Dinamiskā un mainīgā Baltijas jūra: kā un kāpēc tajā rodas straumes
Lai arī gada siltākie mēneši ir laiks, kad cilvēkus aicina domāt par drošību pie ūdens un uz ūdeņiem, nekad nenāk par ļaunu ielūkoties, kā veidojas visi apdraudējumu jūrā un citās ūdens tilpnēs, kas nereti prasa arī cilvēku dzīvības. Kā veidojās straumes, kas ir tie mānīgie brīži, kad liekas jūrā nav lielu viļņu, bet, izrādās, tie ir spēcīgāki, nekā domājam, kādi vēl zem ūdens notiekoši procesi ir jāņem vērā, lai atpūta pie ūdens būtu maksimāli droša, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra. Kas viltīgs slēpjas Gaujā „Jauno seniem laikiem cilvēks ir apzinājies, kur veidojas atvari, kur upē var būt bīstamāki posmi, tikai mūsdienās tas viss ir attālinājies un to bīstamību nenovērtē,” saka ģeoloģijas doktors, Latvijas Universitātes docents un vadošais pētnieks Māris Krievāns. Viņš skaidro, kas būtu jāzina, pirms dodamies peldēt vienā no viltīgākajām upēm – Gaujā, kur ir gan smilšu sēres, gan atvari, gan koku sanesumi. Viņš arī stāsta, kuras upes Latvijā vēl paģēr īpašu piesardzību, bet sākumā Māra Krievāna skaidrojums par to, kā veidojas straumes ātrums un izmainās upes gultne, kas savukārt rada bīstamas vidussēres.