Nezeliba un vardarbiba kara - novirze no normas vai cilveka daba?

Published: May 31, 2022, 8:07 a.m.

b'"T\\u0101 var dar\\u012bt tikai slims cilv\\u0113ks," - t\\u0101 bie\\u017ei dzirdam run\\u0101jam par Krievijas karav\\u012bru paveiktaj\\u0101m zv\\u0113r\\u012bb\\u0101m Ukrain\\u0101.\\xa0Notieko\\u0161ais Ukrain\\u0101 ir licis visai pasaulei \\u0161ausm\\u0101s ievilkt elpu un teikt - \\u0101rpr\\u0101ts, k\\u0101 t\\u0101 var.\\xa0T\\u0101pat ar\\u012b citos l\\u012bdz\\u012bgos v\\u0101rdos esam raksturoju\\u0161i savu sa\\u0161utumu par izvarotiem b\\u0113rniem, klavier\\u0113s vai rota\\u013cliet\\u0101s atst\\u0101t\\u0101m m\\u012bn\\u0101m.\\xa0Vai tie\\u0161\\u0101m ne\\u017e\\u0113l\\u012bba un vardarb\\u012bba vienm\\u0113r ir slim\\u012bba un k\\u0101dos gad\\u012bjumos t\\u0101 k\\u013c\\u016bst par normu? Kas notiek cilv\\u0113ka pr\\u0101t\\u0101, kad vi\\u0146\\u0161 sp\\u012bdzina un izvaro un, vai ne\\u017e\\u0113l\\u012bbas j\\u0113dziens ir at\\u0161\\u0137ir\\u012bgs da\\u017e\\u0101d\\u0101s sabiedr\\u012bb\\u0101s?\\xa0Kas par to ir zin\\u0101ms p\\u0113tniekiem un cik daudz par vardarb\\u012bbas c\\u0113lo\\u0146iem ir izp\\u0113t\\u012bts psiholo\\u0123ij\\u0101, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro\\xa0kl\\u012bnisk\\u0101 psiholo\\u0123e, kognit\\u012bvi biheivior\\u0101l\\u0101 psihoterapeite Marija \\u0100belti\\u0146a un soci\\u0101lantropolo\\u0123e, Latvijas Universit\\u0101tes asoci\\u0113t\\u0101 profesore Aivita Putni\\u0146a.\\n\\nMain\\u012bt dz\\u012bvnieku uzved\\u012bbu ar g\\u0113nu redi\\u0123\\u0113\\u0161anas metodi\\n\\nne reiz vien esam run\\u0101ju\\u0161i par g\\u0113nu redi\\u0123\\u0113\\u0161anu. K\\u0101 v\\u0113sti ASV Nacion\\u0101l\\u0101s zin\\u0101t\\u0146u akad\\u0113mijas \\u017eurn\\u0101ls, nesen veikt\\u0101 p\\u0113t\\u012bjum\\u0101 ar k\\u0101mjiem tika nov\\u0113rots, ka izmainot vienu konkr\\u0113tu g\\u0113nu \\u0161iem dz\\u012bvniekiem, tie k\\u013cuva agres\\u012bv\\u0101ki. Vai ar g\\u0113nu redi\\u0123\\u0113\\u0161anas pal\\u012bdz\\u012bbu var main\\u012bt uzved\\u012bbu un \\u0161\\u0101di p\\u0113t\\u012bjumi dod?\\n\\nAr g\\u0113nu redi\\u0123\\u0113\\u0161anas metodi S\\u012brijas k\\u0101mju grupai tika izmain\\u012bts vazopres\\u012bns\\xa0\\u2013 tas ir hormons, kas regul\\u0113 \\u016bdens izdal\\u012b\\u0161anos nier\\u0113s, k\\u0101 ar\\u012b sa\\u0161aurina asinsvadus. Zin\\u0101tnieku komanda, kas veica \\u0161o p\\u0113t\\u012bjumu,\\xa0paredz\\u0113ja sabiedriskuma un agres\\u012bvas uzved\\u012bbas samazin\\u0101\\u0161anos \\u0161iem dz\\u012bvniekiem, ta\\u010du k\\u0101 raksta presti\\u017eais ASV Nacion\\u0101lais zin\\u0101t\\u0146u akad\\u0113mijas \\u017eurn\\u0101ls sa\\u012bsin\\u0101ti \\u201ePNAS\\u201d, tad k\\u0101mji ar \\u0161o izman\\u012bto hormonu bija daudz sabiedrisk\\u0101ki un ar\\u012b agres\\u012bv\\u0101ki. Ja reiz runa ir par g\\u0113nu redi\\u0123\\u0113\\u0161anu, metodi, ko d\\u0113v\\u0113 par CRISPR, kuras \\u012bstenot\\u0101jas pirms diviem gadiem ar\\u012b ieguva Nobela pr\\u0113miju, tad k\\u0101rt\\u0113jo reizi rodas jaut\\u0101jums, k\\u0101 tas b\\u016bs n\\u0101kotn\\u0113, kad ar g\\u0113nu redi\\u0123\\u0113\\u0161anas pal\\u012bdz\\u012bbu var\\u0113s\\xa0 main\\u012bt dz\\u012bvnieku vai ar\\u012b cilv\\u0113ku uzved\\u012bbu? Par to st\\u0101sta\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes asoci\\u0113tais profesors biologs\\xa0Indri\\u0137is Krams.'