Kapec vienam salst, bet citam ir karsti jeb termoregulacijas procesi cilveka kermeni

Published: May 18, 2021, 8:07 a.m.

b'K\\u0101dam vienm\\u0113r salst, bet citam vienm\\u0113r ir karsti, neatkar\\u012bgi no laika apst\\u0101k\\u013ciem. Cilv\\u0113ka termoregul\\u0101cija cen\\u0161as uztur\\u0113t optim\\u0101lu temperat\\u016bru, lai nodro\\u0161in\\u0101tu\\xa0 da\\u017e\\u0101dus procesus m\\u016bsu \\u0137ermen\\u012b, ta\\u010du vienlaikus t\\u0101 ir tik da\\u017e\\u0101da un apst\\u0101k\\u013ci, kuros mums j\\u0101izdz\\u012bvo uz \\u0161\\u012bs plan\\u0113tas, ar\\u012b ikdienas liek m\\u016bsu termoregul\\u0101cijas sist\\u0113mai str\\u0101d\\u0101 uz pinu jaudu. K\\u0101 norit termoregul\\u0101cijas procesi cilv\\u0113ka \\u0137ermen\\u012b da\\u017e\\u0101dos apst\\u0101k\\u013cos un \\u0101r\\u0113j\\u0101s vides ietekm\\u0113, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes asoci\\u0113t\\u0101 profesore ma\\u0123istra studiju programmas "Sporta zin\\u0101tne" direktore L\\u012bga Plakane.\\n\\n"M\\u0113s sak\\u0101m, ka cilv\\u0113ks ir homeoterms dz\\u012bvnieks, kas noz\\u012bm\\u0113, ka m\\u0113s cen\\u0161amies uztur\\u0113t stabilu iek\\u0161\\u0113j\\u0101s vides temperat\\u016bru, taj\\u0101 pa\\u0161\\u0101 laik\\u0101 m\\u0113s esam izcil\\u0101kie no dz\\u012bvniekiem ar to, ka esam endotermi dz\\u012bvnieki, ka m\\u0113s sp\\u0113jam main\\u012bt efekt\\u012bvi siltuma produkcijas intensit\\u0101ti. Tas m\\u016bs iev\\u0113rojami at\\u0161\\u0137ir no citiem dz\\u012bvniekiem. Tas noz\\u012bm\\u0113, ka cilv\\u0113ks ir veiksm\\u012bg\\u0101kais dabas veidojums adapt\\u0101cijas zi\\u0146\\u0101," skaidro L\\u012bga Plakane.\\n\\nAukstasi\\u0146u dz\\u012bvnieku "garderobe" ziemas apst\\u0101k\\u013cos\\n\\nCilv\\u0113ka atbilsto\\u0161i gadalaiku mai\\u0146\\u0101m, tikvien k\\u0101 j\\u0101par\\u016bp\\u0113jas par garderobes mai\\u0146u, lai nenosaltu vai nep\\u0101rkarstu, bet dz\\u012bv\\u0101s dabas pasaul\\u0113 ir krietni vair\\u0101k aukstasi\\u0146u dz\\u012bvnieku, kuru \\u0137erme\\u0146a temperat\\u016bra var b\\u016btiski main\\u012bties atkar\\u012bb\\u0101 no vides temperat\\u016bras. \\u0160iem dz\\u012bvniekiem j\\u0101mekl\\u0113 pla\\u0161\\u0101kas iesp\\u0113jas, lai izdz\\u012bvotu, \\u012bpa\\u0161i ziemas apst\\u0101k\\u013cos. Par aukstasi\\u0146u dz\\u012bvnieku "garderobi" st\\u0101sta zoologs, p\\u0113tnieks Latvijas Universit\\u0101t\\u0113 un Daugavpils Universit\\u0101t\\u0113 Andris \\u010ceir\\u0101ns.\\n\\nApz\\u012bm\\u0113jumi \\u201csiltasi\\u0146u\\u201d un \\u201caukstasi\\u0146u\\u201d ir dz\\u012bvnieku valsti raksturojo\\u0161as kategorijas. Runa gan nav par asi\\u0146u temperat\\u016bru, bet par fiziolo\\u0123iskiem meh\\u0101nismiem, lai dz\\u012bvnieki regul\\u0113tu \\u0137erme\\u0146a temperat\\u016bru. Tom\\u0113r b\\u016btu p\\u0101r\\u0101k vienk\\u0101r\\u0161i, ja visu lielo dz\\u012bvnieku sugu daudzveid\\u012bbu satilpin\\u0101tu tikai div\\u0101s kategorij\\u0101s. Viss ir mazliet smalk\\u0101k, un ir ar\\u012b v\\u0113l cits iedal\\u012bjums, kas p\\u0101rkl\\u0101jas ar iepriek\\u0161min\\u0113taj\\u0101m grup\\u0101m. Skaidr\\u012bbu \\u0161aj\\u0101 jaut\\u0101jum\\u0101 ievie\\u0161 Andris \\u010ceir\\u0101ns.\\n\\nIemesls, k\\u0101p\\u0113c skaidri novelkama robe\\u017ea starp \\u201csiltasi\\u0146u\\u201d un \\u201caukstasi\\u0146u\\u201d dz\\u012bvniekiem, ir fakts, ka siltasi\\u0146u dz\\u012bvniekiem \\u0161\\u016bnu l\\u012bmen\\u012b ir j\\u0101b\\u016bt apsildes meh\\u0101nismam, Andra \\u010ceir\\u0101na min\\u0113tajai \\u201ciek\\u0161\\u0113jai kr\\u0101sni\\u0146ai\\u201d. Protams, \\u201ckr\\u0101sni\\u0146as\\u201d var b\\u016bt at\\u0161\\u0137ir\\u012bgas sav\\u0101 efektivit\\u0101t\\u0113, tom\\u0113r tas ir priek\\u0161noteikums siltasi\\u0146u un aukstasi\\u0146u organismu nodal\\u012b\\u0161anai. Bet te v\\u0113lreiz j\\u0101atg\\u0101dina, ka \\u0161\\u012bs divas kategorijas mijiedarbojas ar dal\\u012bjumu homotermos un heterotermos organismos, un skaidr\\u012bbas labad var\\u0113tu teikt, ka vienam organismam m\\u0113s varam pied\\u0113v\\u0113t divas \\u012bpa\\u0161\\u012bbas. Piem\\u0113ram, cilv\\u0113ks ir siltasi\\u0146u homoterms dz\\u012bvnieks, savuk\\u0101rt siksp\\u0101r\\u0146i - siltasi\\u0146u heterotermi dz\\u012bvnieki, jo siksp\\u0101r\\u0146u \\u0137erme\\u0146a temperat\\u016bra ziemo\\u0161anas laik\\u0101 stipri samazin\\u0101s, dz\\u012bvnieki k\\u013c\\u016bst miegaini un jut\\u012bgi pret da\\u017e\\u0101diem trauc\\u0113jumiem. Vairum\\u0101 gad\\u012bjumu siltasi\\u0146u dz\\u012bvniekiem \\u0137erme\\u0146a temperat\\u016bra tom\\u0113r ir past\\u0101v\\u012bga, bet liel\\u0101 da\\u017e\\u0101d\\u012bba ir tie\\u0161i starp aukstasi\\u0146u dz\\u012bvniekiem, kuriem nov\\u0113rojamas gan main\\u012bgas, gan past\\u0101v\\u012bgas \\u0137erme\\u0146a temperat\\u016bras.'