Kvantu magnetisms un ta speka pielietojums cilveku laba

Published: Oct. 27, 2021, 8:07 a.m.

b'Magn\\u0113tisms ir viena no t\\u0101m fizik\\u0101l\\u0101m par\\u0101d\\u012bb\\u0101m, kura jau b\\u0113rn\\u012bb\\u0101 ir iepaz\\u012bta ar visklasisk\\u0101kiem un uzskat\\u0101miem piem\\u0113riem, proti, ar magn\\u0113tiem. Ta\\u010du p\\u0113d\\u0113j\\u0101 gadsimta laik\\u0101 zin\\u0101\\u0161anas par magn\\u0113tismu ir k\\u013cuvu\\u0161as stipri vien nians\\u0113t\\u0101kas un pla\\u0161\\u0101kas, pateicoties atkl\\u0101jumiem kvantu fizik\\u0101. Jap\\u0101\\u0146u p\\u0113tnieki atkl\\u0101ju\\u0161i bio\\u0137\\u012bmisko reakciju putnu \\u0161\\u016bn\\u0101s, ar kuras pal\\u012bdz\\u012bbu putni sp\\u0113j just Zemes magn\\u0113tisko lauku. Ko m\\u0113s zin\\u0101m par kvantu magn\\u0113tismu un vai to sp\\u0113ku varam pielietot sav\\u0101 lab\\u0101, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro Latvijas Universit\\u0101tes Fizikas, matem\\u0101tikas un optometrijas fakult\\u0101tes profesors un L\\u0101zeru centra vad\\u012bt\\u0101js M\\u0101rcis Auzi\\u0146\\u0161.\\n\\nLatvijas Universit\\u0101tes L\\u0101zera centra p\\u0113tnieki \\u0161aj\\u0101s dien\\u0101s nodod Eiropas Kosmosa a\\u0123ent\\u016brai laboratorijas prototipu magnetometram, kuru ir iesp\\u0113jams uzlikt uz kosmiskaj\\u0101m zond\\u0113m.\\n\\n\\u201cNeesam vien\\u012bgie, kas pie \\u0161\\u0101da tipa magnetometriem str\\u0101d\\u0101, \\u0161is no daudziem citiem at\\u0161\\u0137iras, ko citas laboratorijas ir desmitiem gadu laik\\u0101 att\\u012bst\\u012bju\\u0161as, ar to, ka\\n\\n\\nt\\u0101 zonde, ar ko m\\u0113ram, nav atoms, bet neliels defekts dimanta krist\\u0101l\\u0101. Tas ir tikpat mazi\\u0146\\u0161 k\\u0101 atoms, bet pozit\\u012bv\\u0101 noz\\u012bm\\u0113 \\u0161im defektam neprecizit\\u0101te, izaugot dimanta krist\\u0101lam, ir t\\u0101, ka tas pret krist\\u0101lu ir noteikt\\u0101 veid\\u0101 orient\\u0113ts. Bet atoms ir apa\\u013c\\u0161, l\\u012bdz ar to ir gr\\u016bt\\u0101k m\\u0113r\\u012bt lauka virzienu, bet viegl\\u0101k lauka stiprumu,\\u201d skaidro M\\u0101rcis Auzi\\u0146\\u0161.\\n\\n\\nT\\u0101pat Latvijas Universit\\u0101tes p\\u0113tnieki kop\\u0101 ar kol\\u0113\\u0123iem no Francijas un Arm\\u0113nijas str\\u0101d\\u0101 pie NATO pas\\u016bt\\u012bjuma projekta. Topo\\u0161ais magnetometrs ir veidots ar rub\\u012bdija un c\\u0113zija atomiem, kur objekts saj\\u016bt magn\\u0113tisko lauku.\\n\\n"Dro\\u0161\\u012bbas sist\\u0113m\\u0101s objekti, kas var izr\\u0101d\\u012bties potenci\\u0101li b\\u012bstami sliktu cilv\\u0113ku rok\\u0101s, bie\\u017ei rada magn\\u0113tisko lauku kaut vai t\\u0101p\\u0113c, ka tie var b\\u016bt met\\u0101liski un liel\\u0101ka da\\u013ca met\\u0101lu magn\\u0113tisko lauku ir iesp\\u0113jams detekt\\u0113t. Tas ir projekts s\\u0101kumstadij\\u0101 un att\\u012bst\\u0101s\\xa0 veiksm\\u012bgi. Viens no daudziem iesp\\u0113jamiem magn\\u0113tisk\\u0101 lauka m\\u0113r\\u012b\\u0161anas pielietojumiem," bilst M\\u0101rcis Auzi\\u0146\\u0161.\\n\\nHologrammu pielietojums da\\u017e\\u0101d\\u0101s nozar\\u0113s\\n\\nJ\\u016bs skat\\u0101ties uz att\\u0113lu, kas no vienas puses \\u0161\\u0137iet pa visam re\\u0101ls, bet no otras - j\\u016bs zin\\u0101t, ka t\\u0101 ir fotogr\\u0101fija. \\u0160\\u0101da realit\\u0101tei pietuvin\\u0101tu fotogr\\u0101fiju sauc par hologrammu, savu pielietojumu t\\u0101 radusi gan izklaides industrij\\u0101, gan naudas z\\u012bmju aizsardz\\u012bb\\u0101 un joproj\\u0101m t\\u0101 ir p\\u0113tnieku intere\\u0161u objekts. K\\u0101 rad\\u0101s hologrammas un k\\u0101diem nol\\u016bkiem ar\\u012b Latvijas zin\\u0101tnieki t\\u0101s izmanto?\\n\\nHologrammas m\\u0113dz raksturot k\\u0101 fotogr\\u0101fijas, ko var apskat\\u012bt tr\\u012bs dimensij\\u0101s, un ar\\u012b tad, ja pats v\\u0101rds \\u201chologramma\\u201d \\u0161\\u0137iet sve\\u0161s, vairums no mums ar t\\u0101m b\\u016bs sask\\u0101ru\\u0161ies praktiski. Hologrammas tiek p\\u0113t\\u012btas ar\\u012b Latvij\\u0101, Cietvielu fizikas instit\\u016bt\\u0101, t\\u0101p\\u0113c sarun\\u0101 ar \\u0161\\u012b instit\\u016bta vado\\u0161o p\\u0113tnieci, zin\\u0101t\\u0146u doktori fizik\\u0101 M\\u0101ru Reinfeldi pla\\u0161\\u0101k noskaidrojam, k\\u0101di parametri ir b\\u016btiski hologrammu veido\\u0161an\\u0101. Vienlaikus p\\u0113tniece izgaismo m\\u012btus, jo ne viss, ko esam pieradu\\u0161i uzskat\\u012bt ar hologrammu, t\\u0101ds ar\\u012b ir.\\n\\nM\\u0101ra Reinfelde skaidro, ka pag\\u0101ju\\u0161\\u0101 gadsimta 90. gadu s\\u0101kum\\u0101 Latvij\\u0101 bijis \\u012bsts hologrammu bums, tostarp hologr\\u0101fisko uzl\\u012bmju ra\\u017eo\\u0161ana. \\u0160obr\\u012bd gan t\\u0101ds piepras\\u012bjums p\\u0113c uzl\\u012bm\\u0113m vairs neesot, ta\\u010du t\\u0101s var izmantot k\\u0101 atrakt\\u012bvus att\\u0113lus vai k\\u0101 jau piemin\\u0113to aizsardz\\u012bbas meh\\u0101nismu, piem\\u0113ram, dokumentiem, jo pan\\u0101kt att\\u0113la viltojumu neesot tik vienk\\u0101r\\u0161i.\\n\\nV\\u0113l l\\u012bdztekus materi\\u0101lu \\u012bpa\\u0161\\u012bbu izp\\u0113tei Cietvielu fizikas instit\\u016bts sniedzis iesp\\u0113ju ierakst\\u012bt hologr\\u0101fiskos att\\u0113lus un t\\u0101d\\u0101 veid\\u0101 iepaz\\u012bt gaismas vi\\u013c\\u0146u dabu skol\\u0113niem, instit\\u016bta pasp\\u0101rn\\u0113 izstr\\u0101d\\u0101ts ar\\u012b diplomdarbs par hologramm\\u0101m Latvijas M\\u0101kslas akad\\u0113mij\\u0101, t\\u0101pat instit\\u016bta veidota hologramma savulaik pat bijusi da\\u013ca no Ven\\u0113cijas bienn\\u0101les. K\\u0101 redzams, fizika p\\u0101rk\\u0101pj savas robe\\u017eas un non\\u0101k saskar\\u0113 ar m\\u0101kslu, bet p\\u0113tnieki citviet pasaul\\u0113 ar hologrammu pal\\u012bdz\\u012bbu att\\u012bsta aizvien drosm\\u012bg\\u0101kas idejas, piem\\u0113ram, par telpiskiem televizoru un telefonu ekr\\u0101niem.'