Kapec vienas pukes smarzo, bet citam aromatu nejutam?

Published: June 21, 2022, 8:07 a.m.

b'Narci\\u0161u un hiacin\\u0161u reibino\\u0161ais arom\\u0101ts d\\u0101rz\\u0101 pavasar\\u012b, \\u0161obr\\u012bd d\\u0101rzos veras peonijas un ar savu smar\\u017eu reibina jasm\\u012bni. P\\u012bpe\\u0146u \\u012bpatn\\u0113j\\u0101 smar\\u017ea J\\u0101\\u0146u vainag\\u0101 un neskait\\u0101mie citi augi m\\u016bsu d\\u0101rzos, p\\u013cav\\u0101s, gr\\u0101vmal\\u0101s - vasaras s\\u0101kums ir zied\\u0113\\u0161anas laiks Latvijas dab\\u0101. K\\u0101p\\u0113c vieni smar\\u017eo un citiem arom\\u0101tu nej\\u016btam? Vai ziedaugu smar\\u017ea m\\u016bsu d\\u0101rzos ir cilv\\u0113ka selekcijas rad\\u012bts rezult\\u0101ts un k\\u0101da ir augu arom\\u0101ta noz\\u012bme dab\\u0101, skaidro Latvijas Universit\\u0101tes Biolo\\u0123ijas fakult\\u0101tes Augu fiziolo\\u0123ijas katedras vad\\u012bt\\u0101js, profesors \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\n\\n"Auga smar\\u017ea ir viens no sign\\u0101la veidiem, ko izdala dz\\u012bvie organismi," nor\\u0101da \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\n\\nT\\u0101pat k\\u0101 cilv\\u0113ki sarun\\u0101jas, \\u017eestikul\\u0113 ar\\u012b augi smar\\u017eu izmanto komunik\\u0101cijai, tikai augi ar smar\\u017eu nekomunic\\u0113 sav\\u0101 starp\\u0101.\\n\\n"Ir pat teiciens, ka augi run\\u0101, izmantojot smar\\u017eas, bet ir kurli," atkl\\u0101j \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\xa0\\n\\nSmar\\u017ea ir starporganismu komunik\\u0101cija. To smar\\u017eu, ar kuru "augs sarun\\u0101jas ar augu", cilv\\u0113ki nesaj\\u016bt. Smar\\u017ea ir dom\\u0101t\\u0101 apputeksn\\u0113t\\u0101ju pievilin\\u0101\\u0161anai.\\n\\n\\n"Ja zieds smar\\u017eo, tas gandr\\u012bz 100 % noz\\u012bm\\u0113, ka augam nepiecie\\u0161ams apputeksn\\u0113t\\u0101js," atz\\u012bst \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\xa0\\n\\n\\nSelekcion\\u0113jot augus, radot jaunas \\u0161\\u0137irnes, smar\\u017ea ir p\\u0113d\\u0113jai, par ko dom\\u0101. Tas ir tikai blakus efekts.\\n\\n"Parasti pat ir bijis otr\\u0101di, ziediem, atkar\\u012bb\\u0101 no t\\u0101, vai tie ir grieztie ziedi vai apst\\u0101d\\u012bjumiem, vi\\u0146iem galven\\u0101s \\u012bpa\\u0161\\u012bbas ir, lai skaisti izskat\\u012btos, lai b\\u016btu ilgm\\u016b\\u017e\\u012bgi. Smar\\u017eu efekts ir papildus tam. Faktiski pat past\\u0101v pret\\u0113ja korel\\u0101cija, cik zieds intens\\u012bvi smar\\u017eo un k\\u0101da ir vi\\u0146a ilgm\\u016b\\u017e\\u012bba. Atlasot ilgm\\u016b\\u017e\\u012bg\\u0101kos, daudz\\u0101m sug\\u0101m ir pazudusi sp\\u0113ja veidot smar\\u017eu. Ne\\u013c\\u0137e ir viens no piem\\u0113riem," st\\u0101sta \\u0122ederts Ievi\\u0146\\u0161.\\n\\nSaist\\u012bbas starp zieda kr\\u0101su un smar\\u017eu \\u012bsti nav, nor\\u0101da eksperts.\\n\\nSen\\u0101kie augi Latvijas teritorij\\u0101\\n\\nL\\u012bdz\\u012bgi k\\u0101\\xa0 dz\\u012bvnieki, kas izk\\u0101pa krast\\u0101, un s\\u0101ka\\xa0 att\\u012bst\\u012bties, t\\u0101 ar\\u012b augi no \\u016bden\\u012b m\\u012bto\\u0161aj\\u0101m a\\u013c\\u0123\\u0113m s\\u0101ka apdz\\u012bvot sauszemi, t\\u0101, skatot\\xa0 augu evol\\u016bciju\\xa0 zemes veido\\u0161an\\u0101s v\\u0113stur\\u0113, varam teikt par visu m\\u016bsu plan\\u0113tas augu\\xa0 pirms\\u0101kumiem pirms vair\\u0101kiem simtiem miljonu gadu.\\xa0\\n\\nIepaz\\u012bstam tos senos augus, kuri ir sastopami Latvijas dab\\u0101 un par to st\\u0101sta Latvijas\\xa0 Nacion\\u0101l\\u0101 dabas muzeja vec\\u0101k\\u0101\\xa0 bot\\u0101ni\\u0137e Egita Zviedre. Skatot\\xa0 tagad\\u0113jo Latvijas teritoriju, sen\\u0101kie augi gan pie mums, gan citviet pasaul\\u0113 ir s\\u016bnas.\\n\\nK\\u0101 ko\\u0161i za\\u013ca pamat\\u012bga putek\\u013cu sloti\\u0146a, liel\\u0101 kosa var sasniegt pat pusotru metru garumu un ar \\u0161o iespaid\\u012bgo izm\\u0113ru, k\\u0101 ar\\u012b ar reto sastopam\\u012bbu t\\u0101 ar\\u012b\\xa0 at\\u0161\\u0137iras no cit\\u0101m kosu sug\\u0101m Latvij\\u0101.\\n\\nSkatot t\\u0101l\\u0101k senos augus, paz\\u012bstam\\u0101k\\u0101s un izplat\\u012bt\\u0101k\\u0101s ir papardes, zin\\u0101m\\u0101k\\u0101 ir parast\\u0101 jeb \\u0113rg\\u013cpapaprde,ta\\u010du pie \\u0161iem augiem pieder ar\\u012b\\xa0 \\u0137ekarpapardes, kas atg\\u0101dina visu ko, tikai ne papardi \\u2013 nelieli audzi\\u0146i ar bumbu\\u013cainiem \\u0137ekariem.\\n\\nPirm\\u0101s papardes uz zemes par\\u0101d\\u012bj\\u0101s Karbona period\\u0101, un tas notika pirms aptuveni 350 miljoniem gadu. Tolaik \\u0161ie augi bija koku apm\\u0113ros, ap to laiku ar\\u012b\\xa0 s\\u0101k par\\u0101d\\u012bties s\\u0113klaugi.\\n\\nV\\u0113l, skatot senus augus, ir j\\u0101run\\u0101 par t\\u0101du retumu, ka ezerrieksts \\u2013 \\u016bdens augs, ko m\\u016bsu sen\\u010di ar\\u012b izmantoja p\\u0101rtik\\u0101.'