Petnieks: Godiguma aspekts palidz citadi paraudzities uz partikas sistemu

Published: Oct. 18, 2022, 8:07 a.m.

b'Gadsimts, kur\\u0101 dz\\u012bvojam, sniedz iesp\\u0113ju teju jebkur\\u0101 sezon\\u0101 ieg\\u016bt produktus, kuru izcelsme no Latvijas. Ta\\u010du uzraksti Peru, Uganda vai Jaungvineja produktu aprakst\\u0101 maz ko izsaka par to, k\\u0101dus ce\\u013cus \\u0161\\u012b p\\u0101rtika ir m\\u0113rojusi l\\u012bdz mums. P\\u0101rtikas pieg\\u0101des \\u0137\\u0113des, viet\\u0113jo lauksaimnieku iesp\\u0113jas p\\u0101rdot produktus - \\u0161ie jaut\\u0101jumi nav tikai ekonomikas p\\u0101rzi\\u0146\\u0101, tie ar\\u012b jaut\\u0101jumi par ilgtsp\\u0113ju un to, k\\u0101 iepirksimies un ko \\u0113d\\u012bsim pasaul\\u0113, kur\\u0101 valda k\\u0101 pand\\u0113mijas un kari, t\\u0101 klimata p\\u0101rmai\\u0146as un biolo\\u0123isk\\u0101s daudzveid\\u012bbas samazin\\u0101\\u0161an\\u0101s. K\\u0101da \\u0161iem procesiem saist\\u012bba ar god\\u012bgu tirdzniec\\u012bbu, k\\u0101da ir \\u0161\\u012b ce\\u013ca ietekme uz zemnieku, kur\\u0161 to visu ir izaudz\\u0113jis un k\\u0101da p\\u0101rtikas pieg\\u0101d\\u0113m ir ietekme uz vidi, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 v\\u0113rt\\u0113 sociologs Mi\\u0137elis Gr\\u012bvi\\u0146\\u0161 un\\xa0biedr\\u012bbas "Za\\u013c\\u0101 br\\u012bv\\u012bba" p\\u0101rst\\u0101ve Ariana Apine.\\xa0\\n\\n"\\u0160obr\\u012bd p\\u0101rtikas sist\\u0113mas fokus\\u0113jas uz to - kur\\u0161 pied\\u0101v\\u0101s kaut ko l\\u0113t\\u0101ku. Tikl\\u012bdz fokuss ir uz kaut ko l\\u0113t\\u0101ku, m\\u0113s iedz\\u012bvojamies milz\\u012bg\\u0101 kaudz\\u0113 probl\\u0113mu -\\xa0 vai\\xa0ekspluat\\u0113 k\\u0101du, kur\\u0161 nav aizsarg\\u0101ts, vai nemaks\\u0101 k\\u0101dam atbilsto\\u0161u samaksu, vai ekspluat\\u0113 vidi. Tas viss n\\u0101k no t\\u0101, ka pat\\u0113r\\u0113t\\u0101js beigu beig\\u0101s mekl\\u0113 l\\u0113t\\u0101ko produktu un m\\u0113s vi\\u0146am apgalvojam, ka l\\u0113t\\u0101kais produkts ir tas, kas vi\\u0146am pien\\u0101kas. Rezult\\u0101t\\u0101, ja k\\u0101ds pat grib kaut ko sav\\u0101d\\u0101ku izdar\\u012bt, vi\\u0146\\u0161 \\u012bsti nevar, jo vienk\\u0101r\\u0161i visas sist\\u0113mas ir uzb\\u016bv\\u0113tas t\\u0101 - jo tas ir l\\u0113t\\u0101ks, jo lab\\u0101ks," v\\u0113rt\\u0113 Mi\\u0137elis Gr\\u012bvi\\u0146\\u0161.\\n\\n"Es saskatu, ka god\\u012bgums ir viens veids, k\\u0101 ieviest atpaka\\u013c citus krit\\u0113rijus, k\\u0101 m\\u0113s uzl\\u016bkojam p\\u0101rtikas sist\\u0113mas vai k\\u0101 uzl\\u016bkojam produktu. M\\u0113s neredzam tikai to eiro z\\u012bm\\u012bti kl\\u0101t, m\\u0113s redzam, ka aiz \\u0161\\u012bs p\\u0101rtikas sl\\u0113pjas virkne citu lietu, kuras ar\\u012b var ietekm\\u0113t cenu," turpina Mi\\u0137elis Gr\\u012bvi\\u0146\\u0161. "No vienas puses, t\\u0101 ir vide. No otras puses, t\\u0101 ir kaut k\\u0101da solidarit\\u0101te ar visiem tiem, kas str\\u0101d\\u0101 sist\\u0113m\\u0101, kuri dara noz\\u012bm\\u012bgu darbu, bez kura m\\u0113s vienk\\u0101r\\u0161i, brut\\u0101li sakot, varam nomirt bad\\u0101, jo vairums no mums nem\\u0101k \\u012bsti ra\\u017eot p\\u0101rtiku. Bet m\\u0113s pie\\u0146emam, ka \\u0161is process ir vienk\\u0101r\\u0161s un tas, ka k\\u0101ds cits vi\\u0146u izdara, m\\u0113s vara at\\u013cauties mazliet \\u0161o cilv\\u0113ku aizstumt mal\\u0101 un par to nedom\\u0101t.\\xa0\\n\\n\\nPraks\\u0113 p\\u0101rtikas sist\\u0113mas ir fundament\\u0101la da\\u013ca no sabiedr\\u012bbas, ja t\\u0101s nefunkcion\\u0113, m\\u0113s esam bad\\u0101, to r\\u0101da tas, kas notiek \\u0161obr\\u012bd Ukrain\\u0101. Atliek p\\u0101rraut vienu sag\\u0101des \\u0137\\u0113di, m\\u0113s redzam, otr\\u0101 pasaules da\\u013c\\u0101 ir virkne ar probl\\u0113m\\u0101m.\\xa0\\n\\n\\nGod\\u012bguma aspekts pal\\u012bdz mums nedaudz cit\\u0101d\\u0101k paraudz\\u012bties uz sist\\u0113mu, kas vienm\\u0113r mums ir blakus un kas ir fundament\\u0101li noz\\u012bm\\u012bga sabiedr\\u012bbai."\\n\\nIerast\\u0101s p\\u0101rtikas \\u0137\\u0113des ir virz\\u012btas uz l\\u0113tumu.\\n\\n"Ja m\\u0113s skat\\u0101mies, tipiskais Latvijas iedz\\u012bvot\\u0101js ir cenu j\\u016bt\\u012bgs, protams. Vi\\u0146\\u0161 ir ar kaut k\\u0101du savu p\\u0101rtikas grozu un vi\\u0146\\u0161 jau maks\\u0101 \\u013coti daudz par p\\u0101rtiku. Ja vi\\u0146am nes\\u0101k teikt, ka ir j\\u0101apsver pla\\u0161\\u0101ks faktoru kl\\u0101sts, tad, visticam\\u0101k, vi\\u0146\\u0161 pats neb\\u016bs briesm\\u012bgi motiv\\u0113ti dar\\u012bt kaut ko sav\\u0101d\\u0101ku," uzskata Mi\\u0137elis Gr\\u012bvi\\u0146\\u0161.\\n\\n\\n"Katram ir savas finansi\\u0101l\\u0101s iesp\\u0113jas, ko vi\\u0146\\u0161 var dar\\u012bt. Vienlaikus man liekas, ka katrs no mums, ja m\\u0113s grib\\u0113tu, var\\u0113tu mazliet p\\u0101rskat\\u012bt, ko m\\u0113s ikdien\\u0101 \\u0113dam, un kaut vai samazin\\u0101t p\\u0101rtikas atkritumus, vai ar\\u012b samazin\\u0101t ga\\u013cas apjomu. Teor\\u0113tiski vairumam ir iesp\\u0113jas kaut ko p\\u0101rskat\\u012bt, bet ar to negribu teikt, ka k\\u0101dam ir oblig\\u0101ti tas j\\u0101dara. \\n\\n\\nK\\u0101dam, kas ir ar minim\\u0101liem ien\\u0101kumiem un minim\\u0101laj\\u0101m iesp\\u0113j\\u0101m at\\u013cauties p\\u0101rtiku, \\u0161obr\\u012bd it sevi\\u0161\\u0137i, kad cenas daudz\\u0101m liet\\u0101m aug, tad ir objekt\\u012bvi j\\u0101izv\\u0113rt\\u0113."\\n\\n"Kur n\\u0101ks p\\u0101rmai\\u0146as, tas ir stipri \\u0101\\u0137\\u012bgs jaut\\u0101jums. Vairums no p\\u0113t\\u012bjumiem un atskait\\u0113m, ko esmu las\\u012bjis, saka - pat\\u0113r\\u0113t\\u0101jam ir j\\u0101main\\u0101s," nor\\u0101da Mi\\u0137elis Gr\\u012bvi\\u0146\\u0161. "Praks\\u0113 aptaujas, kuras esmu redz\\u0113jis, r\\u0101da, ka pat\\u0113r\\u0113t\\u0101jiem ir \\u013coti minim\\u0101la v\\u0113lme main\\u012bties, un, ja god\\u012bgi, ar\\u012b \\u013coti minim\\u0101la roc\\u012bba stipri kaut ko main\\u012bt.\\n\\n\\nMans min\\u0113jums ir, ka sp\\u0113c\\u012bg\\u0101ks politiskais regul\\u0113jums ir tas, kas ir nepiecie\\u0161ams. Vienlaikus m\\u0113s redzam, ka ar\\u012b lielveikali, ja vi\\u0146i grib un ja vi\\u0146i izj\\u016bt, ka starptautiski tirgos kaut kas main\\u0101s, vi\\u0146i ir gatavi kaut ko transform\\u0113t sav\\u0101 darb\\u012bb\\u0101."\\n\\n\\nAntibiotiku lietojuma samazin\\u0101jums dz\\u012bvniekiem\\n\\nAntibiotikas ilgsto\\u0161i izmantotas infekciju \\u0101rst\\u0113\\u0161an\\u0101, tom\\u0113r antibiotiku rezistences d\\u0113\\u013c p\\u0113tnieki ilgi mekl\\u0113 ar\\u012b \\u0161o z\\u0101\\u013cu aizst\\u0101j\\u0113jus. Pavisam nesen raid\\u012bjum\\u0101 iepaz\\u012bstin\\u0101j\\u0101m ar bakteriof\\u0101giem cilv\\u0113ku \\u0101rst\\u0113\\u0161an\\u0101, bet \\u0161aj\\u0101 reiz\\u0113 apl\\u016bkosim, k\\u0101di m\\u0113\\u0123in\\u0101jumi veikti, lai pan\\u0101ktu antibiotiku br\\u012bvu veterin\\u0101rmedic\\u012bnu. Tas nenoz\\u012bm\\u0113 piln\\u012bb\\u0101 un vienm\\u0113r atteikties no antibiotik\\u0101m, bet ieguvumi no ret\\u0101kas to lieto\\u0161anas b\\u016btu ar\\u012b cilv\\u0113kiem.\\n\\nAntimikrobi\\u0101l\\u0101 jeb antibiotiku rezistence neb\\u016bt nav jauna probl\\u0113ma. T\\u0101tad rezistences gad\\u012bjum\\u0101 bakt\\u0113rijas ir nejut\\u012bgas pret antibiotik\\u0101m, t\\u0101p\\u0113c jau labu laiku notiek m\\u0113\\u0123in\\u0101jumi antibiotik\\u0101m atrast aizst\\u0101j\\u0113jus. Cilv\\u0113ku medic\\u012bn\\u0101 tiek pielietoti bakt\\u0113riju \\u201cap\\u0113d\\u0101ji\\u201d jeb bakteriof\\u0101gi, un ar\\u012b veterin\\u0101rmedic\\u012bn\\u0101 ien\\u0101k pa\\u0146\\u0113mieni, k\\u0101 mazin\\u0101t antibiotiku lieto\\u0161anu, lai \\u0101rst\\u0113tu m\\u016bsu \\u010detrk\\u0101jainos, divk\\u0101jainos, ar spur\\u0101m un sp\\u0101rniem apd\\u0101vin\\u0101tos m\\u012blu\\u013cus.\\n\\nLatvijas Biozin\\u0101t\\u0146u un tehnolo\\u0123iju universit\\u0101te ir bijusi un joproj\\u0101m ir iesaist\\u012bta vair\\u0101kos p\\u0113t\\u012bjumos \\u0161aj\\u0101 jom\\u0101. Viens no tiem - par antibiotiku br\\u012bvas c\\u016bkkop\\u012bbas att\\u012bst\\u012bbu - nesen nosl\\u0113dzies, un par secin\\u0101jumiem, k\\u0101 ar\\u012b n\\u0101kotnes tendenc\\u0113m antibiotiku samazin\\u0101\\u0161an\\u0101 veterin\\u0101rmedic\\u012bn\\u0101 sarun\\u0101jos ar \\u0161\\u012bs universit\\u0101tes Veterin\\u0101rmedic\\u012bnas fakult\\u0101tes dek\\u0101nu, profesoru Kasparu Kova\\u013cenko. Vispirms par to, k\\u0101 s\\u0101cies antibiotiku noriets un k\\u0101p\\u0113c ir svar\\u012bgi vad\\u012bties p\\u0113c vienotas pieejas \\u0101rst\\u0113\\u0161an\\u0101 gan cilv\\u0113kiem, gan citiem dz\\u012bvniekiem.\\n\\nAntibiotikas, ja t\\u0101s tiek pareizi izv\\u0113rt\\u0113tas un izmantotas tad, kad to tie\\u0161\\u0101m vajag, nav nekas slikts. Par to ir p\\u0101rliecin\\u0101ts Kaspars Kova\\u013cenko, un ir gad\\u012bjumi veterin\\u0101rmedic\\u012bn\\u0101, kad antibiotikas b\\u016bs nepiecie\\u0161amas, piem\\u0113ram, siv\\u0113niem bie\\u017ei sastopam\\u0101s caurejas jeb diarejas gad\\u012bjum\\u0101. J\\u0101, c\\u016bku var izaudz\\u0113t ar\\u012b bez antibiotik\\u0101m. Tas gan ir gr\\u016bt\\u0101ks ce\\u013c\\u0161, un ietver daudzus pas\\u0101kumus - dz\\u012bvnieku dro\\u0161\\u012bbu, p\\u0101rtiku, vakcin\\u0101ciju. \\u0160os pa\\u0146\\u0113mienus un nesen\\u0101 p\\u0113t\\u012bjum\\u0101 par c\\u016bkkop\\u012bbu g\\u016bt\\u0101s atzi\\u0146as pla\\u0161\\u0101k izskaidro profesors Kova\\u013cenko.\\n\\nJa ir iesp\\u0113ja dz\\u012bvnieka slim\\u012bbu paman\\u012bt jau laikus, ar\\u012b antibiotikas vajadz\\u0113s lietot maz\\u0101k. Tie\\u0161i t\\u0101p\\u0113c turpin\\u0101s p\\u0113t\\u012bjumi, lai probl\\u0113mas nov\\u0113rstu jau pirms\\u0101kumos un lai sp\\u0113tu izsekot l\\u012bdzi tam, ka, piem\\u0113ram, ar k\\u0101du dz\\u012bvnieku gan\\u0101mpulk\\u0101 notiku\\u0161as izmai\\u0146as. Ir speci\\u0101las kaklasiksnas gov\\u012bm, kas monitor\\u0113, k\\u0101 dz\\u012bvnieks \\u0113d, k\\u0101 kustas. Ir sensori, kas nosaka somatisko \\u0161\\u016bnu un bakt\\u0113riju daudzumu govs pien\\u0101, un ar\\u012b Latvijas Biozin\\u0101t\\u0146u un tehnolo\\u0123iju universit\\u0101te att\\u012bsta biosensorus iekaisuma jeb govju mast\\u012bta diagnostikai. Jaun\\u0101k\\u0101s tehnolo\\u0123ijas un datorredze ie\\u0146em aizvien liel\\u0101ku lomu.'