Sporta apgerba vesture un sportistu mentala veseliba

Published: Aug. 10, 2021, 8:07 a.m.

b'Kad sport\\u0101 ien\\u0101ca funkcion\\u0101ls, kust\\u012bb\\u0101m \\u0113rts ap\\u0123\\u0113rbs v\\u012brie\\u0161iem un kad sieviet\\u0113m, k\\u0101 konkr\\u0113t\\u0101 laika posma mode ietekm\\u0113ja ar\\u012b sporta ap\\u0123\\u0113rbu tirgu? St\\u0101sta modes v\\u0113sturniece Ed\\u012bte Parute.\\n\\nSportistu ment\\u0101l\\u0101 vesel\\u012bba\\n\\nVasaras olimpisk\\u0101s sp\\u0113les Tokij\\u0101 ir aizvad\\u012btas. Daudziem t\\u0101s paliks atmi\\u0146\\u0101 k\\u0101 sp\\u0113les Covid-19 pand\\u0113mijas laik\\u0101, bet sportistiem individu\\u0101li t\\u0101s, iesp\\u0113jams, saist\\u012bsies ar citiem p\\u0101rdz\\u012bvojumiem - uzvar\\u0101m, zaud\\u0113jumiem, gr\\u016bt\\u012bb\\u0101m tikt gal\\u0101 ar fizisko un psiholo\\u0123isko p\\u0101rbaud\\u012bjumu, bet k\\u0101ds taj\\u0101s izc\\u0113lies ar uzman\\u012bbu piesaisto\\u0161u, pr\\u0101tu nomierino\\u0161u nodarbi. Sportistu ment\\u0101l\\u0101 vesel\\u012bba ir tikpat b\\u016btisks aspekts k\\u0101 fizisk\\u0101 sagatavot\\u012bba, un \\u0161\\u012bs sp\\u0113les to apliecin\\u0101ja. Piem\\u0113ram, ASV vingro\\u0161anas superzvaigzne Simona Bailsa ment\\u0101l\\u0101s vesel\\u012bbas d\\u0113\\u013c atsauca dal\\u012bbu daudzc\\u012b\\u0146as fin\\u0101l\\u0101, bet tikm\\u0113r zelta meda\\u013cas ieguv\\u0113js sinhronaj\\u0101 dai\\u013cl\\u0113k\\u0161an\\u0101 Toms Deilijs no Lielbrit\\u0101nijas br\\u012bvajos br\\u012b\\u017eos ad\\u012bja gan maci\\u0146u savai meda\\u013cai, gan veselu d\\u017eemperi. Par to, cik liel\\u0101 m\\u0113r\\u0101 ment\\u0101lai vesel\\u012bbai tiek velt\\u012bta uzman\\u012bba sport\\u0101, saruna ar Latvijas Sporta pedago\\u0123ijas akad\\u0113mijas profesori Agitu \\u0100beli.\\n\\nSporta v\\u0113stur\\u0113 ir ar\\u012b gad\\u012bjumi, kad psiholo\\u0123iskais spiediens sportistu novedis pie agresijas. K\\u0101 piem\\u0113ru var min\\u0113t dai\\u013cslidot\\u0101ju To\\u0146u H\\u0101rdingu - agresija pret citu sportisti un skand\\u0101ls t\\u0101 rezult\\u0101t\\u0101 noveda pie H\\u0101rdingas m\\u016b\\u017ea diskvalifik\\u0101cijas. Psiholo\\u0123isko notur\\u012bbu sportistiem m\\u0113ra ar testiem. Tie var b\\u016bt stresa testi, uzman\\u012bbas notur\\u012bbas testi un citi, ta\\u010du testa rezult\\u0101ts \\u0161odien nenoz\\u012bm\\u0113, ka r\\u012btdien tas b\\u016bs t\\u0101ds pats. Savuk\\u0101rt, ja run\\u0101jam par pas\\u0101kumiem, kas var pal\\u012bdz\\u0113t sportista ment\\u0101laj\\u0101 vesel\\u012bb\\u0101, tad noz\\u012bm\\u012bgs atbalsts sportistam t\\u0101pat k\\u0101 ikvienam var b\\u016bt \\u0123imene. Taj\\u0101 iem\\u0101c\\u0101mies nefokus\\u0113ties uz neveiksmi, bet m\\u0113\\u0123in\\u0101t atkal. Agita \\u0100bele t\\u0101l\\u0101k nosauc virkni jau specifisk\\u0101ku pa\\u0146\\u0113mienu, kas katram sportistam der\\u0113s at\\u0161\\u0137ir\\u012bgi.'