CRISPR metode. Genu redigesanas panakumi pedejos gados radijusi diskusijas metodes etiku

Published: Dec. 16, 2021, 8:07 a.m.

b'Gandr\\u012bz k\\u0101 ar \\u0161\\u0137\\u0113r\\u0113m izgriezt neveiksm\\u012bgu fragmentu cilv\\u0113ka genom\\u0101 - viens no \\u0161\\u012b gadsimta iev\\u0113rojam\\u0101kajiem sasniegumiem \\u0123en\\u0113tik\\u0101 un medic\\u012bn\\u0101 kopum\\u0101 ir g\\u0113nu redi\\u0123\\u0113\\u0161anas metodes CRISPR atkl\\u0101\\u0161ana, kas savulaik b\\u016btu \\u0161\\u0137itusi k\\u0101 zin\\u0101tnisk\\u0101 fantastika.\\xa0Sapnis - \\u0101rst\\u0113t l\\u012bdz \\u0161im ne\\u0101rst\\u0113jamas, iedzimtas slim\\u012bbas, redi\\u0123\\u0113jot cilv\\u0113ka genomu.\\n\\nPirms vair\\u0101kiem gadiem raid\\u012bjum\\u0101 st\\u0101st\\u012bj\\u0101m par \\u0161\\u012bs metodes pirms\\u0101kumiem un jau biju\\u0161i jauni atkl\\u0101jumi un pielietojumi, no kuriem atsevi\\u0161\\u0137i uzjund\\u012bju\\u0161i karstas diskusijas par metodes \\u0113tisko darbu. Vai\\xa0CRISPR tehnolo\\u0123ija reiz rad\\u012bs supercilv\\u0113kus un cik daudz \\u0113tisku un medic\\u012bnisku \\u0161\\u0137\\u0113r\\u0161\\u013cu l\\u012bdz tam j\\u0101p\\u0101rvar, v\\u0113rt\\u0113\\xa0R\\u012bgas Stradi\\u0146a universit\\u0101tes asoci\\u0113t\\u0101 profesore, Onkolo\\u0123ijas instit\\u016bta Molekul\\u0101r\\u0101s \\u0123en\\u0113tikas laboratorijas vad\\u012bt\\u0101ja Zanda Daneberga un R\\u012bgas Stradi\\u0146a universit\\u0101tes Humanit\\u0101ro zin\\u0101t\\u0146u katedras docents, bio\\u0113tikas un medic\\u012bbas \\u0113tikas speci\\u0101lists Ivars Neiders.\\n\\nKarav\\u012bru atlases krit\\u0113riji da\\u017e\\u0101dos laikos\\n\\nArmij\\u0101 vienm\\u0113r ir darboju\\u0161ies atlases krit\\u0113riji, lai ieg\\u016btu p\\u0113c iesp\\u0113jas lab\\u0101kus un sp\\u0113c\\u012bg\\u0101kus karav\\u012brus. Jau kop\\u0161 Sen\\u0101s Grie\\u0137ijas un Spartas laikiem vald\\u012bjis ide\\u0101l\\u0101 karav\\u012bra modelis, bet 20. gadsimt\\u0101 l\\u012bdz\\u0101s \\u0161ai idejai talk\\u0101 n\\u0101ca v\\u0113l viens r\\u012bks \\u2013 eig\\u0113nika. Viens kar\\u0161 beidz\\u0101s, un eig\\u0113nika uz\\u0146\\u0113ma v\\u0113l liel\\u0101kus apgriezienus l\\u012bdz n\\u0101kamajam. Par karav\\u012bru atlases krit\\u0113rijiem da\\u017e\\u0101dos laikos un eig\\u0113niku k\\u0101 pa\\u0146\\u0113mienu m\\u0113r\\u0137a sasnieg\\u0161anai st\\u0101st\\u012bja\\xa0v\\u0113sturnieks, Latvijas Nacion\\u0101l\\u0101s aizsardz\\u012bbas akad\\u0113mijas p\\u0113tnieks Valdis Kuzmins.\\n\\nV\\u0101rdu \\u201ceig\\u0113nika\\u201d daudzi b\\u016bs dzird\\u0113ju\\u0161i saist\\u012bb\\u0101 ar 20. gadsimta tum\\u0161aj\\u0101m v\\u0113stures lappus\\u0113m un nacistisk\\u0101s V\\u0101cijas \\u012bstenotu repres\\u012bvu programmu. Eig\\u0113nikai k\\u0101 par\\u0101d\\u012bbai gan ir sen\\u0101ka v\\u0113sture, un tie\\u0161i j\\u0113dziens \\u201ceig\\u0113nika\\u201d jeb m\\u0101c\\u012bba par to, k\\u0101 iedzimt\\u012bbas likumus var\\u0113tu izmantot cilv\\u0113ka biolo\\u0123isko \\u012bpa\\u0161\\u012bbu uzlabo\\u0161an\\u0101, saist\\u012bts ar 19. gadsimtu. J\\u0113dzienu ieviesis dabas p\\u0113tnieks sers Fr\\u0101nsiss Galtons, un eig\\u0113niku m\\u0113dz d\\u0113v\\u0113t ar\\u012b par soci\\u0101lo darvinismu, t\\u0101tad t\\u0101 ir cilv\\u0113ku atlase p\\u0113c noteiktiem krit\\u0113rijiem. Par \\u0161o ideju un k\\u0101 t\\u0101 v\\u0113l\\u0101k ien\\u0101kusi milit\\u0101raj\\u0101 jom\\u0101 Valdis Kuzmins.'