"Covid" personiba: Esam kluvusi neirotiskaki un noslegtaki

Published: Oct. 26, 2022, 8:07 a.m.

b'Covid pand\\u0113mija ir atst\\u0101jusi palieko\\u0161u ietekmi uz sabiedr\\u012bbas fizisko vesel\\u012bbu - ilgsto\\u0161a rehabilit\\u0101cija, hronisko slim\\u012bbu saasin\\u0101jumu \\u0101rst\\u0113\\u0161ana un ielaistas kaites, ar\\u012b kav\\u0113tas p\\u0101rbaudes un ar\\u012b n\\u0101ves gad\\u012bjumi bija tas, ko diem\\u017e\\u0113l rad\\u012bja \\u0161is v\\u012bruss. Jauns\\xa0p\\u0113t\\u012bjums ASV par pieaugu\\u0161ajiem nor\\u0101da, ka Covid pand\\u0113mijas laik\\u0101 main\\u012bjusies cilv\\u0113ku person\\u012bba un uzved\\u012bba. Esam k\\u013cuvu\\u0161i neirotisk\\u0101ki, nosl\\u0113gt\\u0101ki un slikt\\u0101m sp\\u0113jam iek\\u013cauties sabiedr\\u012bb\\u0101. K\\u0101p\\u0113c t\\u0101 un vai ar\\u012b citi lieli p\\u0101rdz\\u012bvojumi var ietekm\\u0113t pieaugu\\u0161a cilv\\u0113ka person\\u012bbu? Ko par to saka p\\u0113t\\u012bjumi, skaidro\\xa0psiholo\\u0123ijas doktore\\xa0Ieva Stokenberga, Latvijas Universit\\u0101tes Pedago\\u0123ijas, psiholo\\u0123ijas un m\\u0101kslas fakult\\u0101tes Psiholo\\u0123ijas noda\\u013cas vad\\u012bt\\u0101ja, asoci\\u0113t\\u0101 profesore.\\n\\nAttieksmi pret notieko\\u0161o pasaul\\u0113 ietekm\\u0113 ar\\u012b b\\u0113rn\\u012bbas pieredze\\n\\nDarb\\u0101\\xa0 rieb\\u012bgs priek\\u0161nieks vai neapmierin\\u0101ti klienti, vai, ja esi uz\\u0146\\u0113m\\u0113js, milz\\u012bgi nodok\\u013ci. M\\u0101j\\u0101s \\u2013 vai nu salsti, vai maks\\u0101 par apkuri neadekv\\u0101ti augstu cenu. Laiks p\\u0101rlieku apm\\u0101cies vai kaitino\\u0161i saulains, vald\\u012bba \\u2013 k\\u0101rt\\u0113jo reizi nej\\u0113gu bars\\u2026 T\\u0101 \\u0161o sarakstu var\\u0113tu turpin\\u0101t, s\\u016bdzoties par b\\u0113rniem, dz\\u012bvesbiedriem, p\\u0101rdev\\u0113jiem veikal\\u0101, pasa\\u017eieriem sabiedrisk\\u0101 transport\\u0101 \\u2013 tik paz\\u012bstamas un ikdieni\\u0161\\u0137as fr\\u0101zes, ko pa\\u0161i esam lietoju\\u0161i un no citiem dzird\\u0113ju\\u0161i. K\\u0101di ir iemesli tieksmei vainot visu un visus, skaidro Latvijas Universit\\u0101tes profesore un vado\\u0161\\u0101 p\\u0113tniece izgl\\u012bt\\u012bbas psiholo\\u0123ij\\u0101 Baiba Martinsone.\\n\\nRun\\u0101jot par audzin\\u0101\\u0161anas ietekmi b\\u0113rn\\u012bb\\u0101, Baiba Martinsone min, ka \\u0161o greizo attieksmi rada gan vec\\u0101ku p\\u0101rapr\\u016bpe, izdarot un izlemjot visu b\\u0113rna viet\\u0101, vai visu at\\u013caujo\\u0161s audzin\\u0101\\u0161anas stils, kad b\\u0113rnam nav nek\\u0101du ierobe\\u017eojumu, vai ar\\u012b \\u013coti autoritat\\u012bva vec\\u0101ku nost\\u0101ja. Jebkur\\u0101 no min\\u0113tajiem gad\\u012bjumiem vec\\u0101ku attieksme un audzin\\u0101\\u0161anas pieeja neveicina b\\u0113rn\\u0101 pa\\u0161regul\\u0101cijas att\\u012bst\\u012bbu, kas v\\u0113l\\u0101k mazajam cilv\\u0113kam pieaugot rada tieksmi vainot apk\\u0101rt\\u0113jos sav\\u0101s neveiksm\\u0113s.'