D vitamina uzsuksanos organisma ietekme musu zarnu mikrobioms

Published: Oct. 20, 2022, 8:07 a.m.

b"Augot p\\u0113t\\u012bjumu skaitam par m\\u016bsu gremo\\u0161anas sist\\u0113mas ietekmi uz kop\\u0113jo vesel\\u012bbu, arvien vair\\u0101k varam nov\\u0113rt\\u0113t m\\u016bsu zarnu lomu kop\\u0113j\\u0101 vesel\\u012bb\\u0101.\\xa0Pa\\u0161m\\u0101ju p\\u0113tnieki piev\\u0113rsu\\u0161i uzman\\u012bbu, k\\u0101 D vitam\\u012bns uzs\\u016bcas cilv\\u0113ka gremo\\u0161anas trakt\\u0101,\\xa0atkl\\u0101jot, ka D vitam\\u012bna uzs\\u016bk\\u0161anos organism\\u0101 ietekm\\u0113 m\\u016bsu zarnu mikrobioms*. Tas p\\u0113t\\u012bts multipl\\u0101s sklerozes pacientiem. K\\u0101 m\\u016bsu zarnu darb\\u012bba veicina da\\u017e\\u0101das autoim\\u016bnas saslim\\u0161anas? Pla\\u0161\\u0101k st\\u0101sta\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes Biolo\\u0123ijas instit\\u016bta Genomikas un bioinform\\u0101tikas laboratorijas vad\\u012bt\\u0101ja\\xa0Natalia Paramonova,\\xa0Genomikas un bioinform\\u0101tikas laboratorijas zin\\u0101tnisk\\u0101 asistente\\xa0Samanta P\\u013cavi\\u0146a, biolo\\u0123ijas zin\\u0101t\\u0146u doktore\\xa0El\\u012bna \\u013beonova un\\xa0neirolo\\u0123e Jolanta Kalni\\u0146a.\\n\\nVitam\\u012bni un miner\\u0101lvielas m\\u016bsu organism\\u0101\\n\\nTo, ka vitam\\u012bni un miner\\u0101lvielas vajadz\\u012bgas, lai m\\u016bsu organisms var\\u0113tu\\xa0 pilnv\\u0113rt\\u012bgi funkcion\\u0113t, \\u0161\\u0137iet, zina katrs, bet \\u0161oreiz pap\\u0113t\\u012bsim, k\\u0101 konkr\\u0113t\\u0101s\\xa0 uzturvielas, t\\u0101 teikt, uzvedas, non\\u0101kot cilv\\u0113ka v\\u0113der\\u0101.\\n\\n\\u201eJa cilv\\u0113ks v\\u0113las\\xa0 profilaktiskos nol\\u016bkos uzlabot vesel\\u012bbu, tad ieteicams lietot\\xa0 vitam\\u012bnu kompleksu, jo organisms pa\\u0146ems sev vajadz\\u012bgo, bet p\\u0101r\\u0113jais ar ur\\u012bnu tiks izvad\\u012bts \\u0101r\\u0101,\\u201d atz\\u012bst teic R\\u012bgas Stradi\\u0146a universit\\u0101tes Farm\\u0101cijas \\u0137\\u012bmijas katedras doc\\u0113t\\u0101ja un doktorante Anna Gavrilova. Vi\\u0146a skaidro\\xa0vitam\\u012bnu dabu.\\n\\nT\\u0101 k\\u0101 m\\u0113s ar \\u0113dienu vai uztura bag\\u0101tin\\u0101t\\u0101jiem uz\\u0146emam ar\\u012b citus \\u0137\\u012bmiskus elementus, j\\u0101patur pr\\u0101t\\u0101, ka p\\u0101rlieku ilgi lietojot cinka \\xa0prepar\\u0101tus, tas var aizkav\\u0113t citu organismam b\\u016btisku miner\\u0101lvielu uzs\\u016bk\\u0161anos. L\\u012bdz ar to, var tikt v\\u0101jin\\u0101ta m\\u016bsu im\\u016bnsist\\u0113ma un dzelzs daudzums organism\\u0101.\\n\\nAnna Gavrilova ar\\u012b atg\\u0101dina visp\\u0101r\\u012bgu inform\\u0101ciju par D vitam\\u012bnu m\\u016bsu platuma gr\\u0101dos dz\\u012bvojo\\u0161iem.\\n\\nV\\u0113l run\\u0101jot par atsevi\\u0161\\u0137\\u0101m v\\u0113rt\\u012bg\\u0101m uzturviel\\u0101m, Anna Gavrilova uzsver magnija lieto\\u0161anas ieteikumus. Magnijs nov\\u0113r\\u0161 musku\\u013cu krampjus, veicina labu miegu, ar\\u012b vairo ener\\u0123iju, bet p\\u0101rlieku lielas magnija devas var izrais\\u012bt nepat\\u012bkamas blaknes.\\n\\n\\xa0\\n\\n* P\\u0113t\\u012bjums tika veikts projekta 1.1.1.2/VIAA/4/20/718 ''D vitam\\u012bna un t\\u0101 receptoru g\\u0113nu polimorfismu loma zarnu iekaisuma modul\\u0101cij\\u0101 pacientiem ar recidiv\\u0113jo\\u0161u un progres\\u0113jo\\u0161u multipl\\u0101s sklerozes norisi'' ietvaros."