Atskats uz aizvadita gada notikumiem astronomija un kosmosa tehnologijas

Published: Dec. 28, 2023, 8:07 a.m.

b'Gada izska\\u0146a ir tepat uz sliek\\u0161\\u0146a un par stabilu trad\\u012bciju ziemas viduc\\u012b m\\u016bsu raid\\u012bjum\\u0101 ir k\\u013cuvis atskats uz\\xa0 aizvad\\u012bto gadu visda\\u017e\\u0101d\\u0101kaj\\u0101s zin\\u0101tnes jom\\u0101s. \\u0160oreiz piev\\u0113r\\u0161amies Visuma dz\\u012bl\\u0113m - skaidrosim, kas bija gada svar\\u012bg\\u0101k\\u0101s izp\\u0113tes misijas, iespaid\\u012bg\\u0101kie ra\\u0137e\\u0161u starti un p\\u0101rsteidzo\\u0161\\u0101kie astronomijas atkl\\u0101jumi, k\\u0101 ar\\u012b iepaz\\u012bsim da\\u017eas no n\\u0101kotnes idej\\u0101m kosmosa izp\\u0113t\\u0113, no kur\\u0101m viena visai dr\\u012bz realiz\\u0113sies ar cilv\\u0113ku uz M\\u0113ness. Skaidro un v\\u0113rt\\u0113 astronomijas amatieri Ints \\u0136e\\u0161\\u0101ns un Raitis Misa, k\\u0101 ar\\u012b "Starspace" observatorijas saimniece Anna Gintere.\\n\\nSasniegumi fizik\\u0101 2023.gad\\u0101\\n\\nDesmit minu\\u0161u gar\\u0101 si\\u017eet\\u0101 piemin\\u0113t vair\\u0101kus b\\u016btiskus sasniegumus fizik\\u0101, kas ietver astronomijas, medic\\u012bnas fizikas p\\u0113t\\u012bjumus, kvantu zin\\u0101tni un atomfiziku, ir \\u013coti sare\\u017e\\u0123\\u012bts uzdevums. Tikpat sare\\u017e\\u0123\\u012bts k\\u0101 min\\u0113t\\u0101 zin\\u0101tnes nozare. K\\u0101 lai p\\u0101ris teikumos raksturo, piem\\u0113ram, k\\u0101 ar neitroniem p\\u0101rbauda protonu strukt\\u016bru, vai par br\\u012bv\\u0101s kri\\u0161anas pa\\u0101trin\\u0101juma noteik\\u0161anu anti\\u016bde\\u0146ra\\u017ea atomiem? T\\u0101p\\u0113c atv\\u0113l\\u0113taj\\u0101\\xa0 laika spr\\u012bd\\u012b apl\\u016bkosim divus no 2023. gada noz\\u012bm\\u012bgiem p\\u0113t\\u012bjumiem fizikas lauk\\u0101, apsolot detaliz\\u0113t\\u0101k piev\\u0113rsties citiem \\u0161\\u012bs sf\\u0113ras\\xa0 jaunumiem n\\u0101kamaj\\u0101 gad\\u0101.\\n\\nT\\u0101tad pirmais notikums. Elektronu kust\\u012bbas p\\u0113tniec\\u012bba \\u0101rk\\u0101rt\\u012bgi \\u012bs\\u0101 laika spr\\u012bd\\u012b jeb konkr\\u0113t\\u0101k vien\\u0101 atosekund\\u0113, kas ir sekundes miljard\\u0101s da\\u013cas miljard\\u0101 da\\u013ca. Par \\u0161o p\\u0113t\\u012bjumu \\u0161ogad tr\\u012bs zin\\u0101tnieki \\u2013 Pj\\u0113rs Agost\\u012bni, Ferencs Krauss un Anna Lij\\u0113\\xa0\\u2013 sa\\u0146\\u0113ma Nobela pr\\u0113miju. Kas ir atosekunde un k\\u0101p\\u0113c\\xa0 \\u0161is p\\u0113t\\u012bjums ir noz\\u012bm\\u012bgs, skaidro R\\u012bgas Tehnisk\\u0101s universit\\u0101tes Da\\u013ci\\u0146u fizikas un pa\\u0101trin\\u0101t\\u0101ju tehnolo\\u0123iju instit\\u016bta doktorants un Eiropas kodolp\\u0113tniec\\u012bbas centra CERN zin\\u0101tniskais l\\u012bdzstr\\u0101dnieks Andris Potrebko.\\n\\n\\xa0V\\u0113l vies noz\\u012bm\\u012bgs p\\u0113t\\u012bjums 2023. gad\\u0101 ir atoma rentgena uz\\u0146\\u0113mums, ko veica ASV p\\u0113tniec\\u012bbas centra Argonnas laboratorij\\u0101 Ilinoisas \\u0161tat\\u0101. Te ar\\u012b ir runa par \\u0101rk\\u0101rt\\u012bgi s\\u012bk\\u0101m da\\u013ci\\u0146\\u0101m. V\\u0113l nesen maz\\u0101kais parauga lielums, ko var\\u0113ja analiz\\u0113t, izmantojot speci\\u0101lu rentgena staru sken\\u0113\\u0161anas metodi, bija attogramma, kas ir aptuveni 10 000 atomu, tad Argonnas laboratorijas fizi\\u0137iem izdevies ieg\\u016bt viena atoma rentgena\\xa0 uz\\u0146\\u0113mumu.'