Klimata samits Egipte: Vai Afrika uznemsies lideribu klimata parmainu risinasana?

Published: Nov. 17, 2022, 8:07 a.m.

b'Kop\\u0161 Par\\u012bzes klimata l\\u012bguma parakst\\u012b\\u0161anas ir pag\\u0101ju\\u0161i septi\\u0146i gadi. Pa \\u0161o laiku pasaule ir piedz\\u012bvojusi graujo\\u0161us temperat\\u016bras rekordus, vair\\u0101kas dabas katastrofas, Covid pand\\u0113miju un bru\\u0146otus konfliktus. \\u0160ajos turbulentajos apst\\u0101k\\u013cos valst\\u012bm ir j\\u0101turpina sarunas, k\\u0101 piel\\u0101goties klimatam, kas tik strauji main\\u0101s. Kur gan lab\\u0101k par to run\\u0101t, ja ne kontinent\\u0101, kuru \\u0161\\u012bs izmai\\u0146as skar visai skarbi.\\n\\n\\u0160ogad klimata samits notiek \\u0100frik\\u0101 - z\\u012bm\\u012bgi, ka tie\\u0161i \\u0161is kontinents \\u0161obr\\u012bd izteikti cie\\u0161 no klimata p\\u0101rmai\\u0146\\u0101m un to rad\\u012bt\\u0101s nevienl\\u012bdz\\u012bbas. Aptuveni 60% \\u0100frikas iedz\\u012bvot\\u0101ju iztiku g\\u016bst nozar\\u0113s, kas ir piln\\u012bb\\u0101 atkar\\u012bgas no klimata, piem\\u0113ram, lauksaimniec\\u012bba. Vai \\u0100frika uz\\u0146emsies l\\u012bder\\u012bbu klimata p\\u0101rmai\\u0146u risin\\u0101\\u0161an\\u0101 un kas sagaid\\u0101ms tuv\\u0101kaj\\u0101 n\\u0101kotn\\u0113 klimata jaut\\u0101jumu risin\\u0101\\u0161an\\u0101, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 v\\u0113rt\\u0113\\xa0\\xa0Pasaules Dabas fonda Latvij\\u0101 direktors\\xa0J\\u0101nis Roz\\u012btis un biedr\\u012bbas "Za\\u013c\\u0101 br\\u012bv\\u012bba" vad\\u012bt\\u0101js vides zin\\u0101t\\u0146u doktors\\xa0J\\u0101nis Brizga.\\xa0\\n\\n536. gads - \\u201cpasaul\\u0113 slikt\\u0101kais gads\\u201d\\n\\nV\\u0113stur\\u0113 dabas varen\\u012bba ir metusi daudz izaicin\\u0101jumu cilv\\u0113kiem, bet vair\\u0101k\\u0101s publik\\u0101cij\\u0101s tie\\u0161i m\\u016bsu \\u0113ras 536. gads tiek d\\u0113v\\u0113ts k\\u0101 \\u201cpasaul\\u0113 slikt\\u0101kais gads\\u201d. Kas tad toreiz noticis? K\\u0101 skaidrojis p\\u0113tnieks Kristofers Lavlaks, tad mas\\u012bva vulk\\u0101na izvirduma rezult\\u0101t\\u0101 Zemes zieme\\u013cu puslodi aiz\\u0113nojis milz\\u012bgs vulk\\u0101nisko pelnu m\\u0101konis. K\\u013cuvis tum\\u0161s k\\u0101 nakt\\u012b, bet gaisa temperat\\u016bra likumsakar\\u012bgi s\\u0101kusi pazemin\\u0101ties, izn\\u012bcinot ra\\u017eu un cilv\\u0113ci novedot bada priek\\u0161\\u0101, kam v\\u0113l\\u0101k sekojis ar\\u012b bubo\\u0146u m\\u0113ris.\\n\\nUzskata, ka vulk\\u0101na izvirdums noticis Island\\u0113, past\\u0101v gan ar\\u012b citas versijas, un, lai lab\\u0101k saprastu gan \\u0161o, gan, iesp\\u0113jams, v\\u0113l citus \\u201cpasaul\\u0113 slikt\\u0101kos gadus\\u201d, uz sarunu aicin\\u0101m \\u0123eolo\\u0123ijas profesoru, vado\\u0161o p\\u0113tnieku Latvijas Universit\\u0101t\\u0113 un p\\u0113tnieku Tallinas Tehnolo\\u0123iju universit\\u0101t\\u0113, k\\u0101 ar\\u012b biedr\\u012bbas \\u201cEzeru un purvu izp\\u0113tes centrs\\u201d biedru un valdes locekli Normundu Stivri\\u0146u.\\n\\nP\\u0113tnieks skaidro, k\\u0101 var\\u0113ja att\\u012bst\\u012bties notikumi 536. gad\\u0101.\\n\\nPar pasaul\\u0113 slikt\\u0101ko gadu dinozauriem, kuriem m\\u0113s diem\\u017e\\u0113l vairs nevaram pajaut\\u0101t viedokli, b\\u016btu sava versija. Visticam\\u0101k tas b\\u016btu laiks pirms 65 miljoniem gadu, kad pie Dienvidamerikas zemeslod\\u0113 ietriec\\u0101s meteror\\u012bts, un t\\u0101 rad\\u012bt\\u0101s sekas izrais\\u012bja dinozauru izmir\\u0161anu. Sava versija par slikt\\u0101ko gadu b\\u016btu mamutiem, un tie ir nesen\\u0101ki notikumi. Proti, starpledus laikmets, kur\\u0101 m\\u0113s tagad dz\\u012bvojam, ies\\u0101k\\u0101s ar dab\\u012bgu, strauju klimata pasiltin\\u0101\\u0161anos. Latvij\\u0101 taj\\u0101 br\\u012bd\\u012b vald\\u012bja tundras ve\\u0123et\\u0101cija, bet, klimatam pasiltinoties, pie mums ien\\u0101ca bore\\u0101lie jeb skujkoku me\\u017ei, un mamuti \\u0161ai videi un di\\u0113tai nesp\\u0113ja piel\\u0101goties. T\\u0101tad tam ne vienm\\u0113r ir j\\u0101b\\u016bt vulk\\u0101na izvirdumam, bet, kam\\u0113r vien Zemes garozu veido tektonisk\\u0101s pl\\u0101tnes, tikm\\u0113r vulk\\u0101ni saglab\\u0101sies un rad\\u012bs mums atkal jaunus izaicin\\u0101jumus.\\n\\nAtcer\\u0113simies 2010. gadu un \\u0137ibeli ar pelnu putek\\u013cu m\\u0101koni un atceltajiem avioreisiem, kad Island\\u0113 p\\u0113c ilgsto\\u0161as snau\\u0161anas pamod\\u0101s vulk\\u0101ns Eijafjadlajegidls.'