Latvijas entomologi atgriezusies no ekspedicijas Zalamana salas

Published: Aug. 1, 2023, 8:07 a.m.

b'Klus\\u0101 oke\\u0101na Melan\\u0113zij\\u0101 atrodas mazzin\\u0101m\\u0101s Z\\u0101lamana salas. T\\u0101 ir k\\u0101dreiz\\u0113j\\u0101 britu koloniste, kur\\u0101 nesen viesoju\\u0161ies latvie\\u0161u entomologi, tuv\\u0101k iepaz\\u012bstot \\u0161\\u012bs eksotisk\\u0101s vietas dabas daudzveid\\u012bbu. Kas piedz\\u012bvots t\\u0101laj\\u0101s Z\\u0101lamana sal\\u0101s un k\\u0101dus uzdevumus tur paveiku\\u0161i m\\u016bsu zin\\u0101tnieki, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 atkl\\u0101j biolo\\u0123ijas zin\\u0101t\\u0146u doktors, entomologs Dmitrijs Te\\u013cnovs.\\n\\nDaugavpils universit\\u0101tes, Latvijas Nacion\\u0101l\\u0101 dabas muzeja un biedr\\u012bbas \\u201cZa\\u013c\\u0101 upe\\u201d p\\u0113tnieki Krist\\u012bne Gre\\u0137e, M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Kalni\\u0146\\u0161 un Dmitrijs Te\\u013cnovs ir atgriezu\\u0161ies no aptuveni m\\u0113nesi garas bezmugurkaulnieku izp\\u0113tes eksped\\u012bcijas Z\\u0101lamana sal\\u0101s, ko organiz\\u0113ja Londonas Dabas v\\u0113stures muzejs (Natural History Museum). Eksped\\u012bcijas galvenais m\\u0113r\\u0137is bija iev\\u0101kt datus un vabo\\u013cu, gliemju, sp\\u0101ru un citu bezmugurkaulnieku materi\\u0101lu to t\\u0101l\\u0101kai izp\\u0113tei laboratorijas apst\\u0101k\\u013cos un uzglab\\u0101\\u0161anai Eiropas muzejos.\\n\\nIzzin\\u0101m ah\\u0101tus un \\u0161\\u012b d\\u0101rgakmens skaisto ainavu \\u0161\\u0137\\u0113rsgriezum\\u0101\\n\\nVieni no izplat\\u012bt\\u0101kajiem miner\\u0101liem ir ah\\u0101ti, kas atrodami galvenok\\u0101rt vulk\\u0101niskajos ie\\u017eos. Tie veidoju\\u0161ies miljoniem gadu ilg\\u0101 proces\\u0101, kad da\\u017e\\u0101di miner\\u0101li atst\\u0101ju\\u0161i savas nogulsnes, kas ir izveidoju\\u0161i uz \\u0161iem akme\\u0146iem joslas, kuras redzamas ah\\u0101tos. Tie\\u0161i \\u0161ie unik\\u0101lie raksti un kr\\u0101sas pie\\u0161\\u0137ir ah\\u0101tam \\u0161o sevi\\u0161\\u0137umu. V\\u0101rdu \\u0161im akmenim, saska\\u0146\\u0101 ar vair\\u0101kiem inform\\u0101cijas\\xa0 avotiem, ir devis sengrie\\u0137u filozofs un dabaszin\\u0101tnieks Teofrasts, kur\\u0161 savulaik izg\\u0101jis \\u0161o akmeni pie upes Sic\\u012blij\\u0101, kuras nosaukums sengrie\\u0137u\\xa0 valod\\u0101 bijis Ahate. \\u0160ie miner\\u0101li, jeb vienk\\u0101r\\u0161oti sakot, akme\\u0146i ir rodami daudzviet pasaul\\u0113, Dienvid- un Zieme\\u013camerikas kontinentos, \\u0100frik\\u0101, Eirop\\u0101. Tiesa, Latvij\\u0101 \\u0161is akmens ir apl\\u016bkojams tikai muzejos un kolekcij\\u0101s vai\\xa0 iestr\\u0101d\\u0101ts rotasliet\\u0101s, jo pieder pie pla\\u0161i izplat\\u012btiem pusd\\u0101rgakme\\u0146iem.\\xa0\\n\\nAl\\u016bksn\\u0113, priv\\u0101taj\\u0101 dabas muzej\\u0101 \\u201eVides labirints\\u201d, var apl\\u016bkot past\\u0101v\\u012bgo ekspoz\\u012bciju ar ah\\u0101tiem, kuros redzami dabas veidoti ornamenti un ah\\u0101tu paraugi no da\\u017e\\u0101d\\u0101m pasaules viet\\u0101m. K\\u0101p\\u0113c ekspoz\\u012bcijas nosaukums ir\\xa0 \\u201eAh\\u0101ti \\u2013 dabas varen\\u012bbas spogulis\\u201d, skaidro muzeja vad\\u012bt\\u0101js un vides zin\\u0101tnieks Aldis Verners.\\n\\nAh\\u0101tu kr\\u0101\\u0161\\u0146ums atkl\\u0101jas tad, kad akmens ir p\\u0101rdal\\u012bts un t\\u0101 \\u0161\\u0137\\u0113rsgriezum\\u0101 var ieraudz\\u012bt kr\\u0101su joslas, ko dab\\u0101 ir veidoju\\u0161i da\\u017e\\u0101du miner\\u0101lu sakopojumi un konkr\\u0113t\\u0101\\xa0 akmens \\u0137\\u012bmiskais sast\\u0101vs. T\\u0101s ir k\\u0101 akvarel\\u012b darin\\u0101tas ainas, kur\\u0101s redzams dabas veidotas kr\\u0101\\u0161\\u0146ums un vienreiz\\u012bba.\\n\\nAh\\u0101ts ir pieejams da\\u017e\\u0101d\\u0101s kr\\u0101s\\u0101s \\u2013 balt\\u0101, pel\\u0113k\\u0101, zil\\u0101, za\\u013c\\u0101, sarkan\\u0101, oran\\u017e\\u0101, dzelten\\u0101, br\\u016bn\\u0101 un meln\\u0101. Aldis Verners jau min\\u0113ja, ka var b\\u016bt ar\\u012b vair\\u0101kas kr\\u0101sas vien\\u0101 paraug\\u0101, kas bie\\u017ei ir sak\\u0101rtotas josl\\u0101s vai sl\\u0101\\u0146os. \\u0160\\u012b akmens ciet\\u012bba p\\u0113c miner\\u0101lu, jeb t\\u0101 saukt\\u0101s Mosa skalas ir atz\\u012bm\\u0113ta ar ciparu 7, kas noz\\u012bm\\u0113, kas ah\\u0101ts ir sal\\u012bdzino\\u0161i ciets akmens. Ciet\\u0101kais \\u0161aj\\u0101 skal\\u0101 ir dimants ar numuru 10. Run\\u0101jot par rekordah\\u0101tiem, t\\u0101ds ir re\\u0123istr\\u0113ts 2009. gad\\u0101 \\u0136\\u012bn\\u0101 un t\\u0101 svars bija p\\u0101ri par 61 kilogramu. No \\u0161\\u012b akmens izgatavo gan rotaslietas un to izmanto ar\\u012b r\\u016bpniec\\u012bb\\u0101.\\n\\nBet atgrie\\u017eoties pie Al\\u016bksnes Vides labirinta un da\\u017e\\u0101du ie\\u017eu un miner\\u0101lu kolekcijas, nobeigum\\u0101 v\\u0113l neliels ieskats zemes veido\\u0161an\\u0101s v\\u0113stur\\u0113, jeb ie\\u017eu stend\\u0101, kur var iepaz\\u012bt zemes nebeidzamo veido\\u0161an\\u0101s st\\u0101stu.'