Piesarnojums no atkritumu dedzinasanas nonacis vistu olas

Published: Feb. 23, 2023, 8:07 a.m.

b'Plastmasas atkritumu daudzuma pieaugums pasaul\\u0113 prasa steidz\\u012bgu r\\u012bc\\u012bbu. Ar\\u012b Latvij\\u0101 run\\u0101jam par to, ka poligoni nav lab\\u0101kais risin\\u0101jums atkritumu noglab\\u0101\\u0161anai. Viens no veidiem, k\\u0101 pasaul\\u0113 c\\u012bn\\u0101s ar \\u0161o likstu, ir plastmasas dedzin\\u0101\\u0161ana, ta\\u010du ar\\u012b \\u0161eit ir ne mazums ba\\u017eu.\\n\\nEiropas kust\\u012bba "Zero Waste" triju valstu p\\u0113t\\u012bjum\\u0101 atkl\\u0101jusi kait\\u012bgo dioks\\u012bnu vistu ol\\u0101s, kas per\\u0113tas atkritumu dedzin\\u0101tavu tuvum\\u0101. K\\u0101p\\u0113c filtri "neiz\\u0137er" visas kait\\u012bg\\u0101s vielas un vai atkritumu dedzin\\u0101\\u0161ana ir labs veids, k\\u0101 atbr\\u012bvoties no plastmasas atkritumiem, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 analiz\\u0113\\xa0biedr\\u012bbas "Zero Waste" valdes priek\\u0161s\\u0113d\\u0113t\\u0101ja\\xa0Anna Do\\u0161kina un\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes \\u0122eogr\\u0101fijas un zemes zin\\u0101t\\u0146u fakult\\u0101tes asoci\\u0113t\\u0101 profesore\\xa0Ineta \\u0160teinberga.\\n\\nVai eksist\\u0113 bakt\\u0113rijas, kas \\u0113d plastmasu?\\n\\nPag\\u0101ju\\u0161\\u0101 gadsimt\\u0101 plastmasas materi\\u0101li k\\u013cuva par sasniegumu, kas daudz\\u0101s jom\\u0101s cilv\\u0113kiem atviegloja dz\\u012bvi. Ta\\u010du nav pag\\u0101jis pat pilns gadsimts un m\\u0113s jau redzam, cik lielas probl\\u0113mas plastmasas atkritumi sp\\u0113j rad\\u012bt. Zin\\u0101tnei t\\u0101p\\u0113c nepiecie\\u0161ams dom\\u0101t jaunus ce\\u013cus, k\\u0101 ar to tikt gal\\u0101. Viens no \\u0161\\u0101diem ir pa\\u0146\\u0113mieniem ir plastmasu \\u0113do\\u0161as bakt\\u0113rijas. Cik t\\u0101lu esam tiku\\u0161i ar \\u0161\\u0101du bakt\\u0113riju rad\\u012b\\u0161anu un vai t\\u0101s sp\\u0113s ap\\u0113st veselu plastmasas pudeli.\\n\\nLatvijas Universit\\u0101tes Mikrobiolo\\u0123ijas un biotehnolo\\u0123ijas instit\\u016bta vado\\u0161ais p\\u0113tnieks J\\u0101nis Liepi\\u0146\\u0161 raksturo plastmasas ce\\u013cu\\xa0no 20. gadsimta vidus l\\u012bdz m\\u016bsdien\\u0101m.\\xa0No zin\\u0101tnes sasnieguma esam non\\u0101ku\\u0161i tur, kur esam, - mums ir milz\\u012bga atkritumu probl\\u0113ma, jo PET jeb polietil\\u0113ntereftal\\u0101ts, kas ir plastmasas sast\\u0101v\\u0101, slikti sadal\\u0101s. Saska\\u0146\\u0101 ar p\\u0113t\\u012bjumiem PET veido 12% no pasaules cietajiem atkritumiem. Protams, pilnos oke\\u0101nus ar plastmasu nosaka ne tik daudz fakts, ka PET slikti sadal\\u0101s, bet gan cilv\\u0113ku attieksme. Tom\\u0113r jaut\\u0101jums paliek - ko dar\\u012bt un vai mikrobiologiem te ir kas sak\\u0101ms? Un izr\\u0101d\\u0101s, ka ir gan, jo, atkritumu probl\\u0113mai pie\\u0146emoties sp\\u0113k\\u0101, zin\\u0101tniekiem bijis j\\u0101mekl\\u0113 risin\\u0101jums, k\\u0101 zin\\u0101tnes br\\u012bnumu - plastmasu - padar\\u012bt videi un mums pa\\u0161iem maz\\u0101k kait\\u012bgu. Popul\\u0101rzin\\u0101tniskos interneta st\\u0101stos p\\u0113d\\u0113jo gadu laik\\u0101 par\\u0101d\\u012bjusies inform\\u0101cija par plastmasu sa\\u0113do\\u0161\\u0101m bakt\\u0113rij\\u0101m, t\\u0101p\\u0113c sarun\\u0101 p\\u0101rliecin\\u0101simies, vai t\\u0101 ir paties\\u012bba.'