Pētnieks: Prusaki nav pazuduši, tikai novērojami retāk
Kur pazuduši visi prusaki? Tādu jautājumu ik pa laikam varam manīt sociālajos tīklos. Šķiet, ka bērnībā tie bija ierasti sabiedrotie jo īpaši daudzdzīvokļu māju virtuvē, vai studentu kopmītnēs. Taču tagad tos redzam mazāk. Kāpēc? Cik dažādi ir prusaki un kāda ir to nozīme dabā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns un Rīgas Zooloģiskā dārza izglītības speciālists Ingmārs Līdaka. "Esam iemācījušies dzīvot tīrīgāk un prusaki kļuvuši retāki, arī mājas tiek remontētas un renovētas un tas ietekmē prusaku iespēju apdzīvot mūsu dzīves vidi," atzīst Uģis Piterāns. Viņa personīgā pieredze rāda, ka tepat netālu viņi ir. Bija satikšanās īres dzīvoklī, turklāt prusaki var ierasties ciemos no kaimiņu dzīvokļa, kā tas arī bieži notiek. "Neteiktu, ka ir pazuduši, bet novērojami retāk," vērtē Uģis Piterāns. Ingmārs Līdaka uzskata, ka pēdējos 20 gados virtuves higiēnas ķīmiskie līdzekļi ir pietiekami jaudīgi, lai pat prusakam tie būtu nepatīkami. Mājokļos visbiežāk var sastapt virtuves prusaku, retāk var sastapt melno prusaku, kas ir līdz 3 cm liels. Melno prusaku vairāk var sastapt pagrabos. Portālā dabasdati.lv fiksēti vairāk nekāmiljons novērojumu Jau vairāk nekā miljons novērojumu ir fiksēti portālā dabasdati.lv. Par kādām dzīvnieku un augu sugām ziņo iedzīvotāji un ko noderīgu šajā informācijā atrod speciālisti un dabas draugi 2011. gada 23. marts. Vieta: Rīga, Salaspils iela, novērotais objekts - virtuves prusaks, tā statuss – uzturas lokāli, piezīmes - kādreiz pilns dzīvoklis. Un pievienots attēls, kur no dēļu šķirbas kaunīgi galvu pieliecis kāds ūsainu kukaini. Raidījuma otrās daļas sarunas iespaidā intereses pēc pameklēju, vai arī portālā dabasdati.lv ir kas rodams par šiem insektiem. Izrādās – ir, bet minētajā interneta vietnē ir vēl daudz citas informācijas par visai savdabīgiem novērojumiem, piemēram par blaktīm vai gļotsēnēm. Tomēr visbagātīgākie ziņojumi ir par putniem. Šo portālu 2008. gadā izveidoja Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji un no tā laika dabasdati.lv ir ziņots par vairāk nekā septiņiem tūkstošiem sugu. Šī gada 31. janvārī portālā tika miljonais dabas novērojums. Normunds Zeidaks šajā datumā ierakstīja par mazo svilpi, ko pērnajā vasarā bija dzirdējis Talsu novadā. Un par godu šādam nozīmīgam skaitlim, neliels pārskats par dabas datos rodamo informāciju un datu sniedzējiem. Stāsta portāla koordinatore Ilze Priedniece. Par putniem runājot, visvairāk ziņojumu ir par žubītēm. 26702 reizes cilvēki ir dalījušies ar ierakstiem dabasdati.lv par šiem nelielajiem, pie mums plaši izplatītajiem dziedātājputniem. Interesanta ir bijusi akcija šajā portālā par mazajiem mušķērājiem. Kā nosaukums liecina – ļoti neliela auguma putniņiem ar īlenam līdzīgu knābīti un pieaugušus tēviņus par atpazīt pēc sarkanbrūnas pakakles. Šo putnu ir grūti ieraudzīt un bieži vien tikai balss to nodod. Pirms pāris gadiem kāds čehu ornitologs apkopoja šo putnu dziesmu atšķirības dažādas Eiropas vietās un tad, pateicoties aktīviem ziņotājiem un arī balsu ierakstiem, Latvijas karte saistībā ar mazo mušķērāju novērojumiem, bija visai bagātīgi aizpildīta.