Dzivnieku inteligence - vai varam to izmerit un sarindot?

Published: June 15, 2022, 8:07 a.m.

b'Cilv\\u0113ka attiec\\u012bbas ar dz\\u012bvniekiem ir bezgala komplic\\u0113tas - no m\\u0101jas m\\u012blu\\u013ciem l\\u012bdz industri\\u0101li audz\\u0113tiem dz\\u012bvniekiem, no pl\\u0113s\\u0113jiem, kas ir apdraud\\u0113jums, l\\u012bdz rezerv\\u0101tos m\\u012bto\\u0161iem indiv\\u012bdiem, kuriem apdraud\\u0113jums esam m\\u0113s, cilv\\u0113ki. M\\u0113s kop\\u0101 apdz\\u012bvojam \\u0161o plan\\u0113tu, t\\u0101p\\u0113c cilv\\u0113ka v\\u0113sture ir tik sena, cik senas ir m\\u016bsu attiec\\u012bbas ar dz\\u012bvniekiem sev l\\u012bdz\\u0101s. Lai lab\\u0101k iepaz\\u012btu \\u0161os organismus, radusies ideja izveidot t\\u0101du k\\u0101 dz\\u012bvnieku inteli\\u0123ences periodisko tabulu. K\\u0101da izskat\\u012btos periodisk\\u0101 tabula, ja \\u0137\\u012bmisko elementu viet\\u0101 b\\u016btu sarindoti dz\\u012bvnieki, balstoties uz to intelektu\\u0101laj\\u0101m sp\\u0113j\\u0101m? K\\u0101p\\u0113c ir radusies v\\u0113lme noteikt, kur\\u0161 dz\\u012bvnieks ir apvelt\\u012bts ar liel\\u0101ku gudr\\u012bbu, kur\\u0161 n\\u0113? K\\u0101 to noteikt un k\\u0101ds no t\\u0101 ieguvums pa\\u0161iem dz\\u012bvniekiem, v\\u0113rt\\u0113 Tartu universit\\u0101tes profesors, Latvijas Universit\\u0101tes profesors, biologs Indri\\u0137is Krams Latvijas Universit\\u0101tes docents, filosofs Artis Svece.\\n\\nV\\u0113rt\\u0113jot ieceri sarindot un grup\\u0113t dz\\u012bvniekus l\\u012bdz\\u012bgi k\\u0101 \\u0137\\u012bmiskos elementus periodisk\\u0101 tabul\\u0101, vadoties p\\u0113c to gudr\\u012bbas vai inteli\\u0123ences, Artis Svece atz\\u012bst, ka atsauce uz Mende\\u013cejeva tabulu ir tikai metafora. Sakar\\u012bbas, kas ir Mende\\u013cejeva tabul\\u0101, diez vai var\\u0113tu atrast, \\u0161\\u0101d\\u0101 veid\\u0101 sak\\u0101rtojot intelektu.\\n\\n"Viena probl\\u0113ma ar dz\\u012bvnieka intelektu ir t\\u0101da, ka par atskaites punktu parasti uztveram cilv\\u0113ka intelektu un iedom\\u0101jamies, ka dz\\u012bvniekam ir kaut kas l\\u012bdz\\u012bgs, bet maz\\u0101k\\u0101 m\\u0113r\\u0101 un tagad m\\u0113\\u0123in\\u0101m sak\\u0101rtot - aizvien maz\\u0101ks un maz\\u0101ks. Tas ir problem\\u0101tiski, jo dz\\u012bvnieka kognit\\u012bv\\u0101s sp\\u0113jas ir da\\u017e\\u0101das un nevar salikt vien\\u0101 rindi\\u0146\\u0101. Ir dz\\u012bvnieki, kuriem atmi\\u0146a ir att\\u012bst\\u012bt\\u0101ka nek\\u0101 cilv\\u0113kam, ir dz\\u012bvnieki, kuriem sp\\u0113ja orient\\u0113ties telp\\u0101 ir lab\\u0101ka nek\\u0101 cilv\\u0113kiem. Ja m\\u0113s sak\\u0101m, ka t\\u0101s visas intelekta sast\\u0101vda\\u013cas, tad t\\u0101 hierarhija izj\\u016bk," v\\u0113rt\\u0113 Artis Svece.\\n\\n\\n"Man liekas, ka m\\u0113r\\u0137is ir izveidot t\\u0101du karti ar da\\u017e\\u0101d\\u0101m ment\\u0101l\\u0101m un kognit\\u012bv\\u0101m sp\\u0113j\\u0101m, un tad m\\u0113s var\\u0113sim nevis l\\u012bnij\\u0101 skat\\u012bt cilv\\u0113ka un dz\\u012bvnieka intelektu, bet vismaz div\\u0101s vai trij\\u0101s dimensij\\u0101s. \\n\\n\\nTad m\\u0113s redz\\u0113sim, ka bit\\u0113m varb\\u016bt nav izcila atmi\\u0146a, bet t\\u0101s sp\\u0113j komunic\\u0113t par liet\\u0101m, kas nav \\u0161eit un tagad, kam\\u0113r balodis varb\\u016bt, ir p\\u0113t\\u012bjumi, kas saka, ka vi\\u0146iem ir t\\u0101di k\\u0101 koncepti, bet vi\\u0146i varb\\u016bt nevar komunic\\u0113t par to, kas nav \\u0161eit un tagad. T\\u0101 b\\u016btu t\\u0101da daudzveid\\u012bga ment\\u0101lo, kognit\\u012bvo sp\\u0113ju karte. Man liekas, ka tam ir j\\u0113ga, bet to nevajadz\\u0113tu uztvert k\\u0101 m\\u0113\\u0123in\\u0101jumu sak\\u0101rtot dz\\u012bvniekus hierarhij\\u0101 - visgudr\\u0101kais dz\\u012bvnieks un vismu\\u013c\\u0137\\u012bg\\u0101kais dz\\u012bvnieks," skaidro Artis Svece.\\n\\nK\\u0101da b\\u016btu kognit\\u012bvo sp\\u0113ju karte, skatoties dz\\u012bvnieku pasaul\\u0113?\\n\\n"Nervu sist\\u0113ma dom\\u0101ta, lai izdz\\u012bvotu main\\u012bgajos dz\\u012bves apst\\u0101k\\u013cos. Dinozauri bija pla\\u0161i izplat\\u012bti, bija ar liel\\u0101m galv\\u0101m, ac\\u012bmredzot labi att\\u012bst\\u012btu nervu sist\\u0113mu, bet vi\\u0146i izmira. T\\u0101p\\u0113c, apst\\u0101k\\u013ciem mainoties, ja m\\u0113s gribam nodefin\\u0113t, kur\\u0161 ir gudr\\u0101kais, kur\\u0161 ir bijis adapt\\u0113t\\u0101kais, runa ir par to, kur\\u0161 izdz\\u012bvos cauri apst\\u0101k\\u013ciem, k\\u0101di v\\u0113l b\\u016bs," analiz\\u0113 Indri\\u0137is Krams.\\n\\n"Evol\\u016bcija l\\u012bdz \\u0161im nav rad\\u012bjusi superorganismu, jo apst\\u0101k\\u013ci main\\u0101s tik liel\\u0101 m\\u0113r\\u0101, ka superorganisms, visgudr\\u0101kais, nekad nav radies un nerad\\u012bsies.\\n\\n\\n\\u0160\\u012b br\\u012b\\u017ea apst\\u0101k\\u013cos cilv\\u0113ks "vinn\\u0113", m\\u0113s esam okup\\u0113ju\\u0161i visus kontinentus, visas iesp\\u0113jam\\u0101s ekosist\\u0113mas un m\\u0113s tur domin\\u0113jam, m\\u0113s at\\u0146emam visiem visu, ne\\u013caujam cit\\u0101m sug\\u0101m izv\\u0113rsties tik pla\\u0161i, k\\u0101 m\\u0113s pa\\u0161i. Bet kaut k\\u0101d\\u0101 br\\u012bd\\u012b ar\\u012b m\\u016bsu suga kaut kur izzud\\u012bs. Ne glu\\u017ei vien\\u0101 dien\\u0101 k\\u0101 dinozauri, un tad n\\u0101ks tie, kas b\\u016bs v\\u0113l att\\u012bst\\u012bt\\u0101ki tai n\\u0101kotnes videi," turpina Indri\\u0137is Krams.\\n\\n\\n"Cilv\\u0113ks pa\\u0161laik dz\\u012bvo vid\\u0113, k\\u0101d\\u0101 nekad nav dz\\u012bvojis, nekad nav bijis rad\\u012bts \\u0161ai videi. Es tom\\u0113r liktu priek\\u0161gal\\u0101 cilv\\u0113ku. Vi\\u0146\\u0161 demonstr\\u0113 sp\\u0113jas dz\\u012bvot vid\\u0113, kur\\u0101 nav bijis. Tie, kas ir n\\u0101kamie, kas sp\\u0113j uztvert dz\\u012bves momentu, vai nu m\\u0113s b\\u016bsim vai neb\\u016bsim, ir tie, kas dz\\u012bvo pils\\u0113t\\u0101, kas sp\\u0113j ar mums sadz\\u012bvot kop\\u0101. Tie var b\\u016bt lidot, skriet pa zemi sp\\u0113j\\u012bgi dz\\u012bvnieki. Galvenais, ka vi\\u0146i sp\\u0113j adapt\\u0113ties un uztvert to vidi, kas pa\\u0161laik rodas vis\\u0101 plan\\u0113t\\u0101 - me\\u017ei tiek izcirsti, tuksne\\u0161i izple\\u0161as. Ir viena kategorija dz\\u012bvnieku, kaut vai lapsas, balo\\u017ei, v\\u0101rnas, kov\\u0101r\\u0146i, pat vanagi R\\u012bg\\u0101 ien\\u0101ku\\u0161i pamat\\u012bgi, tie ir visi, kuru nervu sist\\u0113ma \\u013c\\u0101vusi izdz\\u012bvot, rad\\u012bt p\\u0113cn\\u0101c\\u0113jus. T\\u0101p\\u0113c tie ir visatt\\u012bst\\u012bt\\u0101kie," atz\\u012bst Indri\\u0137is Krams.\\n\\nIecer\\u0113t\\u0101 tabula b\\u016btu skaista sh\\u0113ma, kur par\\u0101d\\u012bt, ka ne visu var m\\u0113r\\u012bt attiec\\u012bb\\u0101 citam pret citu p\\u0113c vieniem un tiem pa\\u0161iem krit\\u0113rijiem.\\n\\nSare\\u017e\\u0123\\u012btais \\u0123\\u0113nija pr\\u0101ts\\n\\nNe reizi vien pasaules v\\u0113stur\\u0113 esam redz\\u0113ju\\u0161i \\u0123eni\\u0101lus pr\\u0101tus, kurus pavada netipiska uzved\\u012bba un da\\u017ek\\u0101rt ar\\u012b psihes trauc\\u0113jumi. Vien\\u0101 gad\\u012bjum\\u0101 varam run\\u0101t par psihisku novirzi un k\\u0101d\\u0101m \\u012bpa\\u0161\\u0101m sp\\u0113j\\u0101m \\u0161aur\\u0101 jom\\u0101, otr\\u0101 - \\u0123\\u0113nijs, kuram smadzenes str\\u0101d\\u0101 netradicion\\u0101li. T\\u0101, run\\u0101jot par \\u0123enialit\\u0101ti un psihisku saslim\\u0161anu, atz\\u012bst\\xa0neirolo\\u0123e, R\\u012bgas Stradi\\u0146a universit\\u0101tes asoci\\u0113t\\u0101 profesore\\xa0Evija Migl\\u0101ne.\\n\\n\\u201eNav \\u0123\\u0113nija bez v\\u0101jpr\\u0101ta piejaukuma\\u201d ir teicis sengrie\\u0137u filozofs Aristotelis.\\n\\nTom\\u0113r\\xa0 \\u0161odienas p\\u0113t\\u012bjumi neirozin\\u0101tn\\u0113, smadze\\u0146u diagnostik\\u0101\\xa0 un psiholo\\u0123iskaj\\u0101 jom\\u0101 sniedz daudz vair\\u0101k atbil\\u017eu uz to, k\\u0101 darbojas cilv\\u0113ka pr\\u0101ts, sal\\u012bdzinot ne tikai ar Aristote\\u013ca laiku, bet\\xa0 pat par pag\\u0101tni pirms p\\u0101ris desmitgad\\u0113m.\\xa0\\n\\nK\\u0101 str\\u0101d\\u0101 \\u0123\\u0113nij\\u0101 pr\\u0101ts, vai\\xa0 var vilkt vienl\\u012bdz\\u012bbas z\\u012bmi starp neordin\\u0101ru dom\\u0101\\u0161anu un\\xa0 gar\\u012bgiem trauc\\u0113jumiem?'