Petniece: Gaisa kvalitate skola var ietekmet iespejas iegut labak apmaksatu darbu nakotne

Published: June 3, 2021, 8:07 a.m.

b'Svaigs gaiss telp\\u0101s un energoefektivit\\u0101te vienlaikus. Ne reti \\u0113ku \\u012bpa\\u0161nieki vai apsaimniekot\\u0101ji izv\\u0113las par labu vienai vai otrai, jo abas komponentes apvienot da\\u017ek\\u0101rt \\u0161\\u0137iet teju neiesp\\u0113jami. P\\u0113t\\u012bjums par\\u0101da, ka gaisa kvalit\\u0101te Latvijas skol\\u0101s nav pietiekama. Labi nopakot\\u0101s siltin\\u0101t\\u0101s \\u0113kas patie\\u0161\\u0101m rada maz\\u0101kus siltuma zudumus, ietaupot energoresursus un l\\u012bdzek\\u013cus, ko t\\u0113r\\u0113jam par apkuri, bet, kur \\u0161aj\\u0101 vis\\u0101 proces\\u0101 paliek gaisa kvalit\\u0101te? J\\u0101\\u0146em v\\u0113r\\u0101, ka t\\u0101 ietekm\\u0113 m\\u016bsu ikdienu ne maz\\u0101k k\\u0101 klimats telp\\u0101. Par to tapusi disert\\u0101cija, kur\\u0101 izstr\\u0101d\\u0101ti vair\\u0101ki scen\\u0101riji. Raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 ar p\\u0113t\\u012bjumu iepaz\\u012bstina t\\u0101 autore - R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s Universit\\u0101tes Elektrotehnikas un vides in\\u017eenierzin\\u0101t\\u0146u fakult\\u0101tes Vides aizsardz\\u012bbas un siltuma sist\\u0113mu instit\\u016bta p\\u0113tniece L\\u012bva Asere.\\n\\n"Veidojot energoefekt\\u012bvas izgl\\u012bt\\u012bbas iest\\u0101des un citas \\u0113kas, m\\u0113s esam pan\\u0101ku\\u0161i, ka telpa ir herm\\u0113tisk\\u0101ka, bet cilv\\u0113ki telp\\u0101 arvien ir daudz, vi\\u0146i izelpo og\\u013csk\\u0101bo g\\u0101zi, CO2 r\\u0101d\\u012bt\\u0101js aug, ja neventil\\u0113, paliek arvien gr\\u016bt\\u0101k koncentr\\u0113ties," nor\\u0101da L\\u012bva Asare.\\n\\nBet ir iesp\\u0113jams, b\\u016bs risin\\u0101jumi, lai b\\u016btu gan energoefekt\\u012bva \\u0113ka, gan iek\\u0161telpu gaisa kvalit\\u0101te b\\u016bs laba. P\\u0113tniece nor\\u0101da, ka siltinot \\u0113kas, galvenais m\\u0113r\\u0137is samazin\\u0101t finan\\u0161u l\\u012bdzek\\u013cus, ko t\\u0113r\\u0113jam par siltumener\\u0123iju, bet v\\u0113dinot, atverot logu, tos atkal n\\u0101kas t\\u0113r\\u0113t, bet uzst\\u0101d\\u012bt\\u0101s iek\\u0161\\u0113j\\u0101s ventil\\u0101cijas sist\\u0113mas \\u0113k\\u0101s parasti neizmanto.\\n\\nL\\u012bvas Asares veiktaj\\u0101 p\\u0113t\\u012bjum\\u0101 v\\u0113rt\\u0113ts, k\\u0101 main\\u0101s gaisa kvalit\\u0101te un da\\u017e\\u0101di ar gaisa kvalit\\u0101ti saist\\u012bti r\\u0101d\\u012bt\\u0101ji Liep\\u0101jas skol\\u0101s, kad telp\\u0101s ir skol\\u0113ni, k\\u0101 ar\\u012b, jadarbina ventil\\u0101ciju vai v\\u0113dina, atverot logu.\\n\\n\\n"Tas saist\\u012bts skol\\u0113nu sekmju pieaugumu, uzlabojoties gaisa kvalit\\u0101tei, uzlabojas produktivit\\u0101te, tas ir sav\\u012bts kop\\u0101 ar iesp\\u0113ju ieg\\u016bt lab\\u0101ku izgl\\u012bt\\u012bbu, iesp\\u0113ju ieg\\u016bt lab\\u0101k apmaks\\u0101tu un savu devumu sniegt atpaka\\u013c valstij," nor\\u0101da L\\u012bva Asare.\\n\\n\\nGaisa kvalit\\u0101te \\u0161obr\\u012bd rad\\u012bs sekas cilv\\u0113kiem n\\u0101kotn\\u0113 saist\\u012bb\\u0101 ar iesp\\u0113ju ieg\\u016bt lab\\u0101ku darbu.\\n\\nVentil\\u0101cijas jaut\\u0101jumu risin\\u0101jumi senatn\\u0113\\n\\n\\u0112ku apsild\\u012b\\u0161ana, \\u0113st gatavo\\u0161ana un uztur\\u0113\\u0161an\\u0101s m\\u016bsu sen\\u010du b\\u016bv\\u0113taj\\u0101s \\u0113k\\u0101s pras\\u012bja risin\\u0101jumus, kas apvienotu siltuma un svaiga gaisa cirkul\\u0101ciju, k\\u0101du funkciju veica skurste\\u0146i un d\\u016bme\\u0146i, kad tos s\\u0101ka b\\u016bv\\u0113t un kam bija paredz\\u0113ti logi?\\n\\nNevar konkr\\u0113ti pateikt, kad zemnieku\\xa0m\\u0101j\\u0101s par\\u0101d\\u012bj\\u0101s skurste\\u0146i un stikloti logi, jo saimniecisk\\u0101 att\\u012bst\\u012bba notika visai nevienm\\u0113r\\u012bgi:\\xa0kam\\u0113r piepils\\u0113tu nami un \\u0113kas Kurzem\\u0113 un Zemgal\\u0113 jau lepoj\\u0101s ar d\\u016bme\\u0146iem, tik\\u0101m Vidzem\\u0113 \\u013caudis mita dz\\u012bvojam\\u0101s rij\\u0101s vai Latgal\\u0113 dz\\u012bvoja d\\u016bmistab\\u0101s,\\xa0st\\u0101sta\\xa0Latvijas etnogr\\u0101fisk\\u0101 br\\u012bvdabas muzeja galvenais kr\\u0101juma glab\\u0101t\\u0101js, v\\u0113stures zin\\u0101t\\u0146u doktors\\xa0M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Kuplais. V\\u0101ji apgaismoti, citviet vair\\u0101k vai maz\\u0101k pied\\u016bmoti \\u2013 t\\u0101di bija m\\u016bsu sen\\u010du nami v\\u0113l 18. gadsimt\\u0101.'