Dāvana vai tomēr kukulis: pieklājības izpausme vai darījums, lai gūtu labumu
Kā vēstures gaitā iezīmējas atšķirība starp dāvanām un korupciju? Kādus līdzekļus cilvēki izmantoja, lai ietekmētu dažādu lēmumu pieņemšanu sev par labu? Un kā Latvijā vēsturiski veidojās attieksme pret korupciju, Jaunākais Korupcijas uztveres indekss vēsta, ka Latvijas pozīcijas tajā pērn pasliktinājušās. Proti, korupciju kā problēmu cilvēki pamana retāk nekā iepriekš. Attieksmi pret korupciju pēta arī vēsturnieki, jo dažādos laikos šī parādība uztverta atšķirīgi. Nesen raidījumā runājām par dāvanu nozīmi viduslaikos un viens no secinājumiem bija, ka dāvanām ir jābūt publiski pasniegtām arī tāpēc, lai nebūtu bažu par korupciju. Ko tad pētnieki ir noskaidrojuši, ko dod šādi pētījumi un kad tad sabiedrībā parādījās izpratne par to, ka korupcija ir sodāma prakse, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno laiku un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs vēsturnieks Imants Cīrulis un Latvijas Universitātes docents, domnīcas „Providus” korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. "Ir atšķirība starp dāvanu, ko dodam kā pieklājības izpausmi, un dāvanu, ko dodam kā kukuli. Latvijas sabiedrībā tradicionāli ziedu pušķis ir dāvana pieklājības izpausmē,” skaidro Valts Kalniņš. "Tagad tas ir gājis mazumā, bet vēl pirms dažām desmitgadēm dažādās situācijās arī ierēdnim, kas atrisināja tavu administratīvo jautājumu, bija stipri vien pieņemts dod ziedus. Īsti un nopietni jau neviens nedomā, ka par parastu ziedu pušķi kaut ko nopirks un piekukuļos. Tā ir sava veida pieklājības forma." "Citos apstākļos zem dāvanas maskējas kukulis. Kukulis ir darījums – es tev samaksāju un tu par to kaut ko izdari. Tad dāvanas vārds patiesībā tiek izmantots tam, kas ir kukuļošana. Kukulis no dāvanas atšķiras, dāvana ir ar zināmu nesavtības aspektu," turpina Kalniņš. Kalniņš arī norāda, ka "senos laikos – viduslaikos vai cilšu laikos – un antropologi to ir pierādījuši, ja tu gribēji, lai virsaitis tev atļauj kaut ko izdarīt, viņam bija jāiedod dāvana. Un tas bija jādara publiski un daudzviet arī bijis tā, ka dāvana jāizlieto virsaitim kopā ar citiem. Senā dāvana ir tas, kas mūsdienās ir nodeva" Imants Cīrulis iepazīstina ar gadījumiem 20.-30.gados, kad kāds ierēdnis pieņēmis dāvanas jeb kukuļus no cilvēkiem un par to tiesāts..