Arpus Saules sistemas esosas planetas jeb citplanetas

Published: Sept. 21, 2021, 8:07 a.m.

b'Staburags un Liesma - tie nav dabas objekti Latvij\\u0101, t\\u0101s pat nav vietas uz \\u0161\\u012bs plan\\u0113tas un ar\\u012b ne Saules sist\\u0113m\\u0101.\\xa0Run\\u0101jot par k\\u0101du ar astronomiju saist\\u012btu jaut\\u0101jumu, itin bie\\u017ei non\\u0101kam pie t\\u0101, ka apsprie\\u017eam idejas par cit\\u0101m - \\u0101rpus Saules sist\\u0113mas eso\\u0161\\u0101m plan\\u0113t\\u0101m. Cik daudz t\\u0101du ir un k\\u0101 t\\u0101s izskat\\u0101s, \\u0161ie ir jaut\\u0101jumi, kas alla\\u017e guvu\\u0161i atsauc\\u012bbu ne tikai astronomijas entuziastu vid\\u016b. Raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 saruna par \\u0161\\u0101d\\u0101m plan\\u0113t\\u0101m, \\u012bpa\\u0161i par plan\\u0113tu, kurai dots v\\u0101rds Staburags. St\\u0101sta Latvijas Astronomijas biedr\\u012bbas projektu vad\\u012bt\\u0101js M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Gills un Latvijas Universit\\u0101tes (LU)\\xa0Astronomijas instit\\u016bta p\\u0113tnieks un LU muzeja eksperts Ilgonis Vilks.\\n\\nCitplan\\u0113tas ir zin\\u0101mas vair\\u0101k nek\\u0101 4000 un liela da\\u013ca no t\\u0101m ir ar\\u012b krietni izp\\u0113t\\u012btas. Turpm\\u0101kajos gados citplan\\u0113tu atkl\\u0101jumu skaits arvien pieaugs, jo ir att\\u012bst\\u012bju\\u0161\\u0101s p\\u0113t\\u012bjumu metodes un tehnisk\\u0101s iesp\\u0113jas p\\u0113t\\u012bt kosmosu.\\n\\n2019. gad\\u0101, kad starptautisk\\u0101 Astronomijas savien\\u012bba svin\\u0113jos simto gadsk\\u0101rtu, katr\\u0101 valst\\u012b, kura to v\\u0113l\\u0113jas, pied\\u0101v\\u0101ja izv\\u0113l\\u0113ties k\\u0101dai zvaigznei un ap to ri\\u0146\\u0137ojo\\u0161ai citplan\\u0113tai v\\u0101rdu. Latvij\\u0101 Astronomijas biedr\\u012bbas r\\u012bkot\\u0101 v\\u0101rda do\\u0161anas konkurs\\u0101 zvaigznei izraudz\\u012bj\\u0101s v\\u0101rdu Liesma, bet citplan\\u0113tai \\u2013 Staburags. Zvaigzne, kura ieguvusi v\\u0101rdu Liesma, atrodas Liel\\u0101 L\\u0101\\u010da zvaigzn\\u0101j\\u0101, ir redzama visu gadu, tie\\u0161a nepiecie\\u0161ams teleskops. Staburags gan nav saskat\\u0101ms.\\n\\nDz\\u012bv\\u012bbai piem\\u0113rotu apst\\u0101k\\u013cu ra\\u0161an\\u0101s uz Zemes\\n\\nTiek uzskat\\u012bts, ka pirm\\u0101s dz\\u012bv\\u012bbas formas ir radu\\u0161as \\u016bden\\u012b, bet jaut\\u0101jums, k\\u0101 pirms vair\\u0101k nek\\u0101 \\u010detriem miljardiem gadu, kad form\\u0113j\\u0101s plan\\u0113ta Zeme, te veidoj\\u0101s \\u016bdens. Tagad, pateicoties r\\u016bp\\u012bgiem p\\u0113t\\u012bjumiem, ir skaidrs, ka \\u016bdens zemes dz\\u012bl\\u0113s ir bijis vienm\\u0113r, bet v\\u0113l pirms p\\u0101ris desmit gadiem da\\u013ca kosmosa un zemes dzi\\u013cu p\\u0113tnieku pauda viedokli, ka \\u016bdens uz zemes radies p\\u0113c da\\u017e\\u0101du kosmisko \\u0137erme\\u0146u, piem\\u0113ram, astero\\u012bdu, meteoru vai kom\\u0113tu sadursmes. Tikai v\\u0113l\\u0101k,analiz\\u0113jot meteor\\u012btu un zemes ie\\u017eu \\u016bde\\u0146us, atkl\\u0101jas, ka to izotopu, tas ir, atomu kodolu ar vien\\u0101d\\u0101m \\u0137\\u012bmisk\\u0101m \\u012bpa\\u0161\\u012bb\\u0101m proporcijas nesakr\\u012bt. Kas atkl\\u0101ts par \\u016bdens ra\\u0161anos zemes dz\\u012bl\\u0113s un citviet kosmosa \\u0137erme\\u0146os, to skaidro astronomijas port\\u0101la \\u201estarspace.lv\\u201d redaktore un \\xa0Latvijas Astronomijas biedr\\u012bbas p\\u0101rst\\u0101ve redaktore\\xa0Anna Gintere.'