Petnieks: Varnas pedejas desmitgades piedzivojusas lielas genetiskas izmainas

Published: Sept. 20, 2023, 8:07 a.m.

b'Kas liek putniem v\\u0101kties baros, skudr\\u0101m str\\u0101d\\u0101t sinhroni un siksp\\u0101r\\u0146iem p\\u0101rvietoties t\\u0101, it k\\u0101 tos vad\\u012btu k\\u0101ds sp\\u0113ks no malas? Kas ir \\u0161\\u012bs vienot\\u0101s kolekt\\u012bv\\u0101s uzved\\u012bbas pamat\\u0101 dz\\u012bvniekiem, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro biologs, Tartu universit\\u0101tes profesors, Latvijas Universit\\u0101tes profesors Indri\\u0137is Krams.\\n\\n"Grup\\u0101 ir dro\\u0161\\u0101k," atz\\u012bst Indri\\u0137is Krams, skaidrojot, ka daudzi dz\\u012bvnieki dz\\u012bvo liel\\u0101k\\u0101s grup\\u0101s, kas nav tikai radinieki. Dz\\u012bvojot grupa, var daudz ko dar\\u012bt un justies dro\\u0161\\u0101k.\\n\\n"K\\u0101ds var ar kaut nodarboties dro\\u0161\\u0101k, ja nav j\\u0101skat\\u0101s ri\\u0146\\u0137\\u012b, ka tev nezogas kl\\u0101t pl\\u0113s\\u0113js, vai neuzgl\\u016bn k\\u0101da cita nelaime," nor\\u0101da Indri\\u0137is Krams.\\n\\nCilv\\u0113ku pasaul\\u0113 vi\\u0146\\u0161 nor\\u0101da uz situ\\u0101ciju Ukrain\\u0101, ka soci\\u0101lais dz\\u012bves veids un sp\\u0113ja dz\\u012bvot grup\\u0101 ikdien\\u0101 daudzus pagl\\u0101bj. Individu\\u0101listiem ir gr\\u016bt\\u0101k. Dz\\u012bvnieku pasaul\\u0113 vi\\u0146\\u0161 nor\\u0101da uz pel\\u0113ko v\\u0101rnu.\\n\\n"Tas ir putns, kas glu\\u017ei pa\\xa0Doma laukumu v\\u0113l tik br\\u012bvi neso\\u013co, bet, dom\\u0101ju, dr\\u012bz ar\\u012b \\u0161eit b\\u016bs daudz vair\\u0101k," v\\u0113rt\\u0113 Indri\\u0137is Krams.\\n\\n\\n"Tas, ko m\\u0113s pa p\\u0113d\\u0113jiem 10 gadiem esam nov\\u0113roju\\u0161i, ka v\\u0101rnas, b\\u016bdami \\u013coti individu\\u0101listiski dz\\u012bvnieki, kas v\\u0113l pavisam nesen dz\\u012bvoja p\\u0101ros, pa vienam, pa\\u0161laik, ko m\\u0113s redzam R\\u012bg\\u0101, it sevi\\u0161\\u0137i, ka v\\u0101rnas dz\\u012bvo grup\\u0101s pa 30, 50, pa 70 putniem. V\\u0101rnas pa p\\u0113d\\u0113jiem 10, varb\\u016bt 20 gadiem ir piedz\\u012bvoju\\u0161as \\u013coti lielas \\u0123en\\u0113tiskas izmai\\u0146as, genoms ir stipri main\\u012bjies, ac\\u012bmredzot s\\u0101k domin\\u0113t t\\u0101 \\u0123en\\u0113tisk\\u0101 inform\\u0101cija, kas atbild\\u012bga par soci\\u0101lo uzved\\u012bbu. \\n\\n\\nAc\\u012bmredzot pils\\u0113ta ir vide, kur\\u0101 ir v\\u0113lams dz\\u012bvot grup\\u0101s. Tom\\u0113r, ka tu esi stiprs grupas ietvaros, partijas ietvaros, tu esi augstskolas beidz\\u0113ju kluba loceklis, tu esi basketbolists, vai tu esi hokejists. T\\u0101s ir t\\u0101s form\\u0101l\\u0101s, neform\\u0101las grupas, kas mums pal\\u012bdz dz\\u012bvot lab\\u0101k, justies dro\\u0161\\u0101k. Ac\\u012bmredzot pils\\u0113t\\u0101 vajag b\\u016bt soci\\u0101l\\u0101kam, ne tikai cilv\\u0113kam, bet ar\\u012b v\\u0101rn\\u0101m."\\n\\nV\\u0101rnas n\\u0101kotn\\u0113 var\\u0113tu pulc\\u0113ties ar\\u012b v\\u0113l liel\\u0101k\\u0101s grup\\u0101s, bet Latvijas iedz\\u012bvot\\u0101jus Indri\\u0137is Krams v\\u0113rt\\u0113 k\\u0101 nekooperat\\u012bvus.\\n\\n"Pie\\u013cauju, ka kooperativit\\u0101tes pak\\u0101pe m\\u016bsos pieaug, m\\u0113s aizvien vair\\u0101k un vair\\u0101k ieraug\\u0101m tos labumus, kurus m\\u0113s kop\\u0101 varam ieg\\u016bt. Un t\\u0101d\\u0101 veid\\u0101 es dom\\u0101ju, ka m\\u0113s dr\\u012bz apdz\\u012bsim da\\u017eu labu daudz ekonomiski att\\u012bst\\u012bt\\u0101ku valsti," uzskata Indri\\u0137is Krams.\\n\\nDa\\u017e\\u0101di ce\\u013ci jaunpien\\u0101c\\u0113ju ieve\\u0161anai eso\\u0161aj\\u0101 bar\\u0101 Zoolo\\u0123iskaj\\u0101 d\\u0101rz\\u0101\\n\\n\\u201eKatrai dz\\u012bvnieku sugai ir savas nianses un katram dz\\u012bvniekam ar\\u012b savas: vieni sadraudz\\u0113jas un ir m\\u012bla no pirm\\u0101 acu uzmetiena, bet citiem \\u2013 kaut uz galvas st\\u0101vi, nu nemaz simp\\u0101tijas nerodas. Jo\\xa0 augst\\u0101k att\\u012bst\\u012bt\\u0101ks dz\\u012bvnieks, jo sare\\u017e\\u0123\\u012bt\\u0101k notiek jaunpien\\u0101c\\u0113ju ieve\\u0161ana jau eso\\u0161\\u0101 bar\\u0101,\\u201d teic R\\u012bgas Nacion\\u0101l\\u0101 zoolo\\u0123isk\\u0101 d\\u0101rza speci\\u0101lists M\\u0101ris Lielkalns.\\n\\nKatram dz\\u012bvniekam, vienalga, vai t\\u0101s ir vardes, vai p\\u0113rti\\u0137i, vai lauvas, vai zivis, katram ir sava teritorija un ikviens jaunpien\\u0101c\\u0113js s\\u0101kotn\\u0113ji tiek uztverts ar\\xa0 aizdom\\u0101m un tam ir j\\u0101iekaro sava vieta gan teritorijas zi\\u0146\\u0101, gan bara hierarhij\\u0101. Interes\\u0113jamies, k\\u0101 notiek jauno pie\\u0146em\\u0161ana R\\u012bgas Zoolo\\u0123iskaj\\u0101 d\\u0101rz\\u0101. Kad dz\\u012bvnieks tiek atvests, tad, ja ir nepiecie\\u0161am\\u012bba, tas non\\u0101k karant\\u012bn\\u0101, kur aptuveni m\\u0113nesi zood\\u0101rza speci\\u0101listi to nov\\u0113ro, p\\u0101rbauda vesel\\u012bbu un tad pien\\u0101k br\\u012bdis, kad jaunpien\\u0101c\\u0113ju iepaz\\u012bstina ar p\\u0101r\\u0113jiem. Par to st\\u0101sta M\\u0101ris Lielkalns.\\n\\nRun\\u0101jot par z\\u012bd\\u012bt\\u0101jiem, ja gad\\u012bjum\\u0101 uzreiz nerodas saska\\u0146a, tad jaunpien\\u0101c\\u0113js tiek ielaists atpaka\\u013c sav\\u0101 volj\\u0113r\\u0101, kas jau vi\\u0146am ir ierasta teritorija un p\\u0113c laika piejauc\\u0113\\u0161ana bar\\u0101 turpin\\u0101s. Atsevi\\u0161\\u0137s st\\u0101sts ir par dz\\u012bvnieku p\\u0101ro\\u0161anu, kad no cita zoolo\\u0123isk\\u0101 d\\u0101rza atce\\u013co jauns t\\u0113vi\\u0146\\u0161 vai m\\u0101t\\u012bte, lai turpin\\u0101tu konkr\\u0113tas sugas p\\u0113ctec\\u012bbu.\\n\\nSlavenais britu zoologs un rakstnieks D\\u017eeralds Darels vien\\u0101 no sav\\u0101m gr\\u0101mat\\u0101m rakst\\u012bja, ka\\xa0 dz\\u012bvnieku, t\\u0101 teikt, laul\\u012bbu ceremonij\\u0101 k\\u0101zu viesi, tas ir, zood\\u0101rza darbinieki parasti st\\u0101v satraukum\\u0101 pie volj\\u0113ra ar slot\\u0101m un \\u016bdens \\u0161\\u013c\\u016bten\\u0113m rok\\u0101s, ja nu gad\\u012bjum\\u0101 jaunais p\\u0101ris ir gatavs viens otram r\\u012bkli p\\u0101rkost un tie ir steidzami j\\u0101iz\\u0161\\u0137ir.\\n\\nRun\\u0101jot par to, k\\u0101 zoolo\\u0123isk\\u0101 d\\u0101rza darbinieki pal\\u012bdz jaunpien\\u0101c\\u0113jiem lab\\u0101k iejusties jaunaj\\u0101s m\\u0101j\\u0101s, M\\u0101ris Lielkalns st\\u0101sta par bebru \\u010c\\u0101pi\\u0146u, kur iepaz\\u012bstin\\u0101\\u0161ana ar potenci\\u0101lo partneri notika, s\\u016btot no vienam otra personisk\\u0101s mantas.\\n\\nSavuk\\u0101rt maz\\u0101 l\\u0101cen\\u012bte, par kuru var\\u0113j\\u0101m las\\u012bt pla\\u0161sazi\\u0146as l\\u012bdzek\\u013cos \\u0161\\u012b gada pavasar\\u012b, proti, l\\u0101\\u010dab\\u0113rns, kas apr\\u012bl\\u012b bez mammas palicis, kl\\u012bda gar Alojas-Limba\\u017eu ce\\u013cu un tika nog\\u0101d\\u0101ts R\\u012bgas zood\\u0101rz\\u0101, maija beig\\u0101s dev\\u0101s uz savu jauno m\\u0101jvietu\\xa0\\u201eLa Taniere\\u201d\\xa0zood\\u0101rzu-patversmi Francij\\u0101. Un lai l\\u0101cen\\u012btei b\\u016btu maz\\u0101ks stress, l\\u012bdzi tika iedota zv\\u0113r\\u0113na m\\u012b\\u013cmanti\\u0146a - pl\\u012b\\u0161a zieme\\u013cbriedis.'