Padujas botaniskais darzs. Pundurberzs - Latvija reti sastopams ara berza "radinieks".

Published: Aug. 10, 2022, 8:07 a.m.

b'Arktisk\\u0101s floras relikts, t\\u0101 d\\u0113v\\u0113 pundurb\\u0113rzu. Tas ir viens\\xa0 no augiem, kas teju ce\\u013cojis laik\\u0101 un sp\\u0113jis izdz\\u012bvot ar\\u012b Latvijas dab\\u0101 l\\u012bdz m\\u016bsdien\\u0101m, lai ar\\u012b ir reti sastopams. reti sastopams augs, t\\u0101p\\u0113c \\u012bpa\\u0161i interesants biologiem.\\xa0Ko zin\\u0101m par \\u0161o augu, ko par dabu senatn\\u0113 st\\u0101sta \\u0161is zieme\\u013cu augs un k\\u0101 tas aug Latvij\\u0101, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 atkl\\u0101j\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes Biolo\\u0123ijas fakult\\u0101tes p\\u0113tniece un Nacion\\u0101l\\u0101 bot\\u0101nisk\\u0101 d\\u0101rza Dendrofloras noda\\u013cas vado\\u0161\\u0101 speci\\u0101liste Linda Strode un Latvijas Universit\\u0101tes Biolo\\u0123ijas fakult\\u0101tes ma\\u0123istrante Madara Met\\u0101le.\\n\\nPadujas bot\\u0101niskais d\\u0101rzs - vec\\u0101kais universit\\u0101tes bot\\u0101niskais d\\u0101rzs pasaul\\u0113\\n\\nIt\\u0101lijas pils\\u0113ta Paduja vieniem var\\u0113tu saist\\u012bties ar pils\\u0113tas patrona Sv\\u0113t\\u0101 Antonija v\\u0101rdu. Citiem n\\u0101ks pr\\u0101t\\u0101 kr\\u0101\\u0161\\u0146\\u0101s m\\u0101kslinieka D\\u017eoto freskas Skrovenji kapell\\u0101. Bet, ja run\\u0101jam par Paduju, tad iev\\u0113r\\u012bbas cien\\u012bgs ir fakts, ka Paduj\\u0101 atrodams pasaul\\u0113 vec\\u0101kais universit\\u0101tes bot\\u0101niskais d\\u0101rzs. Paduja atrodas pusstundas brauciena att\\u0101lum\\u0101 no citas pils\\u0113tas \\u2013 Ven\\u0113cijas \\u2013, un Ven\\u0113cijai \\u0161aj\\u0101 gad\\u012bjum\\u0101 ir b\\u016btiska noz\\u012bme, jo Padujas universit\\u0101tes bot\\u0101nisko d\\u0101rzu 1545. gad\\u0101 dibin\\u0101jis k\\u0101dreiz\\u0113j\\u0101s Ven\\u0113cijas republikas sen\\u0101ts.\\n\\nM\\u016bsdien\\u0101s bot\\u0101niskaj\\u0101 d\\u0101rz\\u0101 atrodams vair\\u0101k nek\\u0101 6000 augu da\\u017e\\u0101d\\u012bbu un 3500 sugu, d\\u0101rzu veido gan vec\\u0101 da\\u013ca ar tematiskaj\\u0101m kolekcij\\u0101m, piem\\u0113ram, \\u0101rstniec\\u012bbas, ind\\u012bgajiem, kukai\\u0146\\u0113d\\u0101ju augiem un sukulentiem, gan jaun\\u0101 da\\u013ca jeb biolo\\u0123isk\\u0101s daudzveid\\u012bbas d\\u0101rzs ar siltumn\\u012bc\\u0101m. Ar st\\u0101stiem par d\\u0101rza v\\u0113sturi un taj\\u0101 redzamo tik\\u0161an\\u0101s reiz\\u0113 iepaz\\u012bstina bot\\u0101ni\\u0137e Marijakrist\\u012bna Vill\\u0101ni (Mariacristina Villani). Vi\\u0146as uzdevums ikdien\\u0101 ir uzlabot d\\u0101rza kolekciju un ieviest taj\\u0101 jaunas augu sugas.\\n\\nT\\u0101 k\\u0101 ir karstas vasaras dienas, tad It\\u0101lij\\u0101 daudzviet dzirdamas cik\\u0101\\u017eu rad\\u012btas ska\\u0146as. T\\u0101s m\\u016bs pavada ar\\u012b bot\\u0101niskaj\\u0101 d\\u0101rz\\u0101. Marijaikrist\\u012bnai vispirms jaut\\u0101ju, ar k\\u0101du nol\\u016bku d\\u0101rzs sen\\u0101k ticis izveidots.'