Biologiskais, kimiskais, radioaktivais piesarnojums un kodoldraudi

Published: Sept. 6, 2022, 8:07 a.m.

b'Kar\\u0161 Ukrain\\u0101 no jauna licis dom\\u0101t par jaut\\u0101jumiem, kas skar kodoldro\\u0161\\u012bbu m\\u016bsu re\\u0123ion\\u0101. Ta\\u010du ne tikai kodoliero\\u010di ir drauds videi un cilv\\u0113kiem, \\u0137\\u012bmiskie, biolo\\u0123iskie, radiakt\\u012bvie elementi, non\\u0101kot vid\\u0113, atst\\u0101j palieko\\u0161as p\\u0113das, kuras ir sare\\u017e\\u0123\\u012bti likvid\\u0113t un kuru ietekmi varam izjust gadu desmitiem. P\\u0113tnieki Latvij\\u0101 kop\\u0101 ar kol\\u0113\\u0123iem Eirop\\u0101 str\\u0101d\\u0101 pie risin\\u0101jumiem, kas jau \\u013cautu izprastu \\u0161\\u0101da pies\\u0101r\\u0146ojuma izplat\\u012bbu, m\\u0113r\\u012b\\u0161anu un, protams, aizsardz\\u012bbu. Par p\\u0113t\\u012bjumiem st\\u0101sta\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes\\xa0\\u0136\\u012bmisk\\u0101s fizikas instit\\u016bta vado\\u0161\\u0101 p\\u0113tniece Gunta \\u0136iz\\u0101ne un Latvijas Universit\\u0101tes \\u0136\\u012bmijas fakult\\u0101tes docents,\\xa0\\u0136\\u012bmisk\\u0101s fizikas instit\\u016bta vado\\u0161ais eksperts\\xa0doktors Ingars Reinholds.\\n\\nAr\\u012b su\\u0146iem un ka\\u0137iem nav labi dzert \\u016bdeni no upes vai ezera\\n\\nTas, ka suni vai ka\\u0137im sl\\u0101pju dzes\\u0113\\u0161ana ar pe\\u013c\\u0137es vai gr\\u0101vja \\u016bdeni neko nekait\\u0113, ir m\\u012bts. T\\u0101 apgalvo speci\\u0101listi. K\\u0101p\\u0113c min\\u0113tie dz\\u012bvnieki tom\\u0113r padzeras no \\u0161\\u0101d\\u0101m \\u016bdenstilpn\\u0113m un k\\u0101 tas ietekm\\u0113 vi\\u0146u organismu, skaidro\\xa0Latvijas Biozin\\u0101t\\u0146u un tehnolo\\u0123iju universit\\u0101tes Veterin\\u0101rmedic\\u012bnas fakult\\u0101tes profesore L\\u012bga Kova\\u013c\\u010duka.\\xa0\\n\\nNe visas\\xa0 dabisk\\u0101s \\u016bdenstilpnes\\xa0 ir bakt\\u0113riju un toksisko vielu per\\u0113klis, ka zin\\u0101ms, daudzu\\xa0 avotu \\u016bdeni dzer\\u0161anai izmanto ar\\u012b cilv\\u0113ki. Un tikpat labi ar\\u012b cilv\\u0113ks\\xa0 nobaudot upes vai ezera \\u016bdeni\\xa0 nesasirgs ar k\\u0101du\\xa0 v\\u0113dera\\xa0 kaiti. T\\u0101 zin\\u0101m\\u0101 m\\u0113r\\u0101 ir laimes sp\\u0113le, un viss ir atkar\\u012bgs\\xa0 no konkr\\u0113t\\u0101s \\u016bdenstilpes atra\\u0161an\\u0101s vietas, t\\u0101s \\u016bdens sast\\u0101va un ar\\u012b katra dz\\u0113r\\u0113ja im\\u016bnsist\\u0113mas, teic L\\u012bga Kova\\u013c\\u010duka.\\n\\nJa\\xa0 daudz maz atbild\\u012bgs\\xa0 su\\u0146a saimnieks attur\\u0113s savu m\\u012bluli no \\u016bdens dzer\\u0161anas gr\\u0101v\\u012b vai pe\\u013c\\u0137\\u0113, ko kl\\u0101j e\\u013c\\u013cas plankumi vai j\\u016br\\u0101 a\\u013c\\u0123u kl\\u0101t\\u0101 pludmal\\u0113, tad k\\u0101ds gan var b\\u016bt\\xa0 drauds ezera vai upes krast\\u0101 m\\u012bto\\u0161ie \\u016bdensputni? Izr\\u0101d\\u0101s, ka viens no kaitniekiem\\xa0vesel\\u012bbai\\xa0ir gliemezis, ko da\\u013ca \\u0161o putnu ap\\u0113d.'