Rakete sadursies ar Menesi: kada ir cilveka atbildiba par savu ricibu izplatijuma

Published: Feb. 16, 2022, 8:07 a.m.

b'Vairs nelietota ra\\u0137ete marta s\\u0101kum\\u0101 sadursies ar M\\u0113nesi, radot kr\\u0101teri. S\\u0101kotn\\u0113ji t\\u0101 pied\\u0113v\\u0113ta "Space X", jaun\\u0101kas zi\\u0146as liecina, ka ra\\u0137ete pieder \\u0136\\u012bnai un un t\\u0101 turpina ce\\u013cu uz M\\u0113nesi. \\u0160\\u012b zi\\u0146a rais\\u012bjusi diskusijas soci\\u0101lajos t\\u012bklos un liek uzdot jaut\\u0101jumus par cilv\\u0113ka atbild\\u012bbu par savu r\\u012bc\\u012bbu izplat\\u012bjum\\u0101. Kas notiek ar cilv\\u0113ka rad\\u012btajiem kosmosa ku\\u0123iem un iek\\u0101rt\\u0101m izplat\\u012bjum\\u0101 un vai \\u0161\\u0101dai sadursmei ar citu debess \\u0137ermeni var b\\u016bt palieko\\u0161as sekas, piem\\u0113ram, biolo\\u0123iskais pies\\u0101r\\u0146ojums, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 v\\u0113rt\\u0113 astronomijas entuziasti Ints \\u0136e\\u0161\\u0101ns, Raitis Misa un Anna Gintere.\\n\\n"\\u0160is, protams, neb\\u016bs pirmais objekts, kas ietrieksies M\\u0113nes\\u012b, ir vair\\u0101k apzin\\u0101ti ietriekti objekti, misijas, kas beigu\\u0161as dz\\u012bvi, ir objekti, kas nevar nesadurties ar M\\u0113nesi. Jaut\\u0101jums, kur\\u0101 viet\\u0101 notiek sadursme," skaidro Anna Gintere.\\n\\nVi\\u0146a v\\u0113rt\\u0113, ka jaut\\u0101jums ir k\\u013cuvis aktu\\u0101ls soci\\u0101lo t\\u012bklu diskusiju d\\u0113\\u013c un ar\\u012b t\\u0101d\\u0113\\u013c, ka M\\u0113ness ir n\\u0101kamais objekts, uz kuru gribam p\\u0101rcelties.\\n\\n\\n"Dom\\u0101jam, kas notiks ar viet\\u0101m, kuras gribam saglab\\u0101t. J\\u0101s\\u0101k dom\\u0101t par re\\u0101liem likumiem un l\\u012bgumiem par to, k\\u0101 r\\u012bkoties ar viet\\u0101m, kuras negribam piec\\u016bkot k\\u0101 l\\u012bdz \\u0161im esam dar\\u012bju\\u0161i uz Zemes," atz\\u012bst Anna Gintere.\\n\\n\\nInts \\u0136e\\u0161\\u0101ns uzskata, ka vajag regul\\u0113jumu, jo tas, kas notiek Zemes orb\\u012bt\\u0101 ar visiem satel\\u012btiem, ir liela probl\\u0113ma. M\\u0113ness ir t\\u0101l\\u0101k un probl\\u0113ma nav tik liela, bet, ja \\u0146em v\\u0113r\\u0101, ka uz M\\u0113ness esam nog\\u0101d\\u0101ju\\u0161i 200 tonnas atkritumu, probl\\u0113ma ir.\\n\\n\\n"Esam biju\\u0161i vieglpr\\u0101t\\u012bgi attiec\\u012bb\\u0101 pret M\\u0113nesi. Probl\\u0113ma ir nesmuk\\u0101ka, nek\\u0101 tas izskan publiskaj\\u0101 telp\\u0101. Apollo laikos tika izmests uz M\\u0113ness virsmas viss. M\\u0113s run\\u0101jam, cik\\xa0romantiski\\xa0ir saglab\\u0101t izs\\u0113\\u0161an\\u0101s\\xa0 vietas, bet, ja pal\\u016bkojamies, tur nav tikai M\\u0113ness nolai\\u017eamais apar\\u0101ts un da\\u017ei eksperimenti. Tur ir miskaste.\\n\\n\\nTur ir simtiem da\\u017e\\u0101du objektu izsviesti lauk\\u0101 pa l\\u016bku, kas bija nevajadz\\u012bgi starta br\\u012bdi, tur atkritumu kalns katr\\u0101 nolai\\u0161an\\u0101s viet\\u0101,"nor\\u0101da Ints \\u0136e\\u0161\\u0101ns. "Dom\\u0101ju, ka tas ir kaut kas t\\u0101ds, kas n\\u0101kamaj\\u0101s M\\u0113ness misij\\u0101s \\u012bsti vairs neb\\u016bs pie\\u013caujams, neviens nev\\u0113l\\u0113sies to redz\\u0113t. Mums jau par\\u0101d\\u012bj\\u0101 tikai smuk\\u0101s bildes no senaj\\u0101m Apollo misij\\u0101m, nepar\\u0101d\\u012bja, k\\u0101 tur pie reizes ar\\u012b piec\\u016bko."\\n\\n\\u0136e\\u0161\\u0101ns atkl\\u0101j, ka izmests ir piln\\u012bgi viss, kas nav vajadz\\u012bgs starta br\\u012bd\\u012b, jo m\\u0113r\\u0137is ir dab\\u016bt p\\u0113c iesp\\u0113jas viegl\\u0101ku kosmisko apar\\u0101tu, ar kuru start\\u0113t. V\\u0101ci\\u0146\\u0161 no karoga \\u2013 lauk\\u0101, kamera, kuru vairs neizmantosim, - lauk\\u0101, nevajadz\\u012bgs nolai\\u0161an\\u0101s manu\\u0101lis - auk\\u0101, pie\\u010dur\\u0101ts ur\\u012bna maisi\\u0146\\u0161 \\u2013 lauk\\u0101. Piln\\u012bgi viss tur ir. Internet\\u0101 var atrast sarakstus ar priek\\u0161metiem, kas atst\\u0101ti uz M\\u0113ness.\\n\\n"Tas, kas ir izmests uz M\\u0113ness, tas ir p\\u0101rsteidzo\\u0161i daudz," atz\\u012bst Ints \\u0136e\\u0161\\u0101ns. Lai ar\\u012b lielo masu veido lielie objekti \\u2013 nolai\\u017eamie, pace\\u013camie apar\\u0101ti, \\u0136e\\u0161\\u0101ns ir p\\u0101rliecin\\u0101ts, ka "m\\u0113s esam biju\\u0161i nev\\u012b\\u017e\\u012bgi pret M\\u0113nesi l\\u012bdz \\u0161im".\\n\\nPretrun\\u012bgi v\\u0113rt\\u0113t\\u0101 v\\u0113lme ieg\\u016bt j\\u016bras dzelm\\u0113 eso\\u0161os der\\u012bgos izrakte\\u0146us\\n\\nK\\u0101rojot ieg\\u016bt jaunus der\\u012bgos izrakte\\u0146us j\\u016bras dz\\u012bl\\u0113s, cilv\\u0113ks var izn\\u012bcin\\u0101t tur nesen atkl\\u0101t\\u0101s jaun\\u0101s sugas. Pieaugot r\\u016bpnieku\\xa0 interesei par dzi\\u013cj\\u016bru kr\\u0101jumiem, pieaug ar\\u012b ba\\u017eas par retiem dz\\u012bvniekiem, kuri m\\u012bt hidroterm\\u0101lo atveru zon\\u0101s.\\n\\nSkatot neparastas dz\\u012bvotnes, kas atrodas p\\u0101ris kilometru dzi\\u013cum\\u0101 j\\u016bru un oke\\u0101nu dzelm\\u0113s, t\\u0101das ir hidroterm\\u0101l\\u0101s atveres. T\\u0101s veidojas\\xa0\\xa0no karsta, miner\\u0101lviel\\u0101m bag\\u0101ta j\\u016bras \\u016bdens, kas izpl\\u016bst no plais\\u0101m j\\u016bras diben\\u0101, un \\u0161aj\\u0101 savdab\\u012bgaj\\u0101 vid\\u0113, kur aukstais \\u016bdens mijas ar\\xa0\\xa0karsto, m\\u012bt ar\\u012b neparasti\\xa0\\xa0dz\\u012bvnieki: p\\u0101ris metru gari cauru\\u013cveida t\\u0101rpi, dzelk\\u0161\\u0146iem kl\\u0101ti glieme\\u017ei, bezaicainas garneles. Ta\\u010du \\u0161o rad\\u012bjumu dz\\u012bvotnes var\\xa0\\xa0tikt apdraud\\u0113tas palielinoties r\\u016bpnieku interesei par der\\u012bgajiem izrakte\\u0146iem, kas atrodas \\u0161\\u012bs \\u016bdens pasaules dz\\u012bl\\u0113s. \\u0160obr\\u012bd\\xa0\\xa0ANO pasp\\u0101rn\\u0113 eso\\u0161a starptautiska iest\\u0101de, kas ir atbild\\u012bga par j\\u016bras\\xa0\\xa0gultnes izp\\u0113ti, ir pie\\u0161\\u0137\\u012brusi jau vair\\u0101k nek\\u0101 30 izp\\u0113tes at\\u013caujas, lai pirms iesp\\u0113jamiem der\\u012bgo izrakte\\u0146u ieguves\\xa0\\xa0darbiem p\\u0101rbaud\\u012btu\\xa0\\xa0j\\u016bru un oke\\u0101nu gultnes, t\\u0101 rakst\\u012bts starptautisk\\u0101 anal\\u012btisk\\u0101s \\u017eurn\\u0101listikas interneta vietn\\u0113 \\u201eThe Conversation\\u201d.\\n\\nV\\u0113l ir p\\u0101ragri run\\u0101t\\xa0 par to\\xa0 cik liel\\u0101 m\\u0113ra \\u0161\\u0101diem darbiem uzs\\u0101koties, tiks izpost\\u012bta \\u016bdens dzelme, ta\\u010du ir skaidrs ka sekas var negat\\u012bvi ietekm\\u0113t\\xa0 pal\\u0161u\\xa0 m\\u016bs l\\u012bdz \\u0161im\\xa0 p\\u0101r\\u0101k labi\\xa0 neizp\\u0113t\\u012btu ekosist\\u0113mu. Ta\\u010du zem \\u0161\\u012bs pasaules sl\\u0113pjas daudz un vilino\\u0161as\\xa0 der\\u012bgo izrakte\\u0146u bag\\u0101t\\u012bbas. K\\u0101 oke\\u0101nu dz\\u012bl\\u0113s\\xa0 veidojas \\u0161ie k\\u0101rotie\\xa0 met\\u0101li, skaidro Latvijas Universit\\u0101tes \\u0122eogr\\u0101fijas un Zemes zin\\u0101t\\u0146u fakult\\u0101tes \\u0122eolo\\u0123ijas noda\\u013cas asoci\\u0113tais profesors\\xa0\\u0122irts Stinkulis.\\n\\nLatvijas hidorekolo\\u0123ijas instit\\u016bta Hidrobiolo\\u0123ijas laboratorijas vado\\u0161a p\\u0113tniece Solvita Str\\u0101\\u0137e iepaz\\u012bstina, k\\u0101das sugas m\\u012bt \\u0161o karsto \\u016bdens atveru tuvum\\u0101 un k\\u0101ds it \\u0161o rad\\u012bjumu dz\\u012bvesveids.'