2022. gads kosmosa: Tehnologijas "bruge celu" uz Marsu un aicina atgriezties uz Meness

Published: Jan. 4, 2023, 8:07 a.m.

b'Kam\\u0113r D\\u017e. Veba teleskops s\\u016bt\\u012bja att\\u0113lus ar vist\\u0101l\\u0101kaj\\u0101m galaktik\\u0101m un NASA m\\u0101c\\u012bj\\u0101s novirz\\u012bt astero\\u012bdus, tikm\\u0113r Zemei tuvaj\\u0101 orb\\u012bt\\u0101 rad\\u0101s sasp\\u012bl\\u0113jums starp lielvar\\u0101m Ukrainas kara ietekm\\u0113. Tehnolo\\u0123ij\\u0101s bijis izr\\u0101viens, kas bru\\u0123\\u0113 ce\\u013cu misij\\u0101m uz Marsu un no jauna aicina atgriezties uz M\\u0113ness.\\xa0Cik akt\\u012bvs, ros\\u012bgs un da\\u017eubr\\u012bd ar\\u012b visai v\\u0113trains bijis 2022. gads kosmosa izp\\u0113t\\u0113 un k\\u0101 kar\\u0161 Ukrain\\u0101 ir ietekm\\u0113jis starptautisk\\u0101s attiec\\u012bbas kosmos\\u0101 v\\u0113rt\\u0113 astronomijas entuziasti Ints \\u0136e\\u0161\\u0101ns, Raitis Misa un Anna Gintere.\\n\\nSatel\\u012bti pal\\u012bdz noteikt ilgtermi\\u0146a p\\u0101rmai\\u0146as\\n\\nJau kop\\u0161 pag\\u0101ju\\u0161\\u0101 gadsimta devi\\u0146desmitajiem gadiem ar satel\\u012btu pal\\u012bdz\\u012bbu ir iesp\\u0113jams nov\\u0113rot un izm\\u0113r\\u012bt izmai\\u0146as uz Zemes. Dro\\u0161i vien daudzi ir izmantoju\\u0161i internet\\u0101 programmu \\u201eGoogle Earth\\u201d, kur var apl\\u016bkot m\\u016bsu plan\\u0113tu gan no putna lidojuma, gan no kosmosa, ta\\u010du satel\\u012btnov\\u0113rojumi sniedz datus, k\\u0101 klimats maina Zemi, k\\u0101 kust led\\u0101ji, k\\u0101 main\\u0101s \\u016bdens l\\u012bmenis, kur samazin\\u0101s me\\u017eu plat\\u012bbas utt.\\n\\nDati, kas sa\\u0146emti no m\\u0101ksl\\u012bgajiem Zemes pavado\\u0146iem, pal\\u012bdz gan ilgtermi\\u0146\\u0101\\xa0 noteikt klimata p\\u0101rmai\\u0146as, gan ar\\u012b ikdien\\u0101 prognoz\\u0113jot laika apst\\u0101k\\u013cus. Latvijas Vides, \\u0123eolo\\u0123ijas un meteorolo\\u0123ijas centr\\u0101 izmanto datus, kas ieg\\u016bti no Eiropas kosmosa a\\u0123ent\\u016bras apar\\u0101tiem. Par to st\\u0101sta Latvijas Vides, \\u0123eolo\\u0123ijas un meteorolo\\u0123ijas centra datu anal\\u012bti\\u0137is Viesturs Zandersons.\\n\\nSkatot ilgtermi\\u0146\\u0101 un glob\\u0101l\\u0101 m\\u0113rog\\u0101 satel\\u012btu ieg\\u016btos datus, var redz\\u0113t, k\\u0101, piem\\u0113ram, p\\u0113d\\u0113jo 14 gadu laik\\u0101 ir c\\u0113lies \\u016bdens l\\u012bmenis pasaul\\u0113, vid\\u0113ji ik gadu \\xa0\\xa0tas pieaug par 3,2 mm gad\\u0101, ta\\u010du da\\u017e\\u0101s viet\\u0101s, piem\\u0113ram, Klus\\u0101 oke\\u0101na dienvidrietumu da\\u013c\\u0101, kur ir daudz nelielu salu, temps bija tr\\u012bs vai \\u010detras reizes \\u0101tr\\u0101ks, kam\\u0113r cit\\u0101s oke\\u0101na da\\u013c\\u0101s j\\u016bras l\\u012bmenis gandr\\u012bz nav main\\u012bjies'