Piesarnojuma pedas musu ikdiena

Published: Jan. 25, 2022, 8:07 a.m.

b'Viens no aizvad\\u012bt\\u0101 gada Latvijas Zin\\u0101t\\u0146u akad\\u0113mijas izceltajiem p\\u0113t\\u012bjumiem ir vistie\\u0161\\u0101kaj\\u0101 m\\u0113r\\u0101 saist\\u012bts ar m\\u016bsu vesel\\u012bbu un vidi. Zin\\u0101tnisk\\u0101 instit\\u016bt\\u0101 \\u201eBIOR\\u201d p\\u0113t\\u012bts, k\\u0101das p\\u0113das m\\u016bsu uztur\\u0101 un apk\\u0101rt\\u0113j\\u0101 vid\\u0113 ir atst\\u0101jis pies\\u0101r\\u0146ojums, kura izcelsme ir no r\\u016bpniec\\u012bbas, lauksaimniec\\u012bbas un ener\\u0123\\u0113tikas. Pirmo reizi zin\\u0101tnes v\\u0113stur\\u0113 izp\\u0113t\\u012bta vair\\u0101ku grupu halogen\\u0113to notur\\u012bgo organisko pies\\u0101r\\u0146ot\\u0101ju sastopam\\u012bba Baltijas j\\u016bras re\\u0123iona apk\\u0101rt\\u0113j\\u0101s vides objektos un p\\u0101rtikas produktos. \\u0160o pies\\u0101r\\u0146ot\\u0101ju kl\\u0101tb\\u016btne konstat\\u0113ta visos objektos, turkl\\u0101t netipiski augstas koncentr\\u0101cijas tika atrastas ar\\u012b z\\u012bdai\\u0146u un mazo b\\u0113rnu p\\u0101rtik\\u0101. Par p\\u0113t\\u012bjumu st\\u0101sta viens no t\\u0101 autoriem - zin\\u0101tnisk\\u0101 instit\\u016bta "BIOR" p\\u0113tnieks \\u0137\\u012bmijas zin\\u0101t\\u0146u doktors Ingus P\\u0113rkons.\\n\\nIngus P\\u0113rkons nor\\u0101da, ka nav pat iesp\\u0113jas izvair\\u012bties no\\xa0\\xa0halogen\\u0113to notur\\u012bgo organisko pies\\u0101r\\u0146ot\\u0101ju kl\\u0101tb\\u016btnes. Jau pats nosaukums nor\\u0101da - tie ir notur\\u012bgi, tie saglab\\u0101j\\u0101s s\\u0101kotn\\u0113ja form\\u0101 ilgu laiku.\\n\\n"Piedev\\u0101m v\\u0113l tiem piem\\u012bt nereti da\\u017e\\u0101das toksiskas \\u012bpa\\u0161\\u012bbas, k\\u0101 ar\\u012b tiem ir divas blakus eso\\u0161as \\u012bpa\\u0161\\u012bbas, kas ir bioakumul\\u0101cija un biomagnifik\\u0101cija, tie ir b\\u016btiski cilv\\u0113kam k\\u0101 bar\\u012bbas \\u0137\\u0113d\\u0113 augst\\u0101 eso\\u0161am z\\u012bd\\u012bt\\u0101jam," skaidro p\\u0113tnieks. "\\u0160ie termini noz\\u012bm\\u0113, ka \\u0161o \\u0137\\u012bmisko pies\\u0101r\\u0146ojumu koncentr\\u0101cija organism\\u0101 pieaug, indiv\\u012bdam paliekot arvien vec\\u0101kam, gan ar\\u012b atrodoties augst\\u0101k bar\\u012bbas \\u0137\\u0113d\\u0113. L\\u012bdz ar to, jo pl\\u0113s\\u012bg\\u0101ks zv\\u0113rs, jo ilg\\u0101k vi\\u0146\\u0161 dz\\u012bvo, jo augst\\u0101kas ir \\u0161\\u012bs pies\\u0101r\\u0146ot\\u0101ja koncentr\\u0101cijas."\\n\\n"Pies\\u0101r\\u0146ot\\u0101ji nav kaut k\\u0101ds viens mazs nejauks savienojums, bet t\\u0101s ir \\u013coti da\\u017e\\u0101das \\u0137\\u012bmisku savienojumu grupas, tie visi ir organiski savienojumi, tie visi satur vienu vai vair\\u0101kus halog\\u0113nu atomus - hloru, jodu, bromu, fluoru. Un attiec\\u012bgi m\\u0113s no tiem \\u012bsti nek\\u0101 nevaram izvair\\u012bties. Tie v\\u0113l joproj\\u0101m sastopami uztur\\u0101 pat no simts gadu senas pag\\u0101tnes," turpina P\\u0113rkons.\\n\\nK\\u0101 piem\\u0113ru P\\u0113rkons min labi zin\\u0101mo pestic\\u012bdu DDT, ko savulaik pla\\u0161i izmantoja lauksaimniec\\u012bb\\u0101.\\n\\n\\n"Izr\\u0101d\\u0101s, ka katr\\u0101 pasaules iedz\\u012bvot\\u0101j\\u0101, ja pa\\u0146em asins plazmas paraugu, var\\u0113tu konstat\\u0113t v\\u0113l joproj\\u0101m DDT paliekas, lai ar\\u012b m\\u0113s run\\u0101jam par savienojumu, kas ir aizliegts daudzus desmitus gadus un netiek lietotas ar \\u013coti retiem iz\\u0146\\u0113mumiem, gandr\\u012bz nekur," st\\u0101sta Ingus P\\u0113rkons.\\n\\n\\nVi\\u0146\\u0161 ar\\u012b atkl\\u0101j, ka tie\\u0161i m\\u0101tes pien\\u0101, kas ir katra b\\u0113rna pirmais uzturs, ir \\u013coti augsta pies\\u0101r\\u0146oto komponentu koncentr\\u0101cijas un nav iesp\\u0113jams \\u012bsti izvair\\u012bties no t\\u0101, ka to nenodot t\\u0101l\\u0101k n\\u0101kamaj\\u0101m paaudz\\u0113m.'