Parvietoties laika ir iespejams. Saruna ar Marci Auzinu

Published: May 23, 2023, 8:07 a.m.

b'\\u0100trums, gaismas \\u0101trums, vad\\u0101mas automa\\u0161\\u012bnas, pa\\u0161brauco\\u0161as automa\\u0161\\u012bnas, ce\\u013co\\u0161ana, v\\u0113l t\\u0101l\\u0101ka ce\\u013co\\u0161ana, sasniedzot laiktelpas robe\\u017eas. Kur beidzas fizika un s\\u0101kas fantastika? Teju ikviena sevis cien\\u012bga zin\\u0101tnisk\\u0101s fantastikas filma vai gr\\u0101mata izmanto ce\\u013co\\u0161anu laik\\u0101 k\\u0101 univers\\u0101lu elementu st\\u0101st\\u0101. Sp\\u0113ja pak\\u013caut laika rit\\u0113jumu ir tie\\u0161\\u0101m fascin\\u0113jo\\u0161a, ta\\u010du - vai iesp\\u0113jama? Ko paredz t\\u0101rpeju hipot\\u0113ze? Cik lielam j\\u0101b\\u016bt mas\\u012bvam objektam, lai laiks nudien k\\u013c\\u016btu l\\u0113n\\u0101ks, un vai jebkad pien\\u0101ks diena, kad cilv\\u0113ks ce\\u013cos ne tikai telp\\u0101, bet ar\\u012b laik\\u0101?\\n\\nNo\\u0146emt \\u0161iem jaut\\u0101jumiem fantastikas pl\\u012bvuru, l\\u016bkojamies uz to visu no fizikas skatpunkta. Raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 saruna ar Latvijas Universit\\u0101tes Fizikas, matem\\u0101tikas un optometrijas fakult\\u0101tes profesoru un L\\u0101zeru centra vad\\u012bt\\u0101ju M\\u0101rci Auzi\\u0146u.\\n\\n"\\u0160\\u012b ir \\u013coti interesanta t\\u0113ma, bet t\\u0113ma, ar kuru dro\\u0161i vien ar\\u012b ir \\u013coti uzman\\u012bgi un atbild\\u012bgi j\\u0101r\\u012bkojas. Fizik\\u0101 k\\u0101dreiz saka, ka ir tr\\u012bsk\\u0101r\\u0161ais punkts. \\u0160eit, es dom\\u0101ju,\\xa0ir tr\\u012bsk\\u0101r\\u0161ais punkts starp filozofiju, akad\\u0113misko fiziku un fantastiku, kas var b\\u016bt zin\\u0101tniska un bie\\u017ei vien zin\\u0101tnes teorij\\u0101s balst\\u012bta, bet br\\u012b\\u017eiem var b\\u016bt ar\\u012b diezgan t\\u0101lu no zin\\u0101tnes," analiz\\u0113 M\\u0101rcis Auzi\\u0146\\u0161.\\n\\n\\n"Ja j\\u016bs jaut\\u0101jat, kur\\u0101 br\\u012bd\\u012b fizi\\u0137i s\\u0101ka dom\\u0101t par to, ka ce\\u013co\\u0161ana laik\\u0101 varb\\u016bt ir kaut kas vair\\u0101k nek\\u0101 tikai pasaku st\\u0101sti vai m\\u012btu un le\\u0123endu st\\u0101sti, es dom\\u0101ju, ka tas s\\u0101k\\u0101s tan\\u012b br\\u012bd\\u012b, kad m\\u0113s non\\u0101c\\u0101m no \\u0145\\u016btona meh\\u0101nikas pie Ein\\u0161teina meh\\u0101nikas.\\n\\n\\nM\\u0113s zin\\u0101m, ka \\u0145\\u016btonam bija \\u013coti viegli uztverami un saprotami priek\\u0161stati, ka mums ir univers\\u0101la telpa, kur\\u0101 visas lietas notiek, kur\\u0101 m\\u0113s dz\\u012bvojam. Telpa mums visiem ir viena, m\\u0113s atrodamies tikai vi\\u0146as da\\u017e\\u0101d\\u0101s viet\\u0101s. V\\u0113l svar\\u012bg\\u0101k \\u0161\\u012bs dienas sarunas kontekst\\u0101, ka mums ir univers\\u0101ls laiks - laiks jums, laiks man un laiks marsie\\u0161iem ir viens un tas pats.\\xa0\\n\\nTad n\\u0101ca Ein\\u0161teins ar vesel\\u0101m div\\u0101m relativit\\u0101tes teorij\\u0101m, ar speci\\u0101lo relativit\\u0101tes teoriju un visp\\u0101r\\u012bgo. Katra drusku cit\\u0101di skat\\u0101s uz laiku. Ein\\u0161teins teica, katram no mums var b\\u016bt cit\\u0101ds laiks, pie tam, nevis m\\u016bsu psiholo\\u0123iskais laiks (..)\\n\\n\\nKad run\\u0101jam par Ein\\u0161teina laiku, tas ir objekt\\u012bvi m\\u0113r\\u0101ms laiks, j\\u016bsu pulkstenis un mans pulkstenis, un ka \\u0161ie pulkste\\u0146i var iet at\\u0161\\u0137ir\\u012bgi. L\\u012bdz ar to m\\u0113s varam non\\u0101kt da\\u017e\\u0101dos laika br\\u012b\\u017eos, atkar\\u012bb\\u0101 no t\\u0101, kur m\\u0113s atrodamies, cik \\u0101tri m\\u0113s p\\u0101rvietojamies, k\\u0101d\\u0101 fizik\\u0101l\\u0101 situ\\u0101cij\\u0101m esam.\\n\\n\\n(..) Tagad tas, ka ir iesp\\u0113jams p\\u0101rvietoties laik\\u0101, un dro\\u0161i vien, ka b\\u016btu j\\u0101preciz\\u0113, ka t\\u0101 ir eksperiment\\u0101li m\\u0113r\\u0101ma lieta, es dom\\u0101ju, ka \\u0161obr\\u012bd varam absol\\u016bti dro\\u0161i teikt. Bet ar vienu piebildi, ka\\n\\n\\nmums ir iesp\\u0113jams non\\u0101kt laik\\u0101 n\\u0101kotn\\u0113, bet pagaid\\u0101m mums ir tikai teorijas, br\\u012b\\u017eiem diezgan spekulat\\u012bvas, kuras saka - varb\\u016bt ir iesp\\u0113jams atgriezties pag\\u0101tn\\u0113. \\n\\n\\nAr t\\u0101m teorij\\u0101m paties\\u012bb\\u0101 ar\\u012b no filozofisk\\u0101 skatupunkta diezgan daudz \\u013coti interesantu, \\u013coti fascin\\u0113jo\\u0161u, bet gr\\u016bti atbildamu jaut\\u0101jumu.\\n\\nK\\u0101 cilv\\u0113ka vestibul\\u0101rais apar\\u0101ts j\\u016btas da\\u017e\\u0101d\\u0101s automa\\u0161\\u012bn\\u0101s un virtu\\u0101laj\\u0101 realit\\u0101t\\u0113?\\n\\nIedom\\u0101simies: tas, ko redzam, ir pretrun\\u0101 ar to, k\\u0101d\\u0101 st\\u0101vokl\\u012b esam fiziski. Kas \\u0161\\u0101d\\u0101 gad\\u012bjum\\u0101 notiek m\\u016bsu \\u0137ermen\\u012b? K\\u0101d\\u0113\\u013c da\\u013cai cilv\\u0113ku, atrodoties brauco\\u0161\\u0101 auto, uzvelkot virtu\\u0101l\\u0101s realit\\u0101tes brilles vai grie\\u017eoties strauj\\u0101 karusel\\u012b, k\\u013c\\u016bst slikti, bet citiem tas nerada nek\\u0101dus labsaj\\u016btas trauc\\u0113jumus? Skaidro R\\u012bgas Stradi\\u0146a universit\\u0101tes docente, \\u0101rste Gunta Sumeraga, virtu\\u0101l\\u0101s realit\\u0101tes izr\\u0101des re\\u017eisors Valters S\\u012blis un autosportistu Kri\\u0161j\\u0101nis Caune.'