Ta ir zivs un tomer nav zivs. Ko zinam par negiem?

Published: May 16, 2023, 8:07 a.m.

b'T\\u0101 nav zivs. Tas ir neparasts dz\\u012bvnieks, kas nav \\u012bpa\\u0161i main\\u012bjies 380 miljonu gadu sen\\u0101 v\\u0113stur\\u0113. M\\u016bsdien\\u0101s \\u2013 delikatese, un to zveja aizvien ir kult\\u016brv\\u0113sturiska trad\\u012bcija da\\u017eos piej\\u016bras ciemos. Ko zin\\u0101m par \\u0161iem apa\\u013cmutniekiem \\u2013 n\\u0113\\u0123iem? Raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 pla\\u0161\\u0101k st\\u0101sta P\\u0101rtikas dro\\u0161\\u012bbas, dz\\u012bvnieku vesel\\u012bbas un vides zin\\u0101tnisk\\u0101 instit\\u016bta \\u201cBIOR\\u201d p\\u0113tnieks Kaspars Abersons.\\n\\n"N\\u0113\\u0123is ir anadroma ce\\u013cot\\u0101jzivs, t\\u0101 ir zivs, kas barojas j\\u016br\\u0101 un n\\u0101rsto sald\\u016bde\\u0146os. Runa ir par upes n\\u0113\\u0123i," skaidro Kaspars Abersons.\\n\\nP\\u0113tnieks nor\\u0101da, ka, run\\u0101jot par n\\u0113\\u0123iem, ir divas skolas \\u2013 viena tos pieskaita apa\\u013cmutniekiem, otra skola saka, ka tas nav glu\\u017ei pareizi un dal\\u012b\\u0161anai pieiet cit\\u0101di, sakot, ka zivis ir nevis sistem\\u0101tiska vien\\u012bba no akad\\u0113misk\\u0101s sistem\\u0101tikas viedok\\u013ca, bet zivis ir biolo\\u0123iska vien\\u012bba \\u2013 \\u016bdens organismi, kas dz\\u012bvo galvenok\\u0101rt \\u016bdeni, elpo galvenok\\u0101rt ar \\u017eaun\\u0101m, ir mugurkaulnieki un tiem ir locek\\u013ci bez loc\\u012btav\\u0101m. N\\u0113\\u0123is \\u0161eit piln\\u012bb\\u0101 iederas.\\n\\n"Ar\\u012b no likuma viedok\\u013ca n\\u0113\\u0123is ir zivs. Pret vi\\u0146u zvejniec\\u012bbas likums un citi likumi, kas saist\\u012bti ar zvejniec\\u012bbas regul\\u0113\\u0161anu, attiecas k\\u0101 pret zivi," nor\\u0101da Kaspars Abersons.\\n\\n\\n"N\\u0113\\u0123is ir zivs un nav zivs," v\\u0113rt\\u0113 p\\u0113tnieks. "Vienalga, kur\\u0101 ail\\u012bt\\u0113 vi\\u0146u ierakst\\u0101m, svar\\u012bg\\u0101ks, kas vi\\u0146\\u0161 ir, k\\u0101 uzvedas, k\\u0101 resursus izmantojam."\\n\\n\\nCec\\u012blija \\u2013 abinieks, kas it nemaz nel\\u012bdzin\\u0101s citiem abiniekiem\\n\\nK\\u0101 gai\\u0161i pel\\u0113ki paresni gumijas stri\\u0137\\u012b\\u0161i - t\\u0101das izskat\\u0101s \\u016bdenscec\\u012blijas, kas pieder bezk\\u0101jaino abinieku k\\u0101rtai. \\u0160ie dz\\u012bvnieki dabisk\\u0101 vid\\u0113 mitin\\u0101s Centr\\u0101lamerikas sald\\u016bde\\u0146os, bet divi eksempl\\u0101ri uzturas R\\u012bgas Zoolo\\u0123iskaj\\u0101 d\\u0101rz\\u0101.\\n\\nR\\u012bgas Nacion\\u0101l\\u0101 Zoolo\\u0123isk\\u0101 d\\u0101rza zoolo\\u0123e Ginta Jansone tikko pabarojusi\\xa0 divas \\u016bdens cec\\u012blijas, gai\\u0161i pel\\u0113kus rad\\u012bjumus, kam abi gali vien\\u0101di, jo kusto\\u0146a acis ir tikai bl\\u0101vi gai\\u0161i punkti\\u0146i. Ir palaim\\u0113jies, ka varu dz\\u012bvniekus v\\u0113rot caur akv\\u0101rija stiklu, kur cec\\u012blijas baksta ar purnu sava mitek\\u013ca teritoriju, parasti \\u0161ie bezk\\u0101ju abinieki ierokas grunt\\u012b un nav paman\\u0101mi, tik uz baro\\u0161anas laiku k\\u013c\\u016bst akt\\u012bvi. Kop\\u0101 ar Gintu Jansoni un Zoolo\\u0123isk\\u0101 d\\u0101rza sazi\\u0146as l\\u012bdzek\\u013cu koordinatoru\\xa0M\\u0101ri Lielkalnu, fon\\u0101 skanot circe\\u0146iem un v\\u0113l\\u0101k vardei, zood\\u0101rza abinieku audz\\u0113tav\\u0101 iepaz\\u012bstam \\u0161o eksotiskos kusto\\u0146us, kas izskat\\u0101s k\\u0101 \\u010d\\u016bskas, zu\\u0161i vai pamat\\u012bgu apm\\u0113ru sliekas, bet nepieder nevienai no iepriek\\u0161min\\u0113to dz\\u012bvnieku klasei.\\n\\nPasaul\\u0113 no vair\\u0101k nek\\u0101 devi\\u0146iem ar pusi t\\u016bksto\\u0161iem abinieku cec\\u012blij\\u0101m ir zin\\u0101mas aptuveni 200 sugas. Da\\u017eas no t\\u0101m ir ar\\u012b ind\\u012bgas un par to signaliz\\u0113 ar ko\\u0161o \\u2013 sarkano vai dzelteno \\u2013 \\u0137erme\\u0146a kr\\u0101sojumu. Savuk\\u0101rt t\\u0101di k\\u0101 R\\u012bgas Nacion\\u0101laj\\u0101 Zoolo\\u0123iskaj\\u0101 m\\u012bto\\u0161ie rad\\u012bjumi un v\\u0113l citas cec\\u012bliju sugas ar neuzkr\\u012bto\\u0161u kr\\u0101su, ierokoties \\u016bdenstilpes d\\u016b\\u0146\\u0101s vai uz sauszemes \\u2013 augsn\\u0113,\\xa0 ar savu sl\\u0113pto dz\\u012bvesveidu mask\\u0113jas no citiem dz\\u012bvniekiem, kuri v\\u0113l\\u0113tos izmantot cec\\u012blijas sav\\u0101 bar\\u012bbas sortiment\\u0101.\\n\\nM\\u016bsu Zood\\u0101rz\\u0101 \\u016bdens cec\\u012blijas m\\u012bt kop\\u0161 1996. gada un savulaik bija novietotas ar\\u012b tropu m\\u0101j\\u0101, bet sl\\u0113pt\\u0101 dz\\u012bvesveida d\\u0113\\u013c apmekl\\u0113t\\u0101ji, t\\u0101s var\\u0113ja paman\\u012bt tik baro\\u0161anas reiz\\u0113s. Tagad divi cec\\u012bliju t\\u0113vi\\u0146i m\\u012bt abinieku audz\\u0113tav\\u0101.'