Apgaismojuma vesture Riga: elektriba pilseta paradas 19. gadsimta beigas

Published: Dec. 20, 2021, 8:07 a.m.

b'Gada tum\\u0161\\u0101kais laiks mums atg\\u0101dina, cik atkar\\u012bgi esam no m\\u0101ksl\\u012bg\\u0101 apgaismojuma.\\xa0Petroleja, g\\u0101zes lampas un visbeidzot elektrisk\\u0101s spuldzes \\u2013 19. gadsimta otraj\\u0101 pus\\u0113 R\\u012bga piedz\\u012bvo p\\u0101rmai\\u0146as \\u2013 t\\u0101 k\\u013c\\u016bst dro\\u0161\\u0101ka, gai\\u0161\\u0101ka un m\\u016bsdien\\u012bg\\u0101ka. K\\u0101 r\\u012bdzinieku m\\u0101jok\\u013cos ien\\u0101ca spuldzes, lampas un lustras, k\\u0101 elektr\\u012bbas ien\\u0101k\\u0161ana cilv\\u0113ka dz\\u012bv\\u0113 main\\u012bja m\\u016bsu paradumus un k\\u0101 pirms simts un vair\\u0101k gadiem apgaismoja R\\u012bgas ielas, raid\\u012bjum\\u0101 Zin\\u0101mais nezin\\u0101maj\\u0101 st\\u0101sta v\\u0113sturnieks M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Mintaurs.\\n\\nElektr\\u012bba pils\\u0113tu ielu apgaismo\\u0161an\\u0101 un ar\\u012b pils\\u0113tnieku m\\u0101jok\\u013cos par\\u0101d\\u0101s 19. gadsimta beig\\u0101s.\\n\\n"Izgaismot ielas un priek\\u0161pils\\u0113tas R\\u012bg\\u0101 s\\u0101ka dro\\u0161\\u012bbas apsv\\u0113rumu d\\u0113\\u013c," st\\u0101sta M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Mintaurs. Ielu apgaismojums s\\u0101kum\\u0101 balst\\u012bj\\u0101s liel\\u0101 m\\u0113r\\u0101 uz petroleju \\u0101rpus pils\\u0113tas centra,\\xa0jo tehnolo\\u0123ija bija vienk\\u0101r\\u0161\\u0101k\\u0101 un l\\u0113t\\u0101ka, un g\\u0101zi - pils\\u0113tas centr\\u0101.\\n\\n\\nIr saglab\\u0101ju\\u0161ies pils\\u0113tas policijas meistara rakst\\u012bt\\u0101s s\\u016bdz\\u012bbas pils\\u0113tas valdei, ka nepiecie\\u0161ams ielu apgaismojums, jo 19. gadsimta beig\\u0101s petrolejas lampas uz ielas dedzin\\u0101ja tikai l\\u012bdz pulksten 2 nakt\\u012b taup\\u012bbas nol\\u016bkos, ja bija spo\\u017es m\\u0113ness, ielu apgaismojumu neiesl\\u0113dza visp\\u0101r.\\n\\n\\n"Veidoja apgaismes t\\u012bklu,\\xa0P\\u0101rdaugav\\u0101 petrolejas apgaismojums bija 19. gadsimta beig\\u0101s, lab\\u0101 krasta priek\\u0161pils\\u0113t\\u0101s bija g\\u0101zes un petrolejas apgaismojums," nor\\u0101da M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Mintaurs.\\n\\n"Elektr\\u012bba par\\u0101d\\u012bj\\u0101s dro\\u0161\\u012bbas apsv\\u0113rumu d\\u0113\\u013c, jo bija R\\u012bg\\u0101 notikums, kas piev\\u0113rsa uzman\\u012bbu tam, cik g\\u0101ze ir nedro\\u0161s l\\u012bdzeklis sabiedrisk\\u0101s \\u0113k\\u0101s. T\\u0101 ir R\\u012bgas pils\\u0113tas te\\u0101tra (Nacion\\u0101l\\u0101s operas) deg\\u0161ana, jo bija tehniskas nepiln\\u012bbas g\\u0101zes apgaismojum\\u0101," turpina M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Mintaurs.\\n\\nP\\u0113c \\u0161\\u012b ugunsgr\\u0113ka ar\\u012b par\\u0101d\\u012bj\\u0101s pirm\\u0101 lok\\u0101l\\u0101 elektrostacija R\\u012bga, t\\u0101 bija dom\\u0101ta Pils\\u0113tas te\\u0101trim s\\u0101kum\\u0101. Ar laiku izmantoja ar\\u012b tuv\\u0101k\\u0101s valsts iest\\u0101des.\\n\\n"1905. gad\\u0101 policija l\\u016bdza pils\\u0113tas valdei nodro\\u0161in\\u0101t, lai ielu apgaismojums darbojas ilg\\u0101k dro\\u0161\\u012bbas apsv\\u0113rumu d\\u0113\\u013c, ir nemieri un pilso\\u0146us apdraud ne tikai revolucion\\u0101ri, bet ar\\u012b laup\\u012bt\\u0101ji, kas, izmantoja situ\\u0101ciju, t\\u0101p\\u0113c ar\\u012b priek\\u0161pils\\u0113t\\u0101s ilg\\u0101k vajadz\\u0113tu dedzin\\u0101t petrolejas lampas," atkl\\u0101j M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Mintaurs.\\n\\nApgaismo\\u0161anas sist\\u0113ma izplat\\u012bj\\u0101s no pils\\u0113tas centra, pirmie eksperimenti ar elektr\\u012bbu dz\\u012bvok\\u013cos un iel\\u0101s ir pils\\u0113tas centr\\u0101, ar\\u012b pirm\\u0101s g\\u0101zes laternas bija R\\u012bgas centr\\u0101.\\n\\n\\n"M\\u0101jas apst\\u0101k\\u013cos ilgi uzskat\\u012bja, ka elektr\\u012bbu dedzin\\u0101t ir iz\\u0161\\u0137\\u0113rd\\u012bba un liels gr\\u0113ks. Turkl\\u0101t elektr\\u012bba nebija ar\\u012b tik sp\\u0113c\\u012bga k\\u0101 m\\u016bsdien\\u0101s.\\xa0Kv\\u0113lspuldzes par\\u0101d\\u0101s \\u012bsi pirms Pirm\\u0101 pasaules kara, \\u012bsti ien\\u0101k 20. - 30. gados," st\\u0101sta M\\u0101rti\\u0146\\u0161 Mintaurs.\\n\\n\\nBet dekorat\\u012bvais apgaismojums R\\u012bg\\u0101 ien\\u0101ca 20.-30 gados.\\n\\n\\xa0\\n\\nIev\\u0113rojama gr\\u0101matu kolekcija Latvijas Nacion\\u0101laj\\u0101 bibliot\\u0113k\\u0101\\n\\nLatvijas Nacion\\u0101l\\u0101s bibliot\\u0113kas pasp\\u0101rn\\u0113 p\\u0113d\\u0113jo gadu laik\\u0101 izdar\\u012bts iev\\u0113rojams darbs - apzin\\u0101ta viena no liel\\u0101kaj\\u0101m gr\\u0101matu kolekcij\\u0101m Latvij\\u0101, ko savulaik rad\\u012bjusi R\\u012bgas jezu\\u012btu kol\\u0113\\u0123ija. K\\u0101di retumi un unik\\u0101li darbi atrodami vair\\u0101k nek\\u0101 880 gr\\u0101matu kolekcij\\u0101 un ko \\u0161\\u012b kolekcija st\\u0101sta par reform\\u0101cijas laiku, st\\u0101sta\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes V\\u0113stures un filozofijas fakult\\u0101tes profesors viduslaiku v\\u0113stur\\u0113 Andris Lev\\u0101ns\\xa0un\\xa0Latvijas Nacion\\u0101l\\u0101s bibliot\\u0113kas bibliogr\\u0101fe Laura Kreigere-Liepi\\u0146a.\\n\\nRaid\\u012bjum\\u0101 nesen esam st\\u0101st\\u012bju\\u0161i par jezu\\u012btu orde\\u0146a v\\u0113sturi un jezu\\u012btu darb\\u012bbu Latvij\\u0101 m\\u016bsdien\\u0101s. Bet \\u0161aj\\u0101 reiz\\u0113 veidosim v\\u0113l k\\u0101du tiltu starp pag\\u0101tni un tagadni, kas pier\\u0101da jezu\\u012btu lielo lomu Latvijas, Eiropas un visas pasaules kult\\u016bras v\\u0113stur\\u0113. 2018. gad\\u0101 p\\u0113c Latvijas Nacion\\u0101l\\u0101s bibliot\\u0113kas un Upsalas universit\\u0101tes Zviedrij\\u0101 p\\u0101rst\\u0101vju tik\\u0161an\\u0101s aizs\\u0101kts projekts \\u201cR\\u012bgas jezu\\u012btu kol\\u0113\\u0123ijas bibliot\\u0113ka\\u201d. T\\u0101 m\\u0113r\\u0137is - padzi\\u013cin\\u0101ti izp\\u0113t\\u012bt un rekonstru\\u0113t R\\u012bgas jezu\\u012btiem savulaik pieder\\u0113ju\\u0161u gr\\u0101matu kr\\u0101jumu un sast\\u0101d\\u012bt gr\\u0101matu katalogu, lai tas taptu zin\\u0101ms un b\\u016btu pieejams pla\\u0161\\u0101kai sabiedr\\u012bbai. Darbs ir paveikts, un par to, kas \\u0161aj\\u0101 gr\\u0101matu katalog\\u0101 atrodams, iepaz\\u012bstin\\u0101sim \\u0161aj\\u0101 reiz\\u0113. Bet ies\\u0101kum\\u0101 atsauksim atmi\\u0146\\u0101, kas bija jezu\\u012bti un kad tie non\\u0101ca Latvij\\u0101. Par to st\\u0101sta\\xa0Latvijas Universit\\u0101tes V\\u0113stures un filozofijas fakult\\u0101tes profesors viduslaiku v\\u0113stur\\u0113 Andris Lev\\u0101ns.\\n\\nJezu\\u012btu darb\\u012bba po\\u013cu Vidzem\\u0113 un Latgal\\u0113 beidz\\u0101s 19. gadsimta pirmaj\\u0101 pus\\u0113, ta\\u010du R\\u012bg\\u0101 t\\u0101 tika p\\u0101rtraukta jau 1621. gad\\u0101, kad R\\u012bga krita Zviedrijas kara\\u013ca rok\\u0101s. Atkal main\\u012bj\\u0101s sp\\u0113ku sam\\u0113ri konfesij\\u0101s. Saska\\u0146\\u0101 ar t\\u0101 laikmeta praksi uzvar\\u0113t\\u0101js - zviedru karasp\\u0113ks - konfisc\\u0113ja saviem ideolo\\u0123iskajiem pretiniekiem - kato\\u013cu bazn\\u012bcai\\xa0 - visa veida materi\\u0101l\\u0101s v\\u0113rt\\u012bbas iekarotaj\\u0101s teritorij\\u0101s. Gr\\u0101matas no jezu\\u012btu kol\\u0113\\u0123ijas tika p\\u0101rvestas uz Zviedriju, kur \\u0161obr\\u012bd t\\u0101s veido vienu no sen\\u0101kaj\\u0101m gr\\u0101matu kolekcij\\u0101m Upsalas universit\\u0101tes bibliot\\u0113kas kr\\u0101jum\\u0101. Par apzin\\u0101taj\\u0101m gr\\u0101mat\\u0101m projekta \\u201cR\\u012bgas jezu\\u012btu kol\\u0113\\u0123ijas bibliot\\u0113ka\\u201d ietvaros turpina Andris Lev\\u0101ns.\\n\\nLatvijas Nacion\\u0101l\\u0101s bibliot\\u0113kas bibliogr\\u0101fe Laura Kreigere-Liepi\\u0146a\\xa0att\\u0101lin\\u0101ti ierakst\\u012bt\\u0101 sarun\\u0101 nor\\u0101da, ka no 1200 katehisma eksempl\\u0101riem, kas tam laikam bijusi liela tir\\u0101\\u017ea, saglab\\u0101ju\\u0161ies tikai tr\\u012bs, no kuriem Upsalas universit\\u0101tes bibliot\\u0113kas eksempl\\u0101rs ir vien\\u012bgais pilnais \\u0161\\u012b izdevuma eksempl\\u0101rs. Bet v\\u0113rien\\u012bgaj\\u0101 gr\\u0101matu kolekcij\\u0101, kas \\u0161obr\\u012bd apzin\\u0101ta, Laura Kreigere-Liepi\\u0146a izce\\u013c v\\u0113l k\\u0101du d\\u0101rgumu. T\\u0101 ir "Gisberta t\\u0113vareize", kas ir sen\\u0101kais zin\\u0101mais ar roku rakst\\u012btais teksts latvie\\u0161u valod\\u0101. Kam\\u0113r, protams, nav datu par v\\u0113l k\\u0101du sen\\u0101ku avotu.\\xa0\\n\\nProjekta m\\u0113r\\u0137is bija iesp\\u0113ju robe\\u017e\\u0101s atrast ar\\u012b R\\u012bgas kol\\u0113\\u0123ijas gr\\u0101matas v\\u0113l cit\\u0101s valst\\u012bs. V\\u0113l pirms pand\\u0113mijas projekta dal\\u012bbnieki fiziski apmekl\\u0113ju\\u0161i daudzas bibliot\\u0113kas, un R\\u012bgas jezu\\u012btu gr\\u0101matas atpaz\\u012btas p\\u0113c z\\u012bmogiem un \\u012bpa\\u0161uma ierakstiem titullap\\u0101s vai kur citur gr\\u0101mat\\u0101. Cik labi saglab\\u0101ju\\u0161\\u0101s bija gr\\u0101matas un ar ko l\\u012bdztekus Petra Kan\\u012bzija gr\\u0101matai Latvijas Nacion\\u0101l\\u0101s bibliot\\u0113kas telp\\u0101s var iepaz\\u012bties interesenti, st\\u0101sta Laura Kreigere-Liepi\\u0146a.'