Superdatori ir musu ikdiena: ka notiek to evolucija; celu atputeklosanas tehnologijas

Published: July 19, 2023, 8:07 a.m.

b'Pat ja to neapzin\\u0101mies, m\\u016bsu ikdiena ir cie\\u0161i saist\\u012bta ar superdatoriem, piem\\u0113ram, to sp\\u0113ju prognoz\\u0113t laikapst\\u0101k\\u013cus vai apstr\\u0101d\\u0101t liela apjoma datus medic\\u012bn\\u0101. K\\u0101 notiek superdatoru evol\\u016bcija, par to saruna raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101, kur\\u0101 st\\u0101st\\u0101m ar\\u012b par jaunu tehnolo\\u0123iju, ko var\\u0113tu pielietot ce\\u013cu atputek\\u013co\\u0161an\\u0101.\\n\\nKarst\\u0101 vasar\\u0101 aktu\\u0101ls jaut\\u0101jums - ce\\u013cu atputek\\u013co\\u0161ana\\n\\nMe\\u017ea ce\\u013ci veido gandr\\u012bz piekto da\\u013cu no visa Latvijas ce\\u013cu kopuma. Liel\\u0101ko da\\u013cu \\u0161o ce\\u013cu sedz grants un \\u0161\\u0137embas. Saus\\u0101 laik\\u0101 \\u0161ie ce\\u013ci put, trauc\\u0113jot redzam\\u012bbu satiksmes dal\\u012bbniekiem un pat radot riskus vesel\\u012bbai tiem cilv\\u0113kiem, kuri dz\\u012bvo \\u0161o ce\\u013cu tuvum\\u0101. T\\u0101p\\u0113c \\u0161obr\\u012bd R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s universit\\u0101tes zin\\u0101tnieki sadarb\\u012bb\\u0101 ar partneriem izm\\u0113\\u0123ina jaunu tehnolo\\u0123iju ce\\u013cu atputek\\u013co\\u0161anai. K\\u0101 tas tiek dar\\u012bts un k\\u0101 pal\\u012bdz\\u0113tu?\\n\\nVairums no mums noteikti atminas, k\\u0101 liel\\u0101ka vai maz\\u0101ka automa\\u0161\\u012bna brauc pa grants ce\\u013cu, radot savdab\\u012bgo grabo\\u0161o ska\\u0146u, bet v\\u0113l vair\\u0101k - sace\\u013cot pamat\\u012bgus putek\\u013cus, kas uz k\\u0101du laiku var piln\\u012bb\\u0101 aizsegt skatu. T\\u0101p\\u0113c aktu\\u0101ls ir jaut\\u0101jums, k\\u0101 mazin\\u0101t \\u0161\\u0101dus putek\\u013cu m\\u0101ko\\u0146us, kas ir gan kait\\u012bgi vesel\\u012bbai, gan rada b\\u012bstam\\u012bbu uz ce\\u013ciem. Talk\\u0101 n\\u0101k zin\\u0101tnieku risin\\u0101jumi. R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s universit\\u0101tes p\\u0113tnieki ilgsto\\u0161i sadarboju\\u0161ies ar AS \\u201cLatvijas valsts me\\u017ei\\u201d, un jau pirms diviem gadiem par ce\\u013cu atputek\\u013co\\u0161anu veikts pla\\u0161s laboratorisks p\\u0113t\\u012bjums. Tos atputek\\u013co\\u0161anas l\\u012bdzek\\u013cus, kuri biju\\u0161i visperspekt\\u012bv\\u0101kie, nolemts test\\u0113t v\\u0113l t\\u0101l\\u0101k, l\\u012bdz ar to \\u0161obr\\u012bd noris p\\u0113t\\u012bjuma otrais etaps, izm\\u0113\\u0123inot, k\\u0101 \\u0161ie atputek\\u013co\\u0161anas l\\u012bdzek\\u013ci re\\u0101li darbotos uz Latvijas ce\\u013ciem.\\n\\nPla\\u0161\\u0101k skaidro R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s universit\\u0101tes B\\u016bvniec\\u012bbas in\\u017eenierzin\\u0101t\\u0146u fakult\\u0101tes Ce\\u013cu un tiltu katedras vado\\u0161ais p\\u0113tnieks Viktors Haritonovs un \\u0161\\u012bs pa\\u0161as augstskolas Materi\\u0101lzin\\u0101tnes un lieti\\u0161\\u0137\\u0101s \\u0137\\u012bmijas fakult\\u0101tes Polim\\u0113rmateri\\u0101lu instit\\u016bta profesors Remo Merijs-Meri.\\n\\nSuperdatori ir m\\u016bsu ikdiena: k\\u0101 notiek to evol\\u016bcija\\n\\nSuperdatori tika ieviesti 20. gadsimta 60. gados, un kop\\u0161 t\\u0101 br\\u012b\\u017ea ik pa laikam varam las\\u012bt, ka aizvien k\\u0101d\\u0101 valst\\u012b ieviests te jaud\\u012bg\\u0101kais, te \\u0101tr\\u0101kais superdators. Tas, kas bija \\u0101tr\\u0101kais un lab\\u0101kais vakar, jau r\\u012bt var k\\u013c\\u016bt par v\\u0113sturi. Superdatori un superskait\\u013co\\u0161ana noder sare\\u017e\\u0123\\u012btu apr\\u0113\\u0137inu veik\\u0161anai, tostarp laikapst\\u0101k\\u013cu sist\\u0113mu model\\u0113\\u0161anai, kodolspr\\u0101dzienu simul\\u0101cijai un reakt\\u012bvo lidma\\u0161\\u012bnu projekt\\u0113\\u0161anai, par superdatoru lietder\\u012bbu dzird\\u0113j\\u0101m ar\\u012b Covid-19 pand\\u0113mijas laik\\u0101, kad runa bija par vakc\\u012bnu izstr\\u0101di, t\\u0101tad gana daudz iesp\\u0113ju \\u0161\\u0101das iek\\u0101rtas izmantot. Un, ja \\u0161\\u0137iet, ka tas ir st\\u0101sts, kas skar k\\u0101du citu att\\u012bst\\u012bto valsti un ar Latviju tam saist\\u012bbas nav, tad t\\u0101 nav tiesa, jo skait\\u013co\\u0161anas infrastrukt\\u016bra tiek att\\u012bst\\u012bta akad\\u0113miskaj\\u0101 un p\\u0113tnieciskaj\\u0101 vid\\u0113 ar\\u012b pie mums.\\n\\nSarun\\u0101jas R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s universit\\u0101tes Augstas veiktsp\\u0113jas skait\\u013co\\u0161anas centra vado\\u0161ais p\\u0113tnieks un "EuroCC 2" projekta jeb Latvijas Superskait\\u013co\\u0161anas kompetences centra vad\\u012bt\\u0101js Ilm\\u0101rs Slaidi\\u0146\\u0161, Latvijas Universit\\u0101tes Skaitlisk\\u0101s model\\u0113\\u0161anas instit\\u016bta vado\\u0161ais p\\u0113tnieks J\\u0101nis Virbulis un Latvijas Biomedic\\u012bnas p\\u0113t\\u012bjumu un studiju centra vado\\u0161ais p\\u0113tnieks D\\u0101vids Fr\\u012bdmanis.\\n\\nEiropa p\\u0113d\\u0113jos gados ir izvirz\\u012bjusies tre\\u0161aj\\u0101 viet\\u0101 ar vienu superdatoru, ko uztais\\u012bja Somij\\u0101.\\xa0LUMI superdators ir ar\\u012b tre\\u0161aj\\u0101 viet\\u0101 k\\u0101 za\\u013c\\u0101kais, jo hidroelektrostacijas starp diviem ezeriem piln\\u012bb\\u0101 nodro\\u0161ina tam elektroener\\u0123ija.\\xa0\\n\\n"Laukums, ko aiz\\u0146em, ir\\xa0150 kvadr\\u0101tmetri, n\\u0101kotn\\u0113 pl\\u0101nots l\\u012bdz 400 kvadr\\u0101tmetriem. Visu laiku tiek papildin\\u0101ts un uzlabots," skaidro Ilm\\u0101rs Slaidi\\u0146\\u0161. "\\u0160obr\\u012bd sasniedz l\\u012bdz 550 petaflopus sekund\\u0113, tas ir darb\\u012bbu skaits, ko var vien\\u0101 sekund\\u0113 veikts, kas ir ir puse eksaflopa*. M\\u0113s cen\\u0161amies iet uz eksaflopiem, kur viens eksaflops ir 10 x18 pak\\u0101p\\u0113.\\xa0Somijas superdators ir ekvivalents pusotram miljonam parasto datoru."\\n\\n*Eksaflops - cik daudz apr\\u0113\\u0137inu var notikt vien\\u0101 sekund\\u0113.\\n\\n\\u0160obr\\u012bd ar\\u012b V\\u0101cija top jauns superdators, kur izmantos kvantu skait\\u013co\\u0161anu.\\n\\n"J\\u0101mekl\\u0113 varianti, k\\u0101 v\\u0113l pa\\u0101trin\\u0101t \\u0161o datoru darb\\u012bbu, jo uzdevumi visu laiku att\\u012bst\\u0101s. Jo vair\\u0101k dar\\u0101m, jo vair\\u0101k gribam izdar\\u012bt un redzam iesp\\u0113jas, ko tas dod, gan skaitlisk\\u0101 model\\u0113\\u0161an\\u0101, gan bioinform\\u0101tik\\u0101 g\\u0113nu sekvenc\\u0113\\u0161an\\u0101, tur visur vajag superdatorus," nor\\u0101da\\xa0Ilm\\u0101rs Slaidi\\u0146\\u0161.\\n\\n"Ja uz parasta datora kaut k\\u0101du uzdevumu, sare\\u017e\\u0123\\u012btu uzdevumu uzs\\u0101kot r\\u0113\\u0137in\\u0101t, mums var paiet gads, kam\\u0113r dators str\\u0101d\\u0101, str\\u0101d\\u0101, str\\u0101d\\u0101, l\\u012bdz beig\\u0101s ieg\\u016bstam rezult\\u0101tu.\\xa0Uz superdatora m\\u0113s div\\u0101s min\\u016bt\\u0113s ieg\\u016bstam rezult\\u0101tu. Uzreiz varam str\\u0101d\\u0101t t\\u0101l\\u0101k," turpina p\\u0113tnieks. "Ja superdators ir miljons rei\\u017eu efekt\\u012bv\\u0101ks nek\\u0101 parastais, varam izr\\u0113\\u0137in\\u0101t t\\u016bksto\\u0161reiz \\u0101tr\\u0101k vai t\\u016bksto\\u0161reiz prec\\u012bz\\u0101k. Vai t\\u016bksto\\u0161 da\\u017e\\u0101dus variantus, kas atkal dod milz\\u012bgas iesp\\u0113jas kombin\\u0113t atkar\\u012bb\\u0101 no t\\u0101, ko vair\\u0101k vajag, vai vair\\u0101k vajag datus apstr\\u0101d\\u0101t, vai \\u0101tr\\u0101ku rezult\\u0101tu ieg\\u016bt."\\n\\nZin\\u0101tnieks ar\\u012b nor\\u0101da, ka \\u0161obr\\u012bd j\\u0101dom\\u0101\\xa0tehnolo\\u0123ijas, k\\u0101 v\\u0113l palielin\\u0101t \\u0101trumu. "Viens no variantiem bija - paaugstin\\u0101ja takts frekfenci procesoram, \\u0161obr\\u012bd tas ir nobremz\\u0113jies, jo pie 2,5-3 gigaherciem \\u013coti p\\u0101rkarst mikroh\\u0113mas un vairs nesp\\u0113j dzes\\u0113t. Cits variants - sadal\\u012bt uzdevumu daudziem procesoriem," analiz\\u0113\\xa0Ilm\\u0101rs Slaidi\\u0146\\u0161.\\n\\nT\\u0101pat vi\\u0146\\u0161 min, ka ar\\u012b mobilaj\\u0101 viedtelefon\\u0101 vairs procesors nav vienk\\u0101r\\u0161s, kur viens skait\\u013co\\u0161anas elements, bet ar daudziem kodoliem.'