Augkopiba. Tiekamies ar petnieci Ievinu Sturiti no Norvegijas

Published: July 3, 2023, 8:07 a.m.

b'V Pasaules latvie\\u0161u zin\\u0101tnieku kongresa izska\\u0146\\u0101 aicin\\u0101m ieklaus\\u012bties sarun\\u0101 ar augkop\\u012bbas zin\\u0101tnes doktori Ievi\\u0146u St\\u016br\\u012bti, kura ikdienu aizvada Norv\\u0113\\u0123ij\\u0101. Par augsni, t\\u0101s p\\u0113tniec\\u012bbu un to, k\\u0101 saimniekosim n\\u0101kton\\u0113, saruna raid\\u012bjum\\u0101.\\n\\nAizrit\\u0113jusi vesela ned\\u0113\\u013ca, kur\\u0101 izc\\u0113l\\u0101m V Pasaules latvie\\u0161u zin\\u0101tnieku kongresa dal\\u012bbniekus un vi\\u0146u p\\u0113t\\u012bjumus, kuri, protams, nezaud\\u0113 savu aktualit\\u0101ti ar\\u012b tad, kad kongress ir nosl\\u0113dzies. Pie apl\\u016bkotajiem tematiem - biotehnolo\\u0123ij\\u0101m, v\\u0113\\u017ea p\\u0113tniec\\u012bbas, ener\\u0123\\u0113tikas, kosmosa industrijas un citiem jaut\\u0101jumiem - m\\u0113s visticam\\u0101k atgriez\\u012bsimies atkal citos st\\u0101stos par zin\\u0101tni. \\u0160odien, liekot punktu kongresam, pakav\\u0113simies v\\u0113l pie temata par aug\\u0161\\u0146u p\\u0113tniec\\u012bbu - k\\u0101 augsne ietekm\\u0113 augus un k\\u0101p\\u0113c tas ir svar\\u012bgi zemniekiem.\\n\\nIevi\\u0146a St\\u016br\\u012bte ir augkop\\u012bbas zin\\u0101t\\u0146u doktore un Norv\\u0113\\u0123ijas Bioekonomikas instit\\u016bta p\\u0113tniece. Vi\\u0146a ikdienu aizvada Norv\\u0113\\u0123ij\\u0101, tur ar\\u012b ieg\\u016bts doktora gr\\u0101ds, un p\\u0113tnieces zin\\u0101tnisk\\u0101 darb\\u012bba saist\\u012bta ar p\\u013cavkop\\u012bbu, \\u012bpa\\u0161i tauri\\u0146zie\\u017eiem, sl\\u0101pek\\u013ca zudumiem ziemas period\\u0101 un oglek\\u013ca uzkr\\u0101\\u0161anu ilglaic\\u012bgos un regul\\u0101ri atjaunotos z\\u0101l\\u0101jos. Par \\u0161o zin\\u0101tnisko darb\\u012bbu un dz\\u012bvi Norv\\u0113\\u0123ij\\u0101 saruna raid\\u012bjum\\u0101.\\n\\nIeskats kult\\u016braugu v\\u0113stur\\u0113\\n\\nLai gan \\u0161\\u0137iet, ka kukur\\u016bza Latvijas laukos masveid\\u0101 par\\u0101d\\u012bj\\u0101s, s\\u0101kot ar 1955. gadu, kad toreiz\\u0113jais PSRS vald\\u012bbas vad\\u012bt\\u0101js \\u0145ikita Hru\\u0161\\u010dovs s\\u0101ka realiz\\u0113t kampa\\u0146u par \\u0161\\u012b auga visp\\u0101r\\u0113ju ievie\\u0161anu vis\\u0101 biju\\u0161\\u0101s Padomju Savien\\u012bbas teritorij\\u0101, tom\\u0113r fakti liecina par ko citu. Jau krietni sen\\u0101k kukur\\u016bza tika gan audz\\u0113ta Latvijas laukos, gan ar\\u012b tika p\\u0113t\\u012btas \\u0161\\u0137irnes.'