Klimata parmainas ietekme ari darba vidi un to, ka stradajam

Published: Dec. 6, 2022, 8:07 a.m.

b'Lai ar\\u012b \\u0161obr\\u012bd aiz loga ir ziema un dr\\u012bz\\u0101k s\\u016bdzamies par aukstumu biroj\\u0101 energotaup\\u012bbas d\\u0113\\u013c, klimata p\\u0101rmai\\u0146as darba vid\\u0113 s\\u0101k rad\\u012bt probl\\u0113mas tie\\u0161i karst\\u0101kajos gada m\\u0113ne\\u0161os. Jau \\u0161ogad fiks\\u0113ti vair\\u0101ki n\\u0101ves gad\\u012bjumi no p\\u0101rkar\\u0161anas darba viet\\u0101s karstuma vi\\u013c\\u0146u laik\\u0101 un, \\u0161\\u0137iet, ka \\u0161\\u012b vairs nav probl\\u0113ma tikai dienvidos, bet skar ar\\u012b Eiropas v\\u0113sos re\\u0123ionus. N\\u0101ve no p\\u0101rkar\\u0161anas un jauni infekciju slim\\u012bbu uzliesmojumi ir liel\\u0101kie izaicin\\u0101jumi darba vid\\u0113 Eirop\\u0101 tuv\\u0101kaj\\u0101 n\\u0101kotn\\u0113. Klimata p\\u0101rmai\\u0146as ietekm\\u0113 ar\\u012b to, k\\u0101 str\\u0101d\\u0101jam, \\u012bpa\\u0161i smagi tas skar fizisk\\u0101 un soci\\u0101l\\u0101 darba dar\\u012bt\\u0101jus. Ko par to saka p\\u0113t\\u012bjumi, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 analiz\\u0113 R\\u012bgas Stradi\\u0146a universit\\u0101tes Darba dro\\u0161\\u012bbas un vides vesel\\u012bbas instit\\u016bta direktors Ivars Vanadzi\\u0146\\u0161.\\n\\nDarba vide fabrik\\u0101s 19. - 20. gadsimta mij\\u0101\\n\\nMan r\\u012btu agri j\\u0101ce\\u013cas,\\n\\nMan saules nav tais istab\\u0101s,\\n\\nTur putek\\u013ci, tur lampas k\\u016bp,\\n\\nTur l\\u0113ni mana dz\\u012bve dr\\u016bp,\\n\\nTur nekas nav p\\u0101rsp\\u012bl\\u0113ts un t\\u0101 ar\\u012b bija realit\\u0101te \\u2013 par \\u0161im Rai\\u0146a rind\\u0101m no dzejo\\u013ca \\u2018\\u201dFabrikas meitenes\\xa0 dziesma\\u201d\\xa0 saka v\\u0113sturniece L\\u012bga Lapa.\\n\\n19. gadsimta otraj\\u0101 pus\\u0113 s\\u0101kusies industrializ\\u0101cija p\\u0101rv\\u0113rta R\\u012bgu par vienu no liel\\u0101kajiem r\\u016bpniec\\u012bbas centriem Baltij\\u0101 \\u2013 divas tre\\u0161da\\u013cas no R\\u012bgas iedz\\u012bvot\\u0101jiem bija r\\u016bpn\\u012bcu str\\u0101dnieki, kas ien\\u0101ca no laukiem lab\\u0101kas dz\\u012bves mekl\\u0113jumos.\\n\\nJa 19. un 20. gs. mij\\u0101 jau citviet pasaul\\u0113\\xa0 darba dev\\u0113ju\\xa0 un darba \\u0146\\u0113m\\u0113ju attiec\\u012bbas regul\\u0113ja arodbiedr\\u012bbas, tad cariskaj\\u0101 Krievij\\u0101, kuras sast\\u0101v\\u0101 ar\\u012b tolaik atrad\\u0101s Latvijas teritorija, t\\u0101 tas nenotika. Te iedz\\u012bvot\\u0101ju iejauk\\u0161an\\u0101s\\xa0 valsts p\\u0101rvaldes darb\\u0101 tika uzskat\\u012bta\\xa0 par\\xa0 m\\u0113\\u0123in\\u0101jumu \\u0161o p\\u0101rvaldi graut un l\\u012bdz ar to str\\u0101dnieku centieni sak\\u0101rtot un uzlabot darba vidi bija nesekm\\u012bgi, skaidro L\\u012bga Lapa, kura ir padzi\\u013cin\\u0101ti p\\u0113t\\u012bjusi 1905. gada revol\\u016bciju, kad str\\u0101dnieki izg\\u0101ja iel\\u0101s, lai protest\\u0113tu\\xa0 gan pret past\\u0101vo\\u0161o varu, gan piepras\\u012btu uzlabot darba apst\\u0101k\\u013cus.\\n\\nV\\u0113l ieskat\\u012bsimies vien\\u0101 konkr\\u0113t\\u0101 fabrik\\u0101 un tur valdo\\u0161ajos darba apst\\u0101k\\u013cos. Runa ir par 19. gs. 80. gados\\xa0 Il\\u0123uciem\\u0101 dibin\\u0101to J\\u0101koba Beka stikla fabriku. Par to st\\u0101sta v\\u0113stures zin\\u0101t\\u0146u doktore R\\u012bgas v\\u0113stures un ku\\u0123niec\\u012bbas muzeja R\\u012bgas v\\u0113stures izp\\u0113tes un ekspoz\\u012bcijas darba noda\\u013cas vad\\u012bt\\u0101ja Margarita Barzdevi\\u010da.'