Grunts piesarnojums: petnieki neiesaka est ap gudrona dikiem vaktas senes

Published: May 19, 2021, 8:07 a.m.

b'Cilv\\u0113ka r\\u012bc\\u012bba vienm\\u0113r atst\\u0101s p\\u0113das vid\\u0113, pat, ja t\\u0101s gar\\u0101mg\\u0101j\\u0113jam nav saskat\\u0101mas un atrodas dzi\\u013ci zem\\u0113.\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes (LU) p\\u0113tnieki izstr\\u0101d\\u0101ju\\u0161i inovat\\u012bvu metodi, ar kuras pal\\u012bdz\\u012bbu noteikt pies\\u0101r\\u0146ojumu grunt\\u012b, p\\u0113t\\u012bjumi notiku\\u0161i In\\u010dukalna s\\u0113rsk\\u0101b\\u0101 gudrona d\\u012b\\u0137u apkaim\\u0113. Pla\\u0161\\u0101k st\\u0101sta\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes p\\u0113tnieki Kristaps Lamsters, J\\u0101nis Karu\\u0161s un Dmitrijs Por\\u0161onovs.\\n\\nGrunts pies\\u0101r\\u0146ojums reiz\\u0113m ir gan saskat\\u0101ms, gan saj\\u016btams, piem\\u0113ram, In\\u010dukalna gudrona d\\u012b\\u0137os ir monitoringa urbumi, pie kuriem ir j\\u016btams naftas produktu arom\\u0101ts.\\n\\nIr diezgan daudz pies\\u0101r\\u0146otu vietu, kuras var iepaz\\u012bst Latvijas Vides, \\u0123eolo\\u0123ijas un meteorolo\\u0123ijas\\xa0centra m\\u0101jaslap\\u0101 ievietot\\u0101 kart\\u0113 un sarakst\\u0101. Kopum\\u0101 \\u0161\\u0101du vietu ir ap 3000.\\n\\n"Grunts pies\\u0101r\\u0146ojuma reiz\\u0113m ir vair\\u0101k, nek\\u0101 mums liekas, ka tas ir," skaidro J\\u0101nis Karu\\u0161s.\\n\\nP\\u0113tnieki ar\\u012b satiku\\u0161i s\\u0113\\u0146ot\\u0101jus daudz In\\u010dukalna gudrona d\\u012b\\u0137u apk\\u0101rtn\\u0113, cilv\\u0113ki v\\u0101c s\\u0113nes un pat\\xa0 nenojau\\u0161, ka zem\\u0113 ir pies\\u0101r\\u0146ojums un ir ar\\u012b s\\u0113n\\u0113s, ko lasa, tas ir.\\n\\n"Liel\\u0101k\\u0101 b\\u012bstam\\u012bba, ka vieta ir pies\\u0101r\\u0146ota, bet cilv\\u0113ks ar sav\\u0101m ma\\u0146\\u0101m to neredz," v\\u0113rt\\u0113 J\\u0101nis Karu\\u0161s.\\n\\n"Liel\\u0101koties cilv\\u0113ki nezina, ka, dodoties me\\u017e\\u0101 v\\u0101kt ogas un s\\u0113nes, smagie met\\u0101li var non\\u0101kt vi\\u0146u organism\\u0101. Reiz\\u0113m \\u017e\\u0113l, ka pa\\u0161vald\\u012bbu attieksme ir noraido\\u0161a pret potenci\\u0101lo pies\\u0101r\\u0146ojumu. Ir j\\u0101veic oblig\\u0101ti \\u0161\\u012b izp\\u0113te vis\\u0101s viet\\u0101s, kur potenci\\u0101li kaut k\\u0101ds pies\\u0101r\\u0146ojums var\\u0113tu b\\u016bt un sabiedr\\u012bbai b\\u016btu dro\\u0161i uztur\\u0113ties apk\\u0101rt\\u0113j\\u0101 vid\\u0113," uzskata Kristaps Lamsters.\\n\\n\\n"Esmu iev\\u0101cis s\\u0113nes ap gudrona d\\u012b\\u0137iem un pam\\u0113r\\u012bjis tur met\\u0101lus. \\u0112st es to neieteiktu. Es tur esmu atradis gan kadmiju paaugstin\\u0101tas koncentr\\u0101cijas, gan dz\\u012bvsudrabu, gan cinku, gan eksotisk\\u0101kus met\\u0101lus, k\\u0101 stronciju un c\\u0113ziju. Neko t\\u0101du, kas nogalin\\u0101tu uzreiz, bet tas nav nekas t\\u0101ds, ko \\u0113st katru dienu. Tas var b\\u016bt b\\u012bstami," atkl\\u0101j Dmitrijs Por\\u0161onovs.\\n\\n\\nAr LU zin\\u0101tnieku izstr\\u0101d\\u0101to metodi noteiks pies\\u0101r\\u0146ojumu ar\\u012b biju\\u0161aj\\u0101 Olaines \\u0161\\u0137idro atkritumu izg\\u0101ztuves teritorij\\u0101, kur non\\u0101ca Olaines farmaceitisko r\\u016bpn\\u012bcu atkritumi. Turpin\\u0101s ar\\u012b In\\u010dukalna gudrona d\\u012b\\u0137u izp\\u0113ti, k\\u0101 ar\\u012b identific\\u0113ta bijus\\u012b degvielas b\\u0101ze net\\u0101lu R\\u012bgas, laku un sm\\u0113re\\u013c\\u013cu noliktava Broc\\u0113nos.\\n\\nPies\\u0101r\\u0146ojums nekur nepaz\\u016bd, bet izklied\\u0113jas apk\\u0101rt\\u0113j\\u0101 vid\\u0113, tas saist\\u012bts ar grunts\\u016bde\\u0146u kust\\u012bbu liel\\u0101 m\\u0113r\\u0101.\\n\\nPraktiski vis\\u0101s valst\\u012bs ir vietas, kas ir potenci\\u0101li pies\\u0101r\\u0146otas. Latvija nav unik\\u0101la. Var p\\u0101rbaud\\u012bt jau min\\u0113t\\u0101 re\\u0123istr\\u0101. P\\u0113tnieki neiesaka v\\u0101kt me\\u017ea veltes blakus lielce\\u013cam, ar\\u012b pamest\\u0101s vec\\u0101s milit\\u0101r\\u0101s zon\\u0101s nevajadz\\u0113tu nodarboties ar dabas vel\\u0161u iev\\u0101k\\u0161anu, jo past\\u0101v iesp\\u0113ja, ka \\u0161\\u012b objekta ir k\\u0101das vielas nopl\\u016bdu\\u0161as. Prec\\u012bzi nav zin\\u0101ms, cik daudz ir pies\\u0101r\\u0146oto vietu, jo ar\\u012b kart\\u0113 nor\\u0101d\\u012bt\\u0101s, ir min\\u0113tas k\\u0101 potenci\\u0101li pies\\u0101r\\u0146otas, nor\\u0101da\\xa0Dmitrijs Por\\u0161onovs.\\n\\nP\\u0113t\\u012bjumi veikti LZP FLLP projekt\\u0101 "Kompleksu \\u0123eofizik\\u0101lo datu integr\\u0113\\u0161ana un izmanto\\u0161ana grunts pies\\u0101r\\u0146ojuma kart\\u0113\\u0161an\\u0101", lzp-2020/2-0171.\\n\\nInovat\\u012bvs risin\\u0101jums veco autoriepu otrreiz\\u0113jai izmanto\\u0161anai\\n\\nK\\u0101 atbr\\u012bvoties no nolietotaj\\u0101m autoriep\\u0101m, nepies\\u0101r\\u0146ojot vidi, vienlaikus uzlabojot autoce\\u013cu kvalit\\u0101ti? Atbilde \\u2013 dot riep\\u0101 otro iesp\\u0113ju, p\\u0101rv\\u0113r\\u0161ot t\\u0101s ce\\u013ca segum\\u0101. R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s universit\\u0101tes (RTU) Ce\\u013cu un tiltu katedras vado\\u0161ais p\\u0113tnieks Viktors Haritonovs radis risin\\u0101jumu riepu p\\u0101rstr\\u0101dei asfalta segum\\u0101. Vi\\u0146\\u0161 skaidro, k\\u0101 notiek \\u0161is process un cik lielu plat\\u012bbu var nokl\\u0101t ar vienu riepu.\\n\\nFakts, ka aizvien liel\\u0101ka uzman\\u012bba tie piev\\u0113rsta apk\\u0101rt\\u0113jais videi, p\\u0113dai, ko cilv\\u0113ks vid\\u0113 atst\\u0101j aiz sevis, tai skait\\u0101 atkritumus, ir novedis pie jaut\\u0101juma, kur likt noliet\\u0101s automa\\u0161\\u012bnu riepas. Viens risin\\u0101jums ir pie\\u0161\\u0137irt t\\u0101m otru m\\u016b\\u017eu, p\\u0101rv\\u0113r\\u0161ot riepas asfalta segum\\u0101. Tas ir gan riepu dz\\u012bves turpin\\u0101jums cit\\u0101 veidol\\u0101, k\\u0101 ar\\u012b iesp\\u0113ja uzlabot eso\\u0161os ce\\u013cus. Risin\\u0101jumu jau pirms piecpadsmit gadiem s\\u0101ka mekl\\u0113t p\\u0113tnieks Viktors Haritonovs, skatot un analiz\\u0113jot, k\\u0101p\\u0113c uz ce\\u013ciem veidojas automa\\u0161\\u012bnu iebraukt\\u0101s rises un k\\u0101 t\\u0101s nov\\u0113rst.\\n\\n\\u0160\\u012bs vasaras otraj\\u0101 pus\\u0113 RTU zin\\u0101tnieki ar\\u012b p\\u0101rbaud\\u012bs, k\\u0101 jaunais no p\\u0101rstr\\u0101d\\u0101j\\u0101m riep\\u0101m veidotais segums darbosies praks\\u0113. \\u0160obr\\u012bd notiek p\\u0101rrunas, konkr\\u0113tu kuros ce\\u013ca posmos tiks iekl\\u0101ta \\u0161\\u012b bitumena un riepu gumijas masa. Viktors Haritonovs ar\\u012b st\\u0101sta, k\\u0101 soli par solim notiek process - ce\\u013c\\u0161 no lietot\\u0101s riepas l\\u012bdz asfalta segumam.\\n\\nUn nosl\\u0113gum\\u0101 matem\\u0101tikas uzdevums - cik lielu plat\\u012bbu var nokl\\u0101t no vienas riepas? No vienas viegl\\u0101s automa\\u0161\\u012bnas riepas ieg\\u016btais izejmateri\\u0101ls kop\\u0101 ar citiem komponentiem var nokl\\u0101t 6 kvadr\\u0101tmetrus asfalt\\u0113ta ce\\u013ca.'