Biomimikrija: Ka daba mus maca sasildities?

Published: Jan. 3, 2023, 8:07 a.m.

b'Aizvad\\u012btais ener\\u0123\\u0113tikas jom\\u0101 bija tik saspringts, ka daudziem Eiropas iedz\\u012bvot\\u0101jiem siltums m\\u0101jokl\\u012b ir k\\u013cuvis par d\\u0101rgu prieku. Cilv\\u0113ki ir gan p\\u0101rskat\\u012bju\\u0161i savus apkures un elektr\\u012bbas izmanto\\u0161anas paradumus, gan main\\u012bju\\u0161i apkures sist\\u0113mas un diem\\u017e\\u0113l biju\\u0161i ar\\u012b spiesti bezsp\\u0113c\\u012bgi noraudz\\u012bties, k\\u0101 k\\u0101pj apkures r\\u0113\\u0137ini. Tas daudziem licis aizdom\\u0101ties par reiz dzird\\u0113tiem un jauniem risin\\u0101jumiem, k\\u0101 sasild\\u012bties, t\\u0113r\\u0113jot maz\\u0101k siltumener\\u0123ijas.\\n\\nDz\\u012bv\\u0101 daba ir unik\\u0101la sp\\u0113j\\u0101 piel\\u0101goties un taup\\u012bt resursus. No t\\u0101s varam m\\u0101c\\u012bties, k\\u0101 izdz\\u012bvot ekstr\\u0113mos apst\\u0101k\\u013cos, tostarp, k\\u0101 sasild\\u012bties. Laik\\u0101, kad energoresursu cenas k\\u0101pj un Eirop\\u0101 mekl\\u0113 veidus, k\\u0101 l\\u0113t\\u0101k uztur\\u0113t siltumu, pal\\u012bg\\u0101 n\\u0101k idejas no biomimikrijas. K\\u0101di ir \\u0161ie risin\\u0101jumi, skaidro R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s universit\\u0101tes\\xa0Elektrotehnikas un vides in\\u017eenierzin\\u0101t\\u0146u fakult\\u0101tes Vides aizsardz\\u012bbas un siltuma sist\\u0113mu instit\\u016bta p\\u0113tniece Ilze Vam\\u017ea un \\u0161\\u012b pa\\u0161a instit\\u016bta\\xa0vado\\u0161\\u0101 p\\u0113tniece un in\\u017eenierzin\\u0101t\\u0146u doktore\\xa0Ruta Vanaga.\\n\\n"Daudzas lietas ir att\\u012bst\\u012bju\\u0161\\u0101s paral\\u0113li tam, k\\u0101 notiek dab\\u0101. M\\u0113s zin\\u0101m, ka poraini materi\\u0101li ir lab\\u0101ki siltumizol\\u0101cijai. Skatoties uz zieme\\u013cbrie\\u017ea ka\\u017eoku, vi\\u0146iem ir poraini mati, ne k\\u0101 mums taisni. Vi\\u0146a apmatojuma sl\\u0101nis 10 - 15 centimetri ir labs izol\\u0101cijas sl\\u0101nis. Tas ar\\u012b labs izol\\u0101cijas sl\\u0101nis ar\\u012b \\u0113kai. Ir jau, kas ir ieviests, esam aizdom\\u0101ju\\u0161ies, tikai, ja tas b\\u016btu paskat\\u012bju\\u0161ies uz dz\\u012bvniekiem \\u0101tr\\u0101k, \\u0101tr\\u0101k pie t\\u0101 b\\u016btu non\\u0101ku\\u0161i," st\\u0101sta Ilze Vam\\u017ea.\\n\\n"Aktu\\u0101las ir nevis tehnolo\\u0123ijas, ko dz\\u012bvnieki izmanto, bet uzved\\u012bba un paradumi, kas ar\\u012b cilv\\u0113kiem j\\u0101maina," Ilze. "Ja run\\u0101jam par \\u0161iver\\u0113\\u0161anu, m\\u0113s varam skat\\u012bties uz savu m\\u0101jokli k\\u0101 uz organismu. Piem\\u0113ram, kuras telpas apkurin\\u0101m, kuras n\\u0113. Cilv\\u0113ki, run\\u0101jot par komfortu, grib vienk\\u0101r\\u0161i, grib, lai ir apkure un es par to aizmirstu. Ide\\u0101lais b\\u016btu, ka skat\\u012btos ar\\u012b organism\\u0101, kur saglab\\u0101jam siltumu - centr\\u0101 un galvai nepiecie\\u0161ams. To \\u0101r\\u0101 j\\u016btam, ka paliek v\\u0113sas rokas - organisms vienk\\u0101r\\u0161i atsl\\u0113dz "apkuri", lai nesald\\u0113tu iek\\u0161as. T\\u0101s ir kas t\\u0101ds, par ko ar\\u012b \\u0113k\\u0101s b\\u016btu j\\u0101piedom\\u0101," turpina Ilze Vam\\u017ea.\\n\\n"Ja dz\\u012bvnieks taupa resursus, lai neapkurin\\u0101tu ekstremit\\u0101tes, m\\u0113s var\\u0113tu dar\\u012bt to pa\\u0161u un liek\\u0101s telpas nekurin\\u0101t. Ticu, ka \\u0161aj\\u0101 sezon\\u0101 daudzi par to ir iedom\\u0101ju\\u0161ies, pat neskatoties dz\\u012bvnieku pasaul\\u0113. Tom\\u0113r \\u0161\\u0101di pa\\u0146\\u0113mieni, kas liekas pa\\u0161saprotami un lo\\u0123iski, ja paskat\\u0101mies, cik efekt\\u012bvi tas tiek dar\\u012bts dab\\u0101, tur nekas nav lieks. Dab\\u0101 viss s\\u0101kas dizaina f\\u0101z\\u0113, pirmsprojekta f\\u0101z\\u0113," nor\\u0101da Ruta Vanaga.\\n\\nDz\\u012bvnieku pasaul\\u0113 vispirms izveido superefekt\\u012bvu dizainu un tad minim\\u0101lo ener\\u0123ijas piepras\\u012bjumu nodro\\u0161ina ar \\u0101r\\u0113jiem avotiem.\\n\\nK\\u0101 senatn\\u0113 sild\\u012bj\\u0101s m\\u016bsu sen\\u010di?\\n\\nDecembra dien\\u0101, kad Latvijas Etnogr\\u0101fiskaj\\u0101 br\\u012bvdabas muzej\\u0101 tiekos ar \\u0161\\u012b muzeja direktores vietnieku un v\\u0113stures zin\\u0101t\\u0146u doktoru M\\u0101rti\\u0146u Kuplo, Latvij\\u0101 valda sals, pamat\\u012bgi snieg un pute\\u0146o, un cilv\\u0113ki pat ir aicin\\u0101ti str\\u0101d\\u0101t no m\\u0101j\\u0101m. Bet m\\u0113s muzej\\u0101 saj\\u016btu zi\\u0146\\u0101 t\\u0101d\\u0113j\\u0101di esam pietuvoju\\u0161ies tam, k\\u0101 sen\\u0101k barg\\u0101s ziem\\u0101s kl\\u0101jies m\\u016bsu sen\\u010diem, turkl\\u0101t j\\u0101\\u0146em ar\\u012b v\\u0113r\\u0101, ka no 15. gadsimta l\\u012bdz 19. gadsimta vidum vald\\u012bjis mazais ledus laikmets. Cilv\\u0113kiem vienk\\u0101r\\u0161i n\\u0101cies piel\\u0101goties \\u2013 ar vilnas ze\\u0137\\u0113m, vilnas autiem, silt\\u0101m dr\\u0113b\\u0113m. Un jau senatn\\u0113 ar da\\u017e\\u0101diem dabas materi\\u0101liem un specifiskiem b\\u016bvniec\\u012bbas pa\\u0146\\u0113mieniem cilv\\u0113ki ar\\u012b \\u0113k\\u0101s maksim\\u0101li centu\\u0161ies saglab\\u0101t siltumu.\\n\\nAr M\\u0101rti\\u0146u Kuplo sarun\\u0101jamies Kurzemes zemnieka s\\u0113tas dz\\u012bvojam\\u0101s \\u0113kas istab\\u0101, kur siltumu pal\\u012bdz rad\\u012bt gan sendienu, gan m\\u016bslaiku kr\\u0101sns, un vispirms par to, k\\u0101 m\\u016bsu sen\\u010di apsild\\u012bju\\u0161i gr\\u012bdas. St\\u0101sta M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Kuplais.'