Petnieks: Augu speju pielagoties videi jaucam ar augu speju apzinati reaget uz izmainam

Published: Sept. 27, 2022, 8:07 a.m.

b'Pu\\u0137u pods uz palodzes var b\\u016bt m\\u012b\\u013c\\u0161 r\\u016bpju objekts mums, bet, vai tas j\\u016bt m\\u016bsu g\\u0101d\\u012bbu? Kaktusa sp\\u0113ja piel\\u0101goties un izdz\\u012bvot, kad esam to uz laiku atst\\u0101ju\\u0161i nov\\u0101rt\\u0101, ir spilgts pier\\u0101d\\u012bjums tam, ka augiem ir izdz\\u012bvo\\u0161anas strat\\u0113\\u0123ijas un tie nav piln\\u012bgi bezsp\\u0113c\\u012bgi. Ta\\u010du, vai augi sp\\u0113j "pie\\u0146emt l\\u0113mumus", vai tiem var\\u0113tu piemist kas t\\u0101ds, ko cilv\\u0113ku pasaul\\u0113 saucam par apzi\\u0146u par sevi un apk\\u0101rt\\u0113jo vidi.\\xa0Vai augi apzin\\u0101s pasauli sev apk\\u0101rt un k\\u0101 tie rea\\u0123\\u0113 uz pasauli sev apk\\u0101rt, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 analiz\\u0113\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes Biolo\\u0123ijas fakult\\u0101tes Augu fiziolo\\u0123ijas katedras vad\\u012bt\\u0101js, profesors \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\n\\nVai ir pamats dom\\u0101t, ka augi saj\\u016bt to, kas notiek istab\\u0101 un k\\u0101 pret tiem izturamies?\\xa0\\n\\n"Tas jaut\\u0101jums ir \\u013coti aktu\\u0101ls jau no sen\\u0101m dien\\u0101m. Ir romantisk\\u0101s biolo\\u0123ijas virziens, kad bija tendence augiem pied\\u0113v\\u0113t piln\\u012bgi visas t\\u0101s pa\\u0161as izj\\u016btas, kas ir cilv\\u0113kam. \\u0160eit uzreiz gribu teikt, ka ir j\\u0101at\\u0161\\u0137ir, vai t\\u0101s ir saj\\u016btas, vai t\\u0101s ir izj\\u016btas, jo m\\u0113s piln\\u012bgi kaut ko at\\u0161\\u0137ir\\u012bgu ar to saprotam," atz\\u012bst \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161. "Starp citu, Linnejs, viens no biolo\\u0123isk\\u0101s taksonomijas pamatlic\\u0113jiem ar\\u012b biju aizr\\u0101vies ar domu, ka augiem ir emocijas, un \\u012bpa\\u0161i apsprieda \\u0161o jaut\\u0101jumu saist\\u012bb\\u0101 ar augu dzimumvairo\\u0161anos."\\n\\n"Ja m\\u0113s paskat\\u0101mies no otras puses, tad ir skaidrs, ka m\\u0113s augu sp\\u0113ju piel\\u0101goties videi bie\\u017ei vien jaucam ar augu sp\\u0113ju apzin\\u0101ti rea\\u0123\\u0113t uz \\u0161\\u012bm vides izmai\\u0146\\u0101m," turpina \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\n\\nK\\u0101p\\u0113c paman\\u0101m da\\u017e\\u0101das at\\u0161\\u0137ir\\u012bbas, par kur\\u0101m \\u0161\\u0137iet - augs sa\\u0146\\u0113mies p\\u0113c tam, kad vi\\u0146a teica - met\\u012b\\u0161u \\u0101r\\u0101?\\n\\n"M\\u0113s noteikti paman\\u0101m tos gad\\u012bjumus, kad ir pozit\\u012bva ietekme, dr\\u012bz\\u0101k nepaman\\u0101m, vai gribam aizmirst tos, kad negat\\u012bva ietekme. Es teiktu, ka t\\u0101 dr\\u012bz\\u0101k ir v\\u0113lme cilv\\u0113kam savu apzi\\u0146u papla\\u0161in\\u0101t, jo bie\\u017ei vien mums ir par maz ar savu person\\u012bgo apzi\\u0146u," nor\\u0101da \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\xa0\\n\\n"M\\u0113s zin\\u0101m, ir kaut k\\u0101da kolekt\\u012bv\\u0101 apzi\\u0146a v\\u0113l, un m\\u0113s m\\u0113\\u0123in\\u0101m iek\\u013caut sav\\u0101 apzi\\u0146\\u0101 daudzas citas lietas, ar\\u012b citas dz\\u012bv\\u0101s b\\u016btnes, un ar\\u012b fizik\\u0101las par\\u0101d\\u012bbas. Mums gribas ar savu apzi\\u0146u mijiedarboties pla\\u0161\\u0101k \\u0161aj\\u0101 pasaul\\u0113, ar\\u012b ar kokiem, augiem akme\\u0146iem un t\\u0101 t\\u0101l\\u0101k. Taj\\u0101 zi\\u0146\\u0101 viss ir k\\u0101rt\\u012bb\\u0101, ja skat\\u0101mies no apzi\\u0146as puses. Bet, ja m\\u0113s skat\\u0101mies no auga puses, s\\u0101k\\u0101s \\u013coti lielas probl\\u0113mas, un diem\\u017e\\u0113l zin\\u0101tnieki ar\\u012b burtiski p\\u0113d\\u0113j\\u0101s divas desmitgades ir par\\u0101d\\u012bju\\u0161i, ka \\u013coti daudzi \\u0161aj\\u0101 zi\\u0146\\u0101 nevar teikt, gr\\u0113ko, bet aizraujas ar t\\u0101du analo\\u0123iju izmanto\\u0161anu augu biolo\\u0123ij\\u0101, kas faktiski robe\\u017eojas un bie\\u017ei vien ir metaforas," v\\u0113rt\\u0113 \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\n\\n"Ir labi zin\\u0101ms t\\u0101ds augu p\\u0113tnieku virziens, kas saka, ka vi\\u0146i p\\u0101rst\\u0101v augu neirobiolo\\u0123iju, kas absol\\u016bti ir metafora, jo paties\\u012bb\\u0101 m\\u0113s saprotam, ka augiem nav nervu sist\\u0113mas, nav smadze\\u0146u, kas var\\u0113tu \\u0161\\u0101da veida reakcijas vi\\u0146iem nodro\\u0161in\\u0101t," atz\\u012bst \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\n\\nAr\\u012b kukai\\u0146iem s\\u0101p\\n\\nS\\u0101p visiem, pat augi rea\\u0123\\u0113 uz s\\u0101p\\u0113m. Par s\\u0101pju izj\\u016btu atbild vesela nervu sist\\u0113mas ma\\u0161in\\u0113rija: s\\u0101pes tiek p\\u0101rraid\\u012btas uz centr\\u0101lo nervu sist\\u0113mu un tad seko\\xa0 atbildes reakcijas. Pat bakt\\u0113rijas izvair\\u0101s no sev\\xa0 nepat\\u012bkamas vides, tad skaidrs, ka ar\\u012b kukai\\u0146i rea\\u0123\\u0113 uz s\\u0101p\\u0113m, saka Latvijas Universit\\u0101tes Biolo\\u0123ijas fakult\\u0101tes asoci\\u0113tais profesors un Daugavpils Universit\\u0101tes vado\\u0161ais p\\u0113tnieks Indri\\u0137is\\xa0Krams. Vi\\u0146am\\xa0 ar\\u012b jaut\\u0101jam, k\\u0101 var noteikt, ka kukai\\u0146iem s\\u0101p, un kur to \\u0137ermen\\u012b ir izvietoti receptori, jeb s\\u0101pju\\xa0 uztv\\u0113r\\u0113ji.\\n\\nApvienotas Karalistes zin\\u0101t\\u0146u akad\\u0113mijas speci\\u0101listi pirms p\\u0101ris gadiem\\xa0 public\\u0113ja p\\u0113t\\u012bjumu, kur\\u0101 skaidroja, ka eksperimenta nol\\u016bkos drozofilai\\xa0 jeb\\xa0 aug\\u013cu mu\\u0161i\\u0146ai tika no\\u0146emta viena k\\u0101ja un p\\u0113c tam kukainim ir par\\u0101d\\u012bjies\\xa0 hronisku s\\u0101pju \\xa0simptoms. P\\u0113tnieki nov\\u0113roja, ka mu\\u0161i\\u0146a ir zaud\\u0113jusi, t\\u0101 teikt, savu "s\\u0101pju brem\\u017eu" meh\\u0101nismu \\u2013 tas ir, s\\u0101pju uztvere pastiprin\\u0101j\\u0101s.'