas par to savai auditorijai.\\u201d\\n\\n\\xa0\\n\\nNika Aleksejeva skaidro, ka cenz\\u0113\\u0161ana ir tas, k\\u0101 str\\u0101d\\u0101 tradicion\\u0101lie mediji - ir redaktors, k\\u0101ds \\u201ev\\u0101rtu sargs\\u201d, kas nosaka, k\\u0101da inform\\u0101cija nok\\u013c\\u016bst publiskaj\\u0101 telp\\u0101. M\\u016bsdien\\u0101s, ja run\\u0101jam par soci\\u0101lajiem t\\u012bkliem, to dara algoritmi. Inform\\u0101cija m\\u0113r\\u0137tiec\\u012bgi tiek nodota cilv\\u0113kiem, atbilsto\\u0161i vi\\u0146a interes\\u0113m, k\\u0101 cilv\\u0113ks to nemaz nevar izdar\\u012bt.\\n\\n\\u201eJaut\\u0101jums, k\\u0101 algoritmam vajadz\\u0113tu ierobe\\u017eot k\\u0101das inform\\u0101cijas par\\u0101d\\u012b\\u0161anos. Algoritma uzdevums ir pied\\u0101v\\u0101t saturu, kas pat\\u012bk. Tas var b\\u016bt ar\\u012b saturs, kas izraisa dusmas smieklus, p\\u0101rsteigumu. Kaut kas jauns, kaut kas nedzird\\u0113ts, t\\u0101p\\u0113c ar\\u012b rodas st\\u0101sti, kas neatst\\u0101j vienaldz\\u012bgu un soci\\u0101lajiem t\\u012bkliem tie ir izdev\\u012bgi,\\u201d nor\\u0101da Nika Aleksejeva. \\u201eJaut\\u0101jums, vai tam t\\u0101 vajadz\\u0113tu turpin\\u0101ties. Ja uzraug\\u0101m un regul\\u0113jam medijus, vai t\\u0101pat nevajadz\\u0113tu uzraudz\\u012bt ar\\u012b algoritmu darb\\u012bbu? Varb\\u016bt soci\\u0101lajiem t\\u012bkliem j\\u0101b\\u016bt algoritmiskai atbild\\u012bbai?\\u201d\\n\\nFacebook sadarbojas ar faktu p\\u0101rbaud\\u012bt\\u0101jiem. Saturu neno\\u0146em no platformas, tikai par\\u0101d\\u0101s uzraksts, ka tas ir maldino\\u0161s vai manipulat\\u012bvs.\\xa0\\n\\nDaudzi, kas Latvij\\u0101 biju\\u0161i mar\\u0137\\u0113ti ar \\u0161\\u0101du atz\\u012bmi, aicina cilv\\u0113kus p\\u0101riet uz cit\\u0101m platform\\u0101m, piem\\u0113ram, Telegram, kur \\u0161\\u0101das k\\u0101rt\\u012bbas nav.\\n\\n\\n\\u201eAlgoritmi ir relat\\u012bvi jauna lieta, bet tic\\u012bba sazv\\u0113rest\\u012bb\\u0101m un nepaties\\u012bb\\u0101m ir veca k\\u0101 pasaule. Cilv\\u0113ki vienm\\u0113r ir st\\u0101st\\u012bju\\u0161i \\u0161\\u0101dus st\\u0101stus, un, visticam\\u0101k, t\\u0101 ir da\\u013ca no t\\u0101, k\\u0101 str\\u0101d\\u0101 m\\u016bsu pr\\u0101ts. M\\u016bsu pr\\u0101ts mekl\\u0113 sakar\\u012bbas tur, kur to nav, m\\u016bsu pr\\u0101ts grib interesantus st\\u0101stus un barojas no t\\u0101, k\\u0101 bakt\\u0113rijas no cukura. M\\u016bsu pr\\u0101ts dom\\u0101, ka m\\u016bs visu laiku k\\u0101ds ved ap st\\u016bri un j\\u0101atrod k\\u0101da paties\\u012bba,\\u201d atz\\u012bst Olga Procevska.\\xa0\\n\\n\\nVi\\u0146a ir skeptiska par satura mar\\u0137\\u0113\\u0161anu, jo uzskata, ka tie kas grib, atrad\\u012bs mar\\u0137\\u0113tu vai nemar\\u0137\\u0113tu saturu taj\\u0101 vai \\u0161aj\\u0101 platform\\u0101.\\n\\n\\u201ePpat tad, ja algoritmi dara, k\\u0101 m\\u0113s grib\\u0113tu, tie vienalga paliek nep\\u0101rredzami, t\\u0101 ir necaursp\\u012bd\\u012bga sist\\u0113ma, kas darbojas p\\u0113c biznesa lo\\u0123ikas liel\\u0101 m\\u0113r\\u0101. Tas joproj\\u0101m paliek problem\\u0101tiski. Dom\\u0101ju, ka risin\\u0101jums ir nevis inform\\u0101cijas pied\\u0101v\\u0101t\\u0101ju pus\\u0113, bet pat\\u0113r\\u0113t\\u0101ju pus\\u0113, proti, inform\\u0113t\\u0101ks, gudr\\u0101ks, kritiski dom\\u0101jo\\u0161\\u0101ks pat\\u0113r\\u0113t\\u0101js m\\u016bs var\\u0113tu gl\\u0101bt,\\u201d bilst Olga Procevska.\\n\\nNeitr\\u0101la un objekt\\u012bva \\u017eurn\\u0101listika m\\u016bsdien\\u0101s\\n\\nJa m\\u0113s paraug\\u0101mies uz da\\u017eiem p\\u0113d\\u0113j\\u0101 laika notikumiem, piem\\u0113ram, b\\u0113g\\u013cu kr\\u012bzi uz Baltkrievijas un Polijas robe\\u017eas, milit\\u0101rajiem konfliktiem Ukrain\\u0101 vai ar\\u012b nogurdino\\u0161o Covid-19 pand\\u0113miju, tad \\u0161os notikumus m\\u0113s simboliski var\\u0113tu sal\\u012bdzin\\u0101t ar virpu\\u013cviesuli. Tie traucas cauri sabiedr\\u012bbai, paraujot l\\u012bdzi virkni emociju, un \\u013coti bie\\u017ei \\u0161aj\\u0101 virpul\\u012b tiek ierauti ar\\u012b mediji un \\u017eurn\\u0101listika, prec\\u012bz\\u0101k izsakoties, - cilv\\u0113ku skat\\u012bjums uz medijiem. Aktu\\u0101lo notikumo kontekst\\u0101 medijiem pied\\u0113v\\u0113ti daudzi apz\\u012bm\\u0113jumi, tie saukti par \\u201cvald\\u012bbas ruporu\\u201d, da\\u013ca teiktu, ka mediji ir uzpirkti un tie nav ne uzticami, ne objekt\\u012bvi, ne ar\\u012b neitr\\u0101li.\\n\\n\\u0160iem apz\\u012bm\\u0113jumiem ar\\u012b piev\\u0113r\\u0161amies sarun\\u0101, lai saprastu, vai un cik liel\\u0101 m\\u0113r\\u0101 \\u017eurn\\u0101listika var b\\u016bt neitr\\u0101la un ko noz\\u012bm\\u0113 objektivit\\u0101te. St\\u0101sta Vidzemes augstskolas asoci\\u0113tais profesors J\\u0101nis Buholcs. Vi\\u0146\\u0161 nor\\u0101da - jaut\\u0101jumus par to, ko \\u017eurn\\u0101listika var dot sabiedr\\u012bbai un ko sabiedr\\u012bba sagaida no \\u017eurn\\u0101listikas, aktualiz\\u0113 pat ne tik daudz viens konkr\\u0113ts notikums vai kr\\u012bze, tie dr\\u012bz\\u0101k ir past\\u0101v\\u012bgi jaut\\u0101jumi, ar\\u012b \\u0161obr\\u012bd.\\n\\nNov\\u0113rojams, ka da\\u017ek\\u0101rt kop\\u0101 tiek sajaukti v\\u0101rdi \\u201cuzticams, objekt\\u012bvs, neitr\\u0101ls\\u201d medijs, lietojot tos k\\u0101 sinon\\u012bmus, lai gan katrs apz\\u012bm\\u0113 ko at\\u0161\\u0137ir\\u012bgu. Piem\\u0113ram, ja run\\u0101jam par uzticam\\u012bbu, tad nesens Baltijas Mediju izcil\\u012bbas centra p\\u0113t\\u012bjums apliecin\\u0101jis, ka pand\\u0113mijas laik\\u0101 Baltijas valstu iedz\\u012bvot\\u0101ji sabiedriskos medijus atzinu\\u0161i par uzticam\\u0101ko inform\\u0101cijas avotu, bet Latvij\\u0101 no vis\\u0101m trim Baltijas valst\\u012bm uztic\\u012bba sabiedriskajiem medijiem ir zem\\u0101k\\u0101.\\n\\nJ\\u0101nis Buholcs nor\\u0101da, ka objektivit\\u0101tes j\\u0113dziens kopum\\u0101 ir \\u013coti diskutabls. Ja pieturamies pie defin\\u012bcijas, tad objekt\\u012bvs - tas noz\\u012bm\\u0113tu kaut ko t\\u0101du, kas atbilst \\u012bsten\\u012bbai un ir patiess. Un te rodas jaut\\u0101jums - vai m\\u0113s, b\\u016bdami cilv\\u0113ki, katrs ar savu pieredzi un v\\u0113rt\\u012bbu sist\\u0113m\\u0101m visp\\u0101r varam kaut ko objekt\\u012bvi pieredz\\u0113t? T\\u0101p\\u0113c svar\\u012bgi patur\\u0113t pr\\u0101t\\u0101 principu, p\\u0113c kura mediji darbojas.'