Dzeimsa Veba teleskops palidz atklat Visuma dziles

Published: Jan. 19, 2022, 8:07 a.m.

b'Gadu mija m\\u016bs iepriecin\\u0101ja ar k\\u0101du lielisku notikumu Visuma izp\\u0113t\\u0113 - veiksm\\u012bgi sav\\u0101 misij\\u0101 devies kosmosa izp\\u0113t\\u0113s v\\u0113stur\\u0113 liel\\u0101kais teleskops, kura uzdevums b\\u016bs pal\\u012bdz\\u0113t rast atbildes uz fundament\\u0101liem jaut\\u0101jumiem un paman\\u012bt pa\\u0161us t\\u0101l\\u0101kos Visuma objektus. Ko par t\\u0101laj\\u0101m Visuma dz\\u012bl\\u0113m mums var\\u0113s st\\u0101st\\u012bt D\\u017eeimsa Veba teleskops, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro Sunta\\u017eu observatorijas saimniece un port\\u0101la "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere.\\n\\nZvaig\\u017e\\u0146u dzim\\u0161ana un dz\\u012bve\\n\\nVeroties debes\\u012bs, zvaigznes m\\u0113s redzam k\\u0101 spo\\u017eus punktus. Diezin vai \\u0161aj\\u0101 br\\u012bd\\u012b tik daudz aizdom\\u0101jamies par to, ka zvaig\\u017e\\u0146u dz\\u012bv\\u0113 nov\\u0113rojamas ar\\u012b t\\u0101das stadijas k\\u0101 baltais punduris, br\\u016bnais punduris un v\\u0113l citas. Bet skaidrs ir tas, ka zvaigznes no kaut k\\u0101 rodas, t\\u0101s savas dz\\u012bves laik\\u0101 main\\u0101s un kaut kad to dz\\u012bve ar\\u012b izbeidzas. Ar zvaig\\u017e\\u0146u da\\u017e\\u0101diem dz\\u012bves posmiem iepaz\\u012bstina\\xa0Latvijas Astronomijas biedr\\u012bbas projektu vad\\u012bt\\u0101js M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Gills.\\n\\nZvaig\\u017e\\u0146u dzim\\u0161ana un mir\\u0161ana notiek gan Piena Ce\\u013ca, gan Andromedas, gan cit\\u0101s galaktik\\u0101s jeb gigantisk\\u0101s zvaig\\u017e\\u0146u sist\\u0113m\\u0101s. Lai gan relat\\u012bvi jaun\\u0101k\\u0101s galaktik\\u0101s var at\\u0161\\u0137irties vair\\u0101kas zvaig\\u017e\\u0146u \\u012bpa\\u0161\\u012bbas, tostarp ar\\u012b to dz\\u012bves ce\\u013c\\u0161, fizika sav\\u0101 b\\u016bt\\u012bb\\u0101 tom\\u0113r neat\\u0161\\u0137iras, t\\u0101p\\u0113c visur zvaigznes veidojas un izdz\\u012bvo savu m\\u016b\\u017eu l\\u012bdz\\u012bg\\u0101 veid\\u0101. Vispirms skaidrojam, k\\u0101 tad zvaigznes piedzimst un kas ir to sast\\u0101v\\u0101. Un te ieder\\u012bgs b\\u016bs teiciens: \\u201cJa v\\u0113laties ieraudz\\u012bt zvaigznes, paskatieties pa\\u0161i uz sevi.\\u201d\\n\\nT\\u0101tad zvaigznes piedzimst \\u2013 pirms\\u0101kumos no t\\u012bra \\u016bde\\u0146ra\\u017ea, bet v\\u0113l\\u0101k \\u2013 no da\\u017e\\u0101du atomu, element\\u0101rda\\u013ci\\u0146u un zvaig\\u017e\\u0146u putek\\u013cu bu\\u0137etes. Bet t\\u0101l\\u0101k apl\\u016bkojma, k\\u0101diem posmiem zvaigznes iziet cauri sav\\u0101 dz\\u012bv\\u0113. Izr\\u0101d\\u0101s, ka t\\u0101l\\u0101kie scen\\u0101riji ir \\u013coti daudzveid\\u012bgi \\u2013 var b\\u016bt vieglas zvaigznes, kuras pa \\u012bstam neuzliesmo un t\\u0101 ar\\u012b izdziest. Un var b\\u016bt spo\\u017eas zvaigznes ar lielu masu, kuru dz\\u012bves turpin\\u0101jums raksturojams ar da\\u017e\\u0101d\\u0101m izpausm\\u0113m, proti, Supernovas spr\\u0101dzieni, Melnie caurumi, magnet\\u0101ras, k\\u0101 ar\\u012b Sarkanie mil\\u017ei, da\\u017e\\u0101du kr\\u0101su punduri un ne tas vien.'