Upis - Latvijas lielakais pucveidigais putns

Published: Dec. 15, 2022, 8:07 a.m.

b'Gl\\u012bts p\\u0113c skata, liels, p\\u016bkains, ar pu\\u0161\\u0137\\u012b\\u0161iem virs ac\\u012bm, r\\u0101ms un l\\u0113ns, k\\u0101 ar\\u012b reti sastopams - \\u016bpim ir lielisks t\\u0113ls putnu m\\u012b\\u013cot\\u0101ju vid\\u016b. \\u016apis ir Latvijas liel\\u0101kais p\\u016b\\u010dveid\\u012bgais putns. K\\u0101 kl\\u0101jas \\u0161im putnam Latvij\\u0101 un k\\u0101p\\u0113c ligzdas j\\u0101taisa ne tikai strazdiem pavasar\\u012b, bet ar\\u012b \\u016bpjiem, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro \\u016bpju p\\u0113tnieks\\xa0ornitologs\\xa0P\\u0113teris Daknis un\\xa0\\u016bpju ligzdu meistars\\xa0Juris Beiti\\u0146\\u0161.\\n\\nP\\u016b\\u010du neparast\\u0101 sp\\u012bd\\u0113\\u0161ana\\n\\nDaudzveid\\u012bgaj\\u0101 dz\\u012bvnieku pasaul\\u0113 varam atrast vair\\u0101kas sugas, kam rakstur\\u012bga k\\u0101da vizu\\u0101li pievilc\\u012bga un ar\\u012b noder\\u012bga \\u012bpa\\u0161\\u012bba - sp\\u012bd\\u0113\\u0161ana jeb fluorescence. T\\u0101 ir nov\\u0113rojama, piem\\u0113ram, kakadu papagai\\u013ciem, pingv\\u012bniem, e\\u017eiem, \\u017eurk\\u0101m un citiem dz\\u012bvniekiem. Te gan b\\u016btiski piemin\\u0113t, ka fluorescence nav tas pats, kas gaismas atstaro\\u0161ana. Daudzi no mums visticam\\u0101k b\\u016bs sask\\u0101ru\\u0161ies ar situ\\u0101ciju, kad, uzvelkot ap\\u0123\\u0113rbu ar atstarojo\\u0161o efektu, \\u0161is ap\\u0123\\u0113rbs cit\\u0101 gaism\\u0101 izskat\\u0101s at\\u0161\\u0137ir\\u012bgi. Fluorescences gad\\u012bjum\\u0101 runa ir par \\u0137\\u012bmisko molekulu fluoroforu, kas dod iesp\\u0113ju dz\\u012bvniekam sp\\u012bd\\u0113t, un m\\u016bsu \\u0161\\u012bs dienas st\\u0101st\\u0101 \\u012bpa\\u0161u uzman\\u012bbu piev\\u0113rs\\u012bsim konkr\\u0113tam fluoroforam ar nosaukumu porfir\\u012bns.\\xa0\\n\\nPar fluorescences tematu uz sarunu tiekos ar\\xa0R\\u012bgas Nacion\\u0101l\\u0101 zoolo\\u0123isk\\u0101 d\\u0101rza Zin\\u0101tnisk\\u0101s darb\\u012bbas vado\\u0161o speci\\u0101listu Alesandro di Mar\\u010dio\\xa0(Alessandro Di Marzio). Vi\\u0146\\u0161 st\\u0101sta, ka princip\\u0101 visiem dz\\u012bvniekiem, kuri ir br\\u016bni sarkan\\u0101 kr\\u0101s\\u0101, ir porfir\\u012bna kr\\u0101jumi, un tas sniedz iesp\\u0113ju sp\\u012bd\\u0113t. P\\u0113d\\u0113jo divu gadu garum\\u0101 Alesandro kop\\u0101 ar kol\\u0113\\u0123iem no zood\\u0101rza, k\\u0101 ar\\u012b sadarbojoties ar Latvijas Nacion\\u0101lo Dabas muzeju un Latvijas Universit\\u0101tes Cietvielu fizikas instit\\u016btu veicis p\\u0113t\\u012bjumu par fluorescenci p\\u016bc\\u0113m, atkl\\u0101jot ar\\u012b l\\u012bdz \\u0161im nezin\\u0101mus faktus. Darbs ir vainagojies ar pan\\u0101kumiem un p\\u0113t\\u012bjuma publik\\u0101ciju, kas jau tuv\\u0101kaj\\u0101s dien\\u0101s non\\u0101ks starptautisk\\u0101 zin\\u0101tniskaj\\u0101 \\u017eurn\\u0101l\\u0101. Par neparasto fluorescences par\\u0101d\\u012bbu p\\u016bc\\u0113m t\\u0101l\\u0101k skaidro Alesandro di Mar\\u010dio.'