Edams - needams: ko par to saka zinatne, pavargramatas un restorani musdienas?

Published: June 1, 2023, 8:07 a.m.

b'Aktivitiz\\u0113jam gar\\u0161as k\\u0101rpi\\u0146as, raid\\u012bjumu veltot \\u0113dieniem. Tom\\u0113r ne viss b\\u016bs pie\\u0146emams v\\u0113deriem, un tam iemesli var\\u0113tu b\\u016bt da\\u017e\\u0101di - gan biolo\\u0123iski, gan psiholo\\u0123iski, gan trad\\u012bcij\\u0101s balst\\u012bti. K\\u0101 ne\\u0113damas lietas v\\u0113sturiski k\\u013cuvu\\u0161as par \\u0113dam\\u0101m un ko m\\u0113s visp\\u0101r uzskat\\u0101m par \\u0113damu un ne\\u0113damu?\\n\\nK\\u0101p\\u0113c cilv\\u0113ks var \\u0113st rudzupu\\u0137es un spin\\u0101tus, bet nedr\\u012bkst \\u0113st z\\u0101li un koka mizu? Vai ne\\u0113damas lietas var padar\\u012bt \\u0113damas: ko par to saka zin\\u0101tne, pav\\u0101rgr\\u0101matas un restor\\u0101ni m\\u016bsdien\\u0101s, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro \\u0113diena kult\\u016bras p\\u0113tniece, Latvijas Nacion\\u0101l\\u0101 v\\u0113stures muzeja Etnogr\\u0101fijas noda\\u013cas p\\u0113tniece Astra Spalv\\u0113na un p\\u0101rtikas tehnolo\\u0123e, Latvijas Biozin\\u0101t\\u0146u un tehnolo\\u0123iju universit\\u0101tes P\\u0101rtikas tehnolo\\u0123ijas fakult\\u0101tes docente un p\\u0113tniece Liene Ozola.\\n\\nP\\u0101rtika var b\\u016bt tas, kas nenodar\\u012bs kait\\u0113jumu cilv\\u0113kam. Tas, kas nosaka, vai produkts ir \\u0113dams, vai n\\u0113, ir t\\u0101 \\u0137\\u012bmiskais sast\\u0101vs un k\\u0101 tas ir uzb\\u016bv\\u0113ts. Vai varam uz\\u0146emt uzturvielas un organisms to var sadal\\u012bt.\\n\\n"Ne visas lietas, kas ir ne\\u0113damas, ir toksiskas, bet tas, kas ir toksisks, ir ne\\u0113dams," nor\\u0101da\\xa0Liene Ozola.\\n\\nPiem\\u0113ram, z\\u0101le nav toksiska, to varam ko\\u0161\\u013c\\u0101t, bet neuz\\u0146emsim \\u0137\\u012bmisko komponentus, ko t\\u0101 satur. Tikai pat\\u0113r\\u0113sim ener\\u0123iju.\\n\\n\\u0160odien esam pie\\u0146\\u0113mu\\u0161i, ka viss, kas uz \\u0161\\u0137\\u012bvja ir \\u0113dams. \\u0112diena gatavot\\u0101ju atbild\\u012bba ir zin\\u0101t, kas ir \\u0113dams, ka n\\u0113.\\n\\nAgr\\u0101k dekor\\u0113ja ar\\u012b ar ne\\u0113dam\\u0101m liet\\u0101m.\\n\\n"Piem\\u0113ram, renesanses laik\\u0101, ja pasniedza cepe\\u0161us, ceptus putnus, to m\\u0113dza dekor\\u0113t ar iepriek\\u0161 nopl\\u016bktaj\\u0101m spalv\\u0101m, iepriek\\u0161 nocirstaj\\u0101m galv\\u0101m, kas, protams, bija ne\\u0113damas. \\u0160\\u0101da prakse bija," nor\\u0101da Astra Spalv\\u0113na.\\n\\nPriek\\u0161stati ir laika gait\\u0101 ar\\u012b main\\u012bgi un varam ar\\u012b iem\\u0101c\\u012bties kaut ko \\u0113st, mainoties apst\\u0101k\\u013ciem, gan klimatiskiem, gan individu\\u0101liem.\\n\\n"Nesens piem\\u0113rs par Latviju 90. gados, kad main\\u012bj\\u0101s racions, kas ikdien\\u0101 bija pieejams, par v\\u012bnu uzskat\\u012bja salds dz\\u0113riens, tam pretstats bija sk\\u0101bie v\\u012bni, kas visiem negar\\u0161oja un lika saviebties, \\u0161obr\\u012bd klasifik\\u0101cija ir cita un cit\\u0101d\\u0101 veid\\u0101 dom\\u0101jam par gar\\u0161\\u0101m.\\n\\n\\nVai pirm\\u0101s ol\\u012bvas, m\\u012bdijas vai garneles, kas m\\u016bs uztrauca t\\u0101pat k\\u0101 kukai\\u0146i, kas ar ac\\u012bm skat\\u0101s mums pret\\u012b no \\u0161\\u0137\\u012bvja. K\\u0101das tik nebija t\\u0101s saj\\u016btas, ko cilv\\u0113kiem izrais\\u012bja \\u0161ie neredz\\u0113tie produkti. \\u0160obr\\u012bd esam savu attieksmi main\\u012bju\\u0161i. \\n\\n\\nSaj\\u016btas, m\\u0113\\u0123inot sev no\\u0161\\u0137irt, tas ir \\u0113dams var ne\\u0113dams, ir gan kult\\u016bras noteiktas, bet var b\\u016bt ar\\u012b individu\\u0101la patika un nepatika," atz\\u012bst Astra Spalv\\u0113na.\\n\\nLai no\\u0161\\u0137irtu \\u0113damu no ne\\u0113dama, svar\\u012bgi ir ne tikai biolo\\u0123iskie faktori, bet ar\\u012b kult\\u016bras nosac\\u012bjumi.\\n\\n"Kas mums \\u0161\\u0137iet nepie\\u0146emams kult\\u016br\\u0101, nenoz\\u012bm\\u0113, ka tas ir ne\\u0113dams. Tas pat var b\\u016bt kaut kas \\u013coti labs, vajadz\\u012bgs un vesel\\u012bgs, bet\\xa0 mums nav trad\\u012bcijas to \\u0113st," analiz\\u0113 Astra Spalv\\u0113na. "Reiz\\u0113m tie var b\\u016bt ar\\u012b simboliski apsv\\u0113rumi. Piem\\u0113ram, mums ir st\\u0101r\\u0137i vai gulbji, ko ne\\u0113dam. Bet renesans\\u0113, gan v\\u0113lajos viduslaikos \\u0161os putnus \\u0113da. K\\u0101d\\u0113\\u013c ne? Gan lielos putnus, gan dzied\\u0101tjputnus Eirop\\u0101 pat\\u0113r\\u0113ja, ar\\u012b Latvij\\u0101 \\u0113stas gan v\\u0101rnas, gan balo\\u017ei. \\u0160obr\\u012bd vairs to nedar\\u0101m. M\\u0113s \\u0161iem putniem pie\\u0161\\u0137iram simbolisku noz\\u012bmi - st\\u0101r\\u0137is ir sv\\u0113telis, gulbis ir romantikas simbols, mums ir miera balodis. T\\u0101d\\u0101 veid\\u0101 veidojas attieksme pret dz\\u012bvniekiem, putniem un m\\u0113s to s\\u0101kam iedal\\u012bt. Piem\\u0113ram, m\\u0101jas m\\u012blu\\u013cos - su\\u0146os un ka\\u0137os, ko ne\\u0113dam, vai tru\\u0161os, kas ir tikpat p\\u016bkaini un m\\u012bl\\u012bgi, tom\\u0113r \\u0113dami."\\n\\n"Otra lieta - vienm\\u0113r kult\\u016bras nosac\\u012bjumiem ir vai nu pamats vai vismaz saist\\u012bba ar racion\\u0101liem apsv\\u0113rumiem. Ja iedom\\u0101jaties br\\u012bdi, kad cilv\\u0113ku p\\u0101rtikai pieejami tikai savva\\u013cas dz\\u012bvnieki, tad, ko varu no\\u0137ert, to \\u0113du. Taj\\u0101 br\\u012bd\\u012b, kad dz\\u012bvnieki ir pieradin\\u0101ti, kad tos jau audz\\u0113 ar apsv\\u0113rumu, ka izmantos p\\u0101rtikai, ar\\u012b priek\\u0161stats par ga\\u013cu ir cit\\u0101ds. Ja sal\\u012bdzina st\\u0101r\\u0137i ar broileri - kur\\u0161 b\\u016bs gar\\u0161\\u012bg\\u0101ks un viegl\\u0101k izmantojams p\\u0101rtik\\u0101 un kas b\\u016bs viegl\\u0101k pieejams? Ar\\u012b \\u0161\\u0101di apsv\\u0113rumi past\\u0101v," turpina Astra Spalv\\u0113na.\\n\\nJ\\u0113la ga\\u013ca cilv\\u0113ku uztur\\u0101: iesp\\u0113jas un ar\\u012b riski\\n\\nTartars, karpa\\u010do, su\\u0161i ir ierasti \\u0113dieni gan smalku restor\\u0101nu \\u0113dienkart\\u0113s, gan m\\u0101j\\u0101s pagatavojama uzkoda, bet visas min\\u0113t\\u0101s malt\\u012btes ir gatavotas no termiski neapstr\\u0101d\\u0101tas ga\\u013cas. \\u0112dieni no j\\u0113las ga\\u013cas kop\\u0161 senatnes ir ien\\u0101ku\\u0161i m\\u016bsu virtuv\\u0113, bet \\u0161odien, att\\u012bstoties p\\u0113t\\u012bjumiem p\\u0101rtikas dro\\u0161\\u012bbas jom\\u0101, m\\u0113s nereti ar aizdom\\u0101m raug\\u0101mies uz \\u0161\\u0101du p\\u0101rtiku. Kura dz\\u012bvnieka j\\u0113l\\u0101 ga\\u013ca ir visb\\u012bstam\\u0101k\\u0101, kura - dro\\u0161i lietojama uztur\\u0101 un kur\\u0101m cilv\\u0113ku grup\\u0101m ir j\\u0101uzman\\u0101s no \\u0161\\u0101das malt\\u012btes, par to saruna ar P\\u0101rtikas dro\\u0161\\u012bbas, dz\\u012bvnieku vesel\\u012bbas un vides zin\\u0101tnisk\\u0101 instit\\u016bta \\u201cBIOR\\u201d direktoru Aivaru B\\u0113rzi\\u0146u.\\n\\nVair\\u0101ki zin\\u0101tnieku veiktie p\\u0113t\\u012bjumi liecina, ka \\xa0cilv\\u0113ces evol\\u016bcijas proces\\u0101 v\\u0113l pirms neandert\\u0101lie\\u0161iem, aptuveni pusotra miljona gadu sen\\u0101 pag\\u0101tn\\u0113 cilv\\u0113ki ir uztur\\u0101 lietoju\\u0161i j\\u0113lu ga\\u013cu. Protams, tas ir saist\\u012bts ar pirmatn\\u0113j\\u0101 cilv\\u0113ka prasmi ieg\\u016bt uguni, kas, k\\u0101 nor\\u0101da popul\\u0101rzin\\u0101tnisk\\u0101 interneta vietne \\u201eScience Daily\\u201d,\\xa0 ir str\\u012bd\\u012bgs jaut\\u0101jums, jo da\\u017ei p\\u0113tnieki apgalvo, ka uguni s\\u0101ka izmantot apm\\u0113ram pirms 1,8 miljoniem gadu, savuk\\u0101rt citi nor\\u0101da, ka tas bija pirms 300000 gadu.\\n\\nLai vai k\\u0101, bet ir skaidrs, ka senie cilv\\u0113ki to lietoju\\u0161i vajadz\\u012bbas spiesti, bet\\xa0 m\\u016bsdien\\u0101s t\\u0101 ir gar\\u0161as un gaumes lieta. Zinot, cik lielu v\\u0113r\\u012bbu m\\u016bsdien\\u0101s piev\\u0113r\\u0161am p\\u0101rtikas dro\\u0161\\u012bbai, da\\u013ca cilv\\u0113ku var\\u0113tu\\xa0 \\u0161ausm\\u0101s viebties par \\u0161\\u0101d\\u0101m barbarisk\\u0101m malt\\u012bt\\u0113m, tom\\u0113r gan smalkos restor\\u0101nos, gan pa\\u0161i m\\u0101j\\u0101s varam pagatavot tartaru jeb tat\\u0101rmaiz\\u012btes, kas ir s\\u012bki sakap\\u0101ta liellopa vai zivs ga\\u013ca, ko pasniedz ar j\\u0113lu olu, vai karpa\\u010do \\u2013 to pa\\u0161u dz\\u012bvnieku \\u013coti pl\\u0101ni sagrieztu ga\\u013cu, vai, piem\\u0113ram, mazs\\u0101l\\u012btu lasi. T\\u0101p\\u0113c skaidrojam, cik liela m\\u0113r\\u0101 j\\u0113la ga\\u013ca var vai nevar kait\\u0113t m\\u016bsu vesel\\u012bbai?\\n\\n\\u0112dot pareizi glab\\u0101tu un apstr\\u0101d\\u0101tu j\\u0113las ga\\u013cu liel\\u0101s likst\\u0101s iedz\\u012bvoties nevaram, ta\\u010du ir viens bet \\u2013 ne visiem cilv\\u0113kiem \\u0161\\u0101das ga\\u013cas malt\\u012btes ir v\\u0113lamas. Aivars B\\u0113rzi\\u0146\\u0161 iesaka uzman\\u012bties topo\\u0161aj\\u0101m m\\u0101mi\\u0146\\u0101m un cilv\\u0113kiem\\xa0 gados.'