Cilveka manas muza nogale klust vajakas jeb pasaules uztvere novecosanas procesa

Published: March 6, 2023, 8:07 a.m.

b'Ir laiks m\\u016bsu dz\\u012bv\\u0113, kad apk\\u0101rt\\u0113jo pasauli saj\\u016btam \\u012bpa\\u0161i asi un jut\\u012bgi, un ir laiks, kad k\\u013c\\u016bst gr\\u016bt\\u0101k sadzird\\u0113t \\u010dukstus, izlas\\u012bt burtus un apk\\u0101rt\\u0113j\\u0101 pasaule "s\\u0101k pazust tulkojum\\u0101" m\\u016bsu ma\\u0146u org\\u0101nu d\\u0113\\u013c.\\xa0Cilv\\u0113kam, k\\u013c\\u016bstot vec\\u0101kam, v\\u0101j\\u0101ka k\\u013c\\u016bst dzirde, ac\\u012bm tr\\u016bkst asuma un ar\\u012b pirkstu gali k\\u013c\\u016bst nej\\u016bt\\u012bg\\u0101ki.\\xa0\\u0160is process daudziem cilv\\u0113kiem ir da\\u013ca no noveco\\u0161anas. Kas notiek ar cilv\\u0113ka sp\\u0113ju uztvert apk\\u0101r\\u0113j\\u0101s vides kairin\\u0101jumus, k\\u0101p\\u0113c ma\\u0146as vecumdien\\u0101s nav tik asas un vai tas noz\\u012bm\\u0113, ka vecum\\u0101 visas ma\\u0146as z\\u016bd, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 skaidro Latvijas Universit\\u0101tes profesore,\\xa0medic\\u012bnas doktore\\xa0Una Rieksti\\u0146a un Latvijas Universit\\u0101tes Datorikas fakult\\u0101tes Uztveres un kognit\\u012bvo sist\\u0113mu laboratorijas vad\\u012bt\\u0101js un kognit\\u012bvo zin\\u0101t\\u0146u p\\u0113tnieks Jur\\u0123is \\u0160\\u0137ilters.\\n\\nNoveco\\u0161ana notiek individu\\u0101li. Ir p\\u0113t\\u012bts ar\\u012b, kas notiek ar cilv\\u0113ku emocij\\u0101m saist\\u012bb\\u0101 ar ma\\u0146\\u0101m, novecojot. Cilv\\u0113kam dz\\u012bves laik\\u0101 emociju intensit\\u0101te kr\\u012btas. Veci cilv\\u0113ki ir draudz\\u012bg\\u0101ki.\\n\\n\\n"Ir viens liels bet, dom\\u0101jot par emocij\\u0101m, kas dz\\u012bves laik\\u0101 nekr\\u012btas un saglab\\u0101jas relat\\u012bvi konstanta, t\\u0101 ir vajadz\\u012bba p\\u0113c laimes. (..) ar\\u012b veciem cilv\\u0113kiem \\u0161\\u012b emociju intensit\\u0101te nekr\\u012btas, vajadz\\u012bba p\\u0113c vi\\u0146as nemazin\\u0101s," atz\\u012bst Jur\\u0123is \\u0160\\u0137ilters.\\n\\n\\n"Ilgtermi\\u0146a p\\u0113t\\u012bjumos konstat\\u0113ts, ka tie cilv\\u0113ki, kuriem ir intens\\u012bvi kontakti ar \\u0123imeni, ar b\\u0113rniem, noveco daudz draudz\\u012bg\\u0101k\\u0101 veid\\u0101. Kognit\\u012bv\\u0101s funkcijas saglab\\u0101jas daudz ilg\\u0101k," nor\\u0101da Jur\\u0123is \\u0160\\u0137ilters.\\n\\nUnik\\u0101li procesi cilv\\u0113ka smadzen\\u0113s \\u012bsi p\\u0113c n\\u0101ves\\n\\nGaisma tune\\u013ca gal\\u0101, izie\\u0161ana no sava \\u0137erme\\u0146a, vieglums - t\\u0101s ir dzird\\u0113t\\u0101k\\u0101s pieredzes, ko st\\u0101sta cilv\\u0113ki, kas piedz\\u012bvoju\\u0161i kl\\u012bnisko n\\u0101vi. Ko redz medic\\u012bnas speci\\u0101listi un vai ir iesp\\u0113jams "nofilm\\u0113t", kas notiek cilv\\u0113ka smadzen\\u0113s, tuvojoties n\\u0101vei?\\n\\n"Ir diezgan mazs procents to, kas izdz\\u012bvo p\\u0113c kl\\u012bnisk\\u0101s n\\u0101ves, un v\\u0113l maz\\u0101ks procents to, kas atceras notiku\\u0161o mirkl\\u012b, kad \\u0137ermenis ir gatavs doties aizsaul\\u0113," teic Paula Stradi\\u0146a Kl\\u012bnisk\\u0101s universit\\u0101tes slimn\\u012bcas neirolo\\u0123e Ramona Valante.\\xa0\\n\\nPirms run\\u0101jam par to, kas ir fiks\\u0113ts cilv\\u0113ka smadzen\\u0113s, vi\\u0146am aizejot no dz\\u012bves, neliels skaidrojums, kas\\xa0 tad ir n\\u0101ve medic\\u012bnisk\\u0101\\xa0 izpratn\\u0113. Ir biolo\\u0123isk\\u0101 n\\u0101ve, kad cilv\\u0113kam apst\\u0101jas visi dz\\u012bv\\u012bbas procesi organism\\u0101 un vi\\u0146\\u0161 nomirst, un ir kl\\u012bnisk\\u0101 n\\u0101ve, kad cilv\\u0113ku ir iesp\\u0113jams reanim\\u0113t un atgriezt dz\\u012bv\\u0113. Bet tad ir jaut\\u0101jums, cik liel\\u0101 m\\u0113r\\u0101 ir vai nav boj\\u0101tas smadzenes. Vair\\u0101k par \\u0161iem procesiem skaidro Ramona Valante.\\n\\n\\u0160\\u012b gada febru\\u0101ra m\\u0113nes\\u012b popul\\u0101rzin\\u0101tniskaj\\u0101\\xa0port\\u0101l\\u0101\\xa0"Science Alert" tika public\\u0113ts raksts par\\xa0 to, ka pirmo reizi neirozin\\u0101tnieki re\\u0123istr\\u0113ja mirsto\\u0161a cilv\\u0113ka smadze\\u0146u darb\\u012bbu. ASV\\xa087 gadus vecam v\\u012brietim p\\u0113c oper\\u0101cijas s\\u0101k\\u0101s epilepsijas l\\u0113kme un medi\\u0137i izmantoja elektroencefalogr\\u0101fiju, lai uzraudz\\u012btu vi\\u0146a smadze\\u0146u darb\\u012bbu. Pacients nomira, bet\\xa0\\xa0 smadzen\\u0113s fiks\\u0113tais sniedza ieskatu par to, k\\u0101 \\u0161im cilv\\u0113kam pirms n\\u0101ves darboj\\u0101s atmi\\u0146a. Ramona Valante izsaka viedokli par \\u0161o rakstu.'