Jaunakais vides zinojums - ka pielagosimies klimata parmainam?

Published: March 29, 2022, 8:07 a.m.

b'Nu jau mit\\u0113ju\\u0161ies str\\u012bdi, vai klimata p\\u0101rmai\\u0146as notiek. T\\u0101pat ar\\u012b zin\\u0101tnieki daudzas desmitgades nor\\u0101da uz cilv\\u0113ka ietekmi \\u0161aj\\u0101 proces\\u0101, ta\\u010du arvien aktu\\u0101l\\u0101ks k\\u013c\\u016bst jaut\\u0101jums, vai \\u0161\\u012bs izmainas var aptur\\u0113t, pat\\u012bt atpaka\\u013c vai iesald\\u0113t. Ja tom\\u0113r n\\u0113, k\\u0101 piel\\u0101goties. Jaun\\u0101kais ANO Klimata p\\u0101rmai\\u0146u starpvald\\u012bbu padomes (IPCC) zi\\u0146ojums fokus\\u0113jas uz adapt\\u0101ciju klimata p\\u0101rmai\\u0146\\u0101m.\\n\\nVai tehnolo\\u0123ijas b\\u016bs panaceja un vai pils\\u0113tas ir tikai riska zona vai ar\\u012b gl\\u0101bi\\u0146\\u0161, klimatam mainoties, v\\u0113rt\\u0113 vides zin\\u0101tnes doktors, biedr\\u012bbas Za\\u013c\\u0101 Br\\u012bv\\u012bba vad\\u012bt\\u0101js\\xa0J\\u0101nis Brizga un\\xa0Pasaules dabas fonda Klimata programmas vad\\u012bt\\u0101ja Laura Treimane.\\n\\nJaun\\u0101kais zi\\u0146ojums ir otrais no trim: pirmais bija 2021.gad\\u0101 un bija saist\\u012bts ar fizik\\u0101laj\\u0101m zin\\u0101tn\\u0113, \\u0161is vair\\u0101k l\\u016bkojas uz piel\\u0101go\\u0161anos klimata p\\u0101rmai\\u0146\\u0101m, tre\\u0161ais b\\u016bs apr\\u012bl\\u012b un tas b\\u016bs saist\\u012bts ar klimata p\\u0101rmai\\u0146u mazin\\u0101\\u0161anu. Pirmo reizi tik apjom\\u012bgs zi\\u0146ojums, kas aptver vair\\u0101k nek\\u0101 3000 lappuses.\\n\\n"B\\u016btisk\\u0101kais zi\\u0146ojuma secin\\u0101jums \\u2013 klimata p\\u0101rmai\\u0146u \\u0101trums un ietekme strauji palielin\\u0101s. \\u0160obr\\u012bd ietekme p\\u0101rsp\\u0113j pa\\u0161reiz\\u0113jo adapt\\u0101cijas pas\\u0101kumus, tas rada sekas," skaidro Laura Treimane.\\n\\n\\n"Uzsv\\u0113rts, ka \\u0161obr\\u012bd klimata p\\u0101rmai\\u0146u sekas nevaram kompens\\u0113t ar adapt\\u0113jo\\u0161iem pas\\u0101kumiem. \\n\\n\\nZi\\u0146ojums pied\\u0101v\\u0101 detaliz\\u0113tu izpratni, k\\u0101 klimata p\\u0101rmai\\u0146as ietekm\\u0113 konkr\\u0113tus pasaules re\\u0123ionus. Tas \\u013cauj izprast, k\\u0101 turpm\\u0101kajos gados t\\u0101s ietekm\\u0113s visu m\\u016bsu ikdienu.\\n\\n"Liel\\u0101k\\u0101 da\\u013ca pasaules valstu uzs\\u0101ku\\u0161as pas\\u0101kumus piel\\u0101go\\u0161an\\u0101s veicin\\u0101\\u0161anai, to ar\\u012b zi\\u0146ojums uzsver," papildina J\\u0101nis Brizga. "Nor\\u0101da, ka pas\\u0101kumi nepietiekami m\\u016bs sagatavo main\\u012bgajai klimata situ\\u0101cijai.\\n\\n\\nV\\u0113l uzsver k\\u0101 l\\u012bdz \\u0161im nepietiekami nov\\u0113rt\\u0113tu risku, ka \\u0161ie klimata p\\u0101rmai\\u0146u draudi var savstarp\\u0113ji kombin\\u0113ties un v\\u0113l vair\\u0101k pastiprin\\u0101t riskus."\\n\\n\\nK\\u0101 piem\\u0113ru vi\\u0146\\u0161 min: sausuma periodi var samazin\\u0101t augsnes mitrumu un tas var v\\u0113l vair\\u0101k samazin\\u0101t viet\\u0113jos nokri\\u0161\\u0146us un attiec\\u012bgi palielin\\u0101t sausuma riskus.\\n\\n"Zin\\u0101tnieki ar\\u012b uzsver, ka draudi, kas saist\\u012bti ar ekstrem\\u0101liem laika apst\\u0101k\\u013ciem \\u2013 ilgiem sausuma periodiem vai strauj\\u0101m lietusg\\u0101z\\u0113m, ir intens\\u012bv\\u0101ki, nek\\u0101 l\\u012bdz \\u0161im p\\u0113tnieki bija v\\u0113rt\\u0113ju\\u0161i. Uzskata, ka n\\u0101kotn\\u0113 pie da\\u017e\\u0101diem temperat\\u016bras scen\\u0101rijiem draudi var\\u0113tu b\\u016bt milz\\u012bgi," turpina J\\u0101nis Brizga. "Uzskats, kas bijis l\\u012bdz \\u0161im, ka emisijas nevaram samazin\\u0101t, varb\\u016bt piel\\u0101gosimies, \\u0161\\u0101da veida pieeja visdr\\u012bz\\u0101k nestr\\u0101d\\u0101s. Mums vienk\\u0101r\\u0161i nav tik daudz resursu, lai var\\u0113tu turpin\\u0101t main\\u012bt klimatu un ieguld\\u012bt piel\\u0101go\\u0161an\\u0101s pas\\u0101kumos.\\n\\n\\nPietr\\u016bks resursu c\\u012bn\\u012bties visda\\u017e\\u0101d\\u0101kaj\\u0101s front\\u0113s, gan c\\u012bn\\u012bties ar j\\u016bras l\\u012bme\\u0146a k\\u0101p\\u0161anu, ar pieaugo\\u0161o temperat\\u016bru, ar nokri\\u0161\\u0146u izmai\\u0146\\u0101m. Tas atst\\u0101j ietekmi pla\\u0161\\u0101 diapazon\\u0101 \\u2013 lauksaimniec\\u012bb\\u0101, vesel\\u012bb\\u0101, pils\\u0113tu infrastrukt\\u016br\\u0101, cit\\u0101s jom\\u0101.\\n\\n\\nTik pla\\u0161as izmai\\u0146as ierastaj\\u0101 dz\\u012bves sist\\u0113m\\u0101 nesp\\u0113sim veikt tik \\u012bs\\u0101 laika period\\u0101."\\n\\nJa samazin\\u0101m emisijas \\u0161odien, dabas procesi v\\u0113l ilgtermi\\u0146\\u0101 m\\u0113\\u0123in\\u0101s atkopties no visa. J\\u0101nis Brizga to sal\\u012bdzina ar lielu ku\\u0123i, kur\\u0161 iet un trajektoriju nemaina, bet kad t\\u0101 s\\u0101k main\\u012bties, p\\u0113c tam to aptur\\u0113t ir \\u013coti gr\\u016bti.\\n\\nLaura Treimane iepaz\\u012bstina ar galvenajiem riskiem klimata p\\u0101rmai\\u0146u zi\\u0146\\u0101 Eirop\\u0101.\\n\\n"Ir redzamas negat\\u012bvas ietekmes cilv\\u0113kiem, ekonomikai un infrastrukt\\u016brai, \\u012bpa\\u0161i piekrastes un iek\\u0161zemes pl\\u016bdu d\\u0113\\u013c. T\\u0101pat riski attiecas gan uz cilv\\u0113ku fizisko, gan ment\\u0101lo vesel\\u012bbu: paaugstin\\u0101ts stress un pieaug cilv\\u0113ku mirst\\u012bba karstuma un temperat\\u016bras paaugstin\\u0101\\u0161an\\u0101s d\\u0113\\u013c," skaidro Laura Treimane.\\n\\n\\n"\\u016adens tr\\u016bkums ar\\u012b Eirop\\u0101 vair\\u0101kiem savstarp\\u0113ji saist\\u012btiem sektoriem, k\\u0101 ar\\u012b lauksamniec\\u012bbas ra\\u017eas samazin\\u0101\\u0161an\\u0101s karstuma un sausuma mijiedarb\\u012bbas ietekm\\u0113."\\n\\n\\n"Piel\\u0101go\\u0161anas politika balst\\u0101s sp\\u0113j\\u0101 piel\\u0101goties apst\\u0101k\\u013cu main\\u012bbai. Notur\\u012bba bie\\u017ei ir atkar\\u012bga, cik daudzveid\\u012bgas ir m\\u016bsu sist\\u0113mas un r\\u012bc\\u012bbas. Praktiski tas var\\u0113tu b\\u016bt piem\\u0113rs par industri\\u0101lo lauksaimniec\\u012bbu, kur mums ir liel\\u0101s plat\\u012bb\\u0101s viens kult\\u016braugs, kas aug, l\\u012bdz \\u0161\\u0101da veida sist\\u0113ma ir v\\u0101r\\u012bga \\u0161\\u0101dos main\\u012bgos laika apst\\u0101k\\u013cos, jo var par\\u0101d\\u012bties k\\u0101da slim\\u012bba, kait\\u0113klis var strauji izplat\\u012bties un izn\\u012bcin\\u0101t\\xa0 visu ra\\u017eu," analiz\\u0113 J\\u0101nis Brizga.\\n\\nVi\\u0146\\u0161 nor\\u0101da, zi\\u0146ojums pied\\u0101v\\u0101 klimata adapt\\u0101cijas pas\\u0101kumos.\\n\\n"M\\u0113s dz\\u012bvojam neskaidr\\u012bbas laikmet\\u0101, mums j\\u0101b\\u016bt gataviem da\\u017e\\u0101diem scen\\u0101rijiem, risin\\u0101jumiem. J\\u0101st\\u0101da da\\u017e\\u0101di kult\\u016braugi, kas samazin\\u0101tu risku, ka n\\u0101kam\\u0101 gad\\u0101 sausuma d\\u0113\\u013c visa ra\\u017ea pazud\\u012bs," v\\u0113rt\\u0113 J\\u0101nis Brizga.\\n\\n\\n"L\\u012bdz\\u0161in\\u0113jie centieni maksim\\u0101li palielin\\u0101t efektivit\\u0101ti vis\\u0101d\\u0101s jom\\u0101s ir samazin\\u0101ju\\u0161i notur\\u012bbu pret main\\u012bgajiem klimata apst\\u0101k\\u013ciem. Lauksaimniec\\u012bbas, ener\\u0123\\u0113tikas, transporta sist\\u0113mas esam padar\\u012bjusi trauslas, \\u013coti j\\u016bt\\u012bgas pret da\\u017e\\u0101d\\u0101m izmai\\u0146\\u0101m."\\n\\n\\nN\\u0101kotnes tehnolo\\u0123ijas siltumn\\u012bc\\u0101s\\n\\nRoboti un tehnolo\\u0123ijas jau \\u0161obr\\u012bd ien\\u0101k d\\u0101rza darbos. Roboti pal\\u012bdz rav\\u0113t, regul\\u0113t \\u016bdens daudzumu augiem siltumn\\u012bc\\u0101s un ne to vien. Bet vai ar tehnolo\\u0123iju pal\\u012bdz\\u012bbu m\\u0113s k\\u0101dreiz var\\u0113sim audz\\u0113t t\\u0101dus d\\u0101rze\\u0146us un aug\\u013cus, kam minim\\u0101li b\\u016btu nepiecie\\u0161ama augsne, \\u016bdens un citas pras\\u012bbas? K\\u0101das var\\u0113tu izskat\\u012bties siltumn\\u012bcas un audz\\u0113tavas n\\u0101kotn\\u0113?\\n\\nLai izaudz\\u0113tu p\\u0101rtikai lietojamus aug\\u013cus un d\\u0101rze\\u0146us, augiem ir nepiecie\\u0161ama apr\\u016bpe. Vispirms ir j\\u0101s\\u0113j s\\u0113klas, t\\u0101l\\u0101k vajadz\\u012bgs mitrums, saules gaisma, un ir ar\\u012b citas pras\\u012bbas. T\\u0101tad \\u2013 cilv\\u0113ku r\\u016bpes lielas, un dar\\u0101mo darbu daudz, t\\u0101p\\u0113c run\\u0101jam par to, k\\u0101 cilv\\u0113kam un visai p\\u0101r\\u0113jai videi aug\\u013cu un d\\u0101rze\\u0146u audz\\u0113\\u0161an\\u0101 sp\\u0113tu pal\\u012bdz\\u0113t roboti.\\n\\nSaruna ar Latvijas Lauksaimniec\\u012bbas universit\\u0101tes Augsnes un augu zin\\u0101t\\u0146u instit\\u016bta profesori un vado\\u0161o p\\u0113tnieci Inu Alsi\\u0146u un \\u0161\\u012b pa\\u0161a instit\\u016bta docentu un vado\\u0161o p\\u0113tnieku Kasparu Kampusu. Sarunas ies\\u0101kum\\u0101 noskaidrojam, vai jau \\u0161obr\\u012bd ir v\\u0113rojams, ka aug\\u013ckop\\u012bb\\u0101 ien\\u0101ktu jaun\\u0101k\\u0101s tehnolo\\u0123ijas, un Ina Alsi\\u0146a atbild apstiprino\\u0161i.\\n\\nUn v\\u0113l \\u2013 Latvijas Lauksaimniec\\u012bbas universit\\u0101tes Augu aizsardz\\u012bbas zin\\u0101tnisk\\u0101 instit\\u016bta \\u201cAgrihorts\\u201d p\\u0113tnieki izveidoju\\u0161i automatiz\\u0113tu robotu nez\\u0101\\u013cu rav\\u0113\\u0161anai, t\\u0101tad ar\\u012b \\u0161\\u0101di pal\\u012bdz tehnolo\\u0123ijas.\\n\\nBet Kaspars Kampuss st\\u0101sta, k\\u0101 robotiz\\u0101cija saist\\u012bta ar ogu audz\\u0113\\u0161anu.'