Latvijas bernu likteni Otra pasaules kara laika

Published: Dec. 12, 2022, 8:07 a.m.

b'"Dod Pieci!" labdar\\u012bbas akcija \\u0161ogad piev\\u0113r\\u0161as Ukrainas karam un b\\u0113rnu likte\\u0146iem taj\\u0101. Kar\\u0161 Ukrain\\u0101 visos t\\u0101 aspektos ir \\u0161ausm\\u012bgs un pr\\u0101tam neaptverams, ta\\u010du k\\u0101 ikvien\\u0101 kar\\u0101 visbezpal\\u012bdz\\u012bg\\u0101kie un trausl\\u0101kie ir b\\u0113rni. B\\u0113g\\u013ci, b\\u0101re\\u0146i, izvestie, pazudu\\u0161ie un miru\\u0161ie - \\u0161is gads ir atst\\u0101jis tra\\u0123isku z\\u012bmi vis\\u0101 Eiropas v\\u0113stur\\u0113 un \\u0161o s\\u0101pi uz saviem pleciem vissmag\\u0101k nes b\\u0113rni. Raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101\\xa0pal\\u016bkojamies 20. gadsimta v\\u0113stur\\u0113 un skaidrojam, k\\u0101di bija Latvijas b\\u0113rnu likte\\u0146i Otr\\u0101 pasaules kara laik\\u0101. Kur starp kauj\\u0101m, varas mai\\u0146\\u0101m, deport\\u0101cij\\u0101m un genoc\\u012bda \\u0161aj\\u0101 kar\\u0101 palika b\\u0113rni, skaidro v\\u0113sturnieks J\\u0101nis Rieksti\\u0146\\u0161.\\n\\nAtmi\\u0146as par dz\\u012bvi b\\u0113g\\u013cu nometn\\u0113s V\\u0101cij\\u0101 p\\u0113c Otr\\u0101 pasaules kara\\n\\n"T\\u0101 brauk\\u0101\\u0161ana pa nometn\\u0113m vec\\u0101kiem bija \\u0161ausm\\u012bgi gr\\u016bta, bet k\\u0101 b\\u0113rniem mums nek\\u0101du b\\u0113du nebija. Tagad visi run\\u0101 par emocion\\u0101l\\u0101m traum\\u0101m, teiksim, kad nogalina vienu cilv\\u0113ku, tas ir \\u0161ausm\\u012bgi, bet kad visi kop\\u0101 vien\\u0101 viet\\u0101, k\\u0101 saka, tu esi vien\\u0101 laiv\\u0101, tad kaut k\\u0101 tu izdz\\u012bvo bez liel\\u0101m traum\\u0101m," t\\u0101 skan viens toreiz\\u0113jo latvie\\u0161u b\\u0113g\\u013cu b\\u0113rnu atmi\\u0146u st\\u0101stiem, kas apkopots muzeja "Latvie\\u0161i pasaul\\u0113" kr\\u0101jum\\u0101.\\n\\nCik \\u013coti tolaik b\\u0113rni apjauta palik\\u0161anu bez dzimtenes un k\\u0101 uztv\\u0113ra dz\\u012bvi nometn\\u0113s?\\n\\nVai b\\u0113rna ac\\u012bm viss \\u0161\\u0137iet viegl\\u0101ks, kr\\u0101sain\\u0101ks, vai ar\\u012b b\\u0113rni sp\\u0113j ieraudz\\u012bt labo ar\\u012b visdr\\u016bm\\u0101kaj\\u0101s\\xa0 situ\\u0101cij\\u0101s, to jaut\\u0101ju pati sev, gatavojot \\u0161o si\\u017eetu par latvie\\u0161u b\\u0113rnu atmi\\u0146\\u0101m V\\u0101cijas b\\u0113g\\u013cu nometn\\u0113s Otr\\u0101 pasaules kara beig\\u0101s.\\n\\nNepietiekama p\\u0101rtika, tr\\u016bc\\u012bgi dz\\u012bves apst\\u0101k\\u013ci, ta\\u010du m\\u0113s bij\\u0101m latvie\\u0161u vid\\u016b, m\\u0113s m\\u0101c\\u012bj\\u0101mies latvie\\u0161u skol\\u0101, m\\u0113s\\xa0 iesaist\\u012bj\\u0101mies skautu vai gaidu kust\\u012bb\\u0101, mums apk\\u0101rt bija draugi \\u2013 tie ir pieturas punkti\\xa0 b\\u0113g\\u013cu b\\u0113rnu atmi\\u0146u st\\u0101stos, kurus pirms 15 gadiem s\\u0101ka apkopot muzeja un p\\u0113tniec\\u012bbas\\xa0 centra \\u201cLatvie\\u0161i pasaul\\u0113\\u201d vad\\u012bt\\u0101ja Marianna Auliciema.\\n\\nRita S\\u012ble nometn\\u0113 non\\u0101ca 6 gadu vecum\\u0101: "V\\u0101cie\\u0161i m\\u016bs s\\u016bt\\u012bja no vienas nometnes uz otru, un t\\u0101s bija t\\u0101s \\u0161ausm\\u012bg\\u0101s barakas, kur v\\u0113j\\u0161 p\\u016bta cauri sien\\u0101m, un tie net\\u012brie de\\u0137i un t\\u0101.\\n\\nUn es zinu, ka kar\\u0161 beidz\\u0101s, un es pras\\u012bju mammai \\u2013 tagad m\\u0113s brauksim m\\u0101j\\u0101s? Vi\\u0146a saka \\u2013 n\\u0113. Un es\\xa0 b\\u0113rns nodom\\u0101ju \\u2013 ok, nebrauksim, labi, tad es ie\\u0161u sp\\u0113l\\u0113ties. Ja es b\\u016btu bijusi vec\\u0101ka, es b\\u016btu vair\\u0101k pras\\u012bjusi. Es tikai zin\\u0101ju, ka kar\\u0161 m\\u016bs izdzina. Kad kar\\u0161 beidz\\u0101s, tad m\\u0113s braucam atpaka\\u013c \\u2013 t\\u0101 ir t\\u0101 b\\u0113rna dom\\u0101\\u0161ana.\\n\\nT\\u0101 brauk\\u0101\\u0161ana bija vec\\u0101kiem \\u0161ausm\\u012bgi gr\\u016bti, tagad es to saprotu. Bet k\\u0101 b\\u0113rniem \\u2013 mums nek\\u0101da b\\u0113da nebija. Tagad visi run\\u0101 par emocion\\u0101l\\u0101m\\xa0 traum\\u0101m, teiksim, kad nogalina vienu cilv\\u0113ku \\u2013 tas ir \\u0161ausm\\u012bgi. Bet, kad visi kop\\u0101 t\\u0101 k\\u0101 vien\\u0101 viet\\u0101, k\\u0101 saka, tu esi vien\\u0101 laiv\\u0101, tad kaut k\\u0101 tu izdz\\u012bvo bez liel\\u0101m traum\\u0101m."\\n\\nT\\u0101 skan viena no daudzaj\\u0101m toreiz\\u0113jo b\\u0113rnu atmi\\u0146\\u0101m, ko ir apkopoju\\u0161i \\xa0muzeja "Latvie\\u0161i pasaul\\u0113" darbinieki.\\n\\nTo, ka kara \\u0161ausmas b\\u0113rni uztv\\u0113ra cit\\u0101d\\u0101k k\\u0101 pieaugu\\u0161ie, ar\\u012b apliecina biju\\u0161ais un ilggad\\u0113jais Latvijas Okup\\u0101cijas muzeja biedr\\u012bbas vad\\u012bt\\u0101js, literat\\u016brzin\\u0101tnieks, dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Valters Nollendorfs, kur\\u0161 b\\u0113g\\u013cu nometn\\u0113 nok\\u013cuva 14 gadu vecum\\u0101.\\n\\nDz\\u012bve barak\\u0101s, tr\\u016bc\\u012bga un vienveid\\u012bga p\\u0101rtika, bet p\\u0101ri visam \\u2013 te bija latvie\\u0161u skoli\\u0146a, te es apzin\\u0101jos savu latviet\\u012bbu, ieguvu savu pirmo latvisko\\xa0 izgl\\u012bt\\u012bbu, saka Aija Ebdena, ilggad\\u012bga Latvie\\u0161u centra V\\u0101cij\\u0101 p\\u0101rst\\u0101ve.'