RTU zinatnieki piedava risinajumus dzerama udens attirisanai Dienvidamerika

Published: June 8, 2021, 8:07 a.m.

b'Divi miljardi pasaules iedz\\u012bvot\\u0101ju ikdienu risk\\u0113 ar savu vesel\\u012bbu, dzerot cilv\\u0113ka vesel\\u012bbai nepiem\\u0113rotu \\u016bdeni. Nepilnam miljardam nav pieejama \\u016bdens apg\\u0101des sist\\u0113ma m\\u0101j\\u0101s, bet 144 miljoni iedz\\u012bvot\\u0101ju pasaul\\u0113 ikdienas ir atkar\\u012bgi no virszemes \\u016bdens resursiem. \\u0160os datus apkopojusi Pasaules vesel\\u012bbas organiz\\u0101cija, ce\\u013cot trauksmi par dzeram\\u0101 \\u016bdens resursu nepietiekam\\u012bbu. Nabadz\\u012bba, soci\\u0101l\\u0101 atstumt\\u012bba, samilzu\\u0161as vides pies\\u0101r\\u0146ojuma probl\\u0113mas un slikta p\\u0101rvald\\u012bba - \\u0161ie ir tikai da\\u017ei no c\\u0113lo\\u0146iem, kas liek cilv\\u0113kiem citviet pasaul\\u0113 c\\u012bn\\u012bties, lai remd\\u0113tu sl\\u0101pes.\\n\\nLai pal\\u012bdz\\u0113tu att\\u012br\\u012bt dzeramo \\u016bdeni Dienvidamerik\\u0101, R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s universit\\u0101tes (RTU) zin\\u0101tnieki pied\\u0101v\\u0101 elektro\\u0137\\u012bmisk\\u0101s dezinfekcijas tehnolo\\u0123iju, kas \\u013cauj efekt\\u012bvi likvid\\u0113t mikrobiolo\\u0123isko pies\\u0101r\\u0146ojumu. K\\u0101da ir dzeram\\u0101 \\u016bdens situ\\u0101cija pasaul\\u0113 un k\\u0101 in\\u017eenieri var pal\\u012bdz\\u0113t, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s universit\\u0101tes B\\u016bvniec\\u012bbas in\\u017eenierzin\\u0101t\\u0146u fakult\\u0101tes \\u016adens in\\u017eenierijas un tehnolo\\u0123ijas katedras asoci\\u0113t\\u0101 profesore Linda Me\\u017eule un Pasaules dabas fonda Baltijas j\\u016bras un sald\\u016bdens programmas vad\\u012bt\\u0101ja Magda Jentgena.\\n\\nMagda Jentgena v\\u0113rt\\u0113, ka dzeram\\u0101 \\u016bdens pieejam\\u012bba un kvalit\\u0101te Latvij\\u0101 l\\u012bdz \\u0161im ir laba.\\n\\n"Daudz lab\\u0101ka situ\\u0101cija nek\\u0101 cituviet, ir pieejams kr\\u0101na \\u016bdens dzer\\u0161anai, bet j\\u0101run\\u0101 par visu sald\\u016bdens resursu, kas pieejams, kur\\u0161 ir svar\\u012bgs lauksaimniec\\u012bb\\u0101 un jebkur\\u0101 ra\\u017eo\\u0161anas proces\\u0101. Svar\\u012bgi skat\\u012bties uz \\u0161o resursu kopum\\u0101," atz\\u012bst Magda Jentgena.\\n\\n"Diem\\u017e\\u0113l Latvij\\u0101 virszemes \\u016bde\\u0146u kvalit\\u0101te ir zem vid\\u0113j\\u0101s Eirop\\u0101, t\\u0101p\\u0113c, ja l\\u012bdz \\u0161im esam biju\\u0161 lab\\u0101 situ\\u0101cij\\u0101 ar \\u016bdens daudzumu, p\\u0113d\\u0113jos gados, redzot, ka k\\u013c\\u016bst saus\\u0101ks, paliek ar\\u012b maz\\u0101k \\u016bdens. \\u016adens tr\\u016bkumu s\\u0101kam izjust ar\\u012b Latvij\\u0101, protams, ne tik izteikti k\\u0101 citviet pasaul\\u0113. T\\u0101 ir lieta, par kuru j\\u0101dom\\u0101 ar\\u012b mums," turpina Magda Jentgena.\\n\\nLinda Me\\u017eule atz\\u012bst, ka mums ir paveicies, \\u016bdens ir pietiekam\\u0101 daudzum\\u0101 un kvalit\\u0101te ir \\u013coti laba.\\n\\n"T\\u0101p\\u0113c s\\u0101ka skat\\u012bties, k\\u0101 pal\\u012bdz\\u0113t citiem re\\u0123ioniem. Viens ir Indija, kur tr\\u016bkst dzeram\\u0101 \\u016bdens, un Lat\\u012b\\u0146amerika, kur \\u016bdens apjoms ir pietiekams, bet probl\\u0113ma ir t\\u0101 kvalit\\u0101te. Tur varam dot zin\\u0101\\u0161anas, k\\u0101 pareizi att\\u012br\\u012bt un nodro\\u0161in\\u0101t kvalit\\u0101ti," skaidro Linda Me\\u017eule.\\n\\nIndij\\u0101 \\u016bden\\u012b var b\\u016bt gan \\u0137\\u012bmiskais, gan biolo\\u0123iskais pies\\u0101r\\u0146ojums un c\\u012bn\\u012bties ir gr\\u016bti. Savuk\\u0101rt Lat\\u012b\\u0146amerik\\u0101 j\\u0101skat\\u0101s, kur\\u0101 re\\u0123ion\\u0101, - kalnainos re\\u0123ionos ir vienas probl\\u0113mas, m\\u016b\\u017eame\\u017eu teritorij\\u0101 - citas.\\n\\n"\\u016adens tur periodiski ir liel\\u0101 daudzum\\u0101 un tad to uzkr\\u0101j liel\\u0101s tvertn\\u0113s, l\\u012bdz ar mikrobiolo\\u0123iskais pies\\u0101r\\u0146ojums ir liel\\u0101k\\u0101 probl\\u0113ma," atz\\u012bst Linda Me\\u017eule.\\n\\nTop jauns biono\\u0101rd\\u0101mai polim\\u0113rs no atjaunojamiem resursiem\\n\\nNo cukura un piena atliek\\u0101m, ko izbarojam bakt\\u0113rij\\u0101m, ir iesp\\u0113jams ieg\\u016bt p\\u0101rkl\\u0101jumu, kas ilg\\u0101k saglab\\u0101 svaigas ogas un aug\\u013cus un v\\u0113l\\u0101k no\\u0101rd\\u0101s apk\\u0101rt\\u0113j\\u0101 vid\\u0113. T\\u0101 \\u012bsum\\u0101 var teikt par risin\\u0101jumu, pie kura \\u0161obr\\u012bd str\\u0101d\\u0101 m\\u016bsu zin\\u0101tnieki, lai izveidotu jaunu biono\\u0101rd\\u0101mo polim\\u0113ru no atjaunojamiem resursiem.\\n\\nSaska\\u0146\\u0101 ar P\\u0101rtikas un lauksaimniec\\u012bbas organiz\\u0101cijas datiem aug\\u013cu, ogu un d\\u0101rze\\u0146u zudumu kopapjoms uzglab\\u0101\\u0161anas laik\\u0101 Eiropas Savien\\u012bb\\u0101 sasniedz 45% no kop\\u0113j\\u0101s ra\\u017eas. T\\u0101 ir gandr\\u012bz puse no sara\\u017eot\\u0101s produkcijas, ko nav iesp\\u0113jams realiz\\u0113t. Savuk\\u0101rt p\\u0101rtikas produktu atkritumi rada siltumn\\u012bcefekta g\\u0101zu izdal\\u012b\\u0161anos, kas ietekm\\u0113 klimata p\\u0101rmai\\u0146as. K\\u0101\\xa0 ilg\\u0101k saglab\\u0101t svaigas zemenes, avenes un citas ogas un aug\\u013cus vienlaikus nepies\\u0101r\\u0146ojot vidi, radot \\u0161o jauno materi\\u0101lu? Risin\\u0101jumu mekl\\u0113 Latvijas Universit\\u0101tes Biolo\\u0123ijas instit\\u016bta un D\\u0101rzkop\\u012bbas instit\\u016bta zin\\u0101tnieki, kuri 2019. gada beig\\u0101s uzs\\u0101ka projekta \\u201cBiono\\u0101rd\\u0101mo polim\\u0113ru ieg\\u016b\\u0161ana no atjaunojamiem resursiem aug\\u013cu aizsargpl\\u0113vju un iepakojuma materi\\u0101lu izstr\\u0101dei\\u201d \\u012bsteno\\u0161anu.\\n\\nLatvijas Universit\\u0101tes Biolo\\u0123ijas\\xa0 instit\\u016bta R\\u016bpniecisk\\u0101s mikrobiolo\\u0123ijas un p\\u0101rtikas biotehnolo\\u0123ijas laboratorijas vad\\u012bt\\u0101js P\\u0101vels Semjonovs st\\u0101stu par videi draudz\\u012bg\\u0101\\xa0 iepakojuma rad\\u012b\\u0161anu s\\u0101k ar skaidrojumu par s\\u016bkal\\u0101m, kas rodas ra\\u017eojot piena produktus.'